Rute sastop Boazu
1 Naomi bija radinieks, ļoti ietekmīgs vīrs no viņas vīra Elīmeleha dzimtas, vārdā Boazs. 2 Reiz moābiete Rute sacīja Naomi: “Ja nu es ietu uz tīrumu uzlasīt vārpas aiz tā, kura acīs es gūšu vēlību?” Un viņa tai teica: “Ej, mana meita!” 3 Tā viņa gāja un nonāca tīrumā, un lasīja aiz pļāvējiem. Sagadījās, ka tas bija Boaza tīruma gabals – tā, kurš no Elīmeleha dzimtas. 4 Un, redzi, Boazs nāca no Betlēmes un sacīja pļāvējiem: “Kungs ar jums!” Un tie viņam sacīja: “Kungs tevi svētī!” 5 Tad Boazs jautāja savam puisim, kas iecelts pār pļāvējiem: “Kas ir šī meitene?” 6 Un puisis, kas iecelts pār pļāvējiem, atbildēja: “Tā ir moābiešu meitene, kas kopā ar Naomi atgriezusies no Moāba laukiem. 7 Viņa lūdza: ļauj man savākt un uzlasīt vārpas starp statiem aiz pļāvējiem. Viņa atnākusi un palikusi – no agra rīta līdz šim brīdim viņa ir šeit, tā nav bijusi mājās.” 8 Tad Boazs sacīja Rutei: “Vai dzirdi, meit! Neej lasīt vārpas cita tīrumā, nedz arī dodies prom no šī, bet turies kopā ar manas saimes meitām. 9 Vērs savas acis uz šo tīrumu, kuru tie pļauj, un staigā tām pakaļ – nudien, es pavēlēju puišiem, lai tevi neaizskar. Kad esi izslāpusi, ej pie traukiem un dzer, ko puiši smēluši.” 10 Tad viņa krita uz sava vaiga, liecās līdz zemei un sacīja viņam: “Kā gan es esmu guvusi tavu vēlību, ka tu mani ievēro – es taču esmu svešiniece!” 11 Bet Boazs viņai atbildēja: “Man stāstīt ir stāstījuši par visu, ko tu esi darījusi savai vīramātei pēc vīra nāves – ka tu atstāji savu tēvu un māti un dzimto zemi un devies pie tautas, kuru tu vēl vakar nepazini. 12 Kungs atalgos tavu darbu, pilna būs tava alga no Kunga, kas Israēla Dievs, pie kura tu esi nākusi tverties zem viņa spārniem.” 13 Viņa sacīja: “Mans kungs, nu es gūstu tavu vēlību, jo tu mani mierināji un savas kalpones sirdi tu uzrunāji, bet es taču neesmu pat tava kalpone!” 14 Ap pusdienu Boazs viņai sacīja: “Nāc šurp, ēd no šīs maizes un mērc savu kumosu skābumā.” Viņa apsēdās līdzās pļāvējiem, un viņš sniedza tai grauzdumus. Viņa ēda un bija paēdusi, un vēl atlicināja. 15 Kad viņa cēlās lasīt, Boazs pavēlēja saviem puišiem: “Lai viņa lasa arī starp statiem, un nepazemojiet viņu! 16 Pat vēl izvelciet priekš viņas no kūļiem un atstājiet, lai viņa salasa, un nerājiet viņu!” 17 Tā viņa lasīja tīrumā līdz vakaram. Tad viņa izkūla, ko bija salasījusi, – tur bija apmēram ēfa miežu. 18 To viņa ņēma un pārnāca pilsētā. Viņas vīramāte redzēja, ko viņa bija salasījusi, un viņa ņēma un deva tai, ko ēdot bija atlicinājusi. 19 Vīramāte vaicāja: “Kur tu šodien lasīji un kur tu strādāji? Svētīts lai tas, kurš tevi ievērojis!” Un viņa stāstīja vīramātei, kurš ir tas, pie kā viņa strādājusi. Viņa teica: “Tā vīra vārds, pie kura es šodien strādāju, ir Boazs.” 20 Tad Naomi teica savai vedeklai: “Lai viņš ir Kunga svētīts, kas nav atmetis mīlestību uz dzīvajiem un mirušajiem!” Un Naomi tai sacīja: “Tas vīrs ir mūsu radinieks. Viņš ir no mūsu piederīgajiem .” 21 Bet moābiete Rute sacīja: “Turklāt viņš man teica: turies kopā ar maniem ļaudīm, līdz tie būs beiguši visu pļauju.” 22 Un Naomi sacīja savai vedeklai Rutei: “Tas labi, mana meita, ka tu iesi kopā ar viņa saimes meitām, ka tev cita tīrumā nenodara pāri.” 23 Tā viņa lasīdama turējās kopā ar Boaza saimes meitām, līdz tika pabeigta miežu pļauja un kviešu pļauja, un viņa dzīvoja pie savas vīramātes.
Rute sastop Boazu
1 Naomi bija radinieks, ļoti ietekmīgs vīrs no viņas vīra Elīmeleha dzimtas, vārdā Boazs. 2 Reiz moābiete Rute sacīja Naomi: “Ja nu es ietu uz tīrumu uzlasīt vārpas aiz tā, kura acīs es gūšu vēlību?” Un viņa tai teica: “Ej, mana meita!” 3 Tā viņa gāja un nonāca tīrumā, un lasīja aiz pļāvējiem. Sagadījās, ka tas bija Boaza tīruma gabals – tā, kurš no Elīmeleha dzimtas. 4 Un, redzi, Boazs nāca no Betlēmes un sacīja pļāvējiem: “Kungs ar jums!” Un tie viņam sacīja: “Kungs tevi svētī!” 5 Tad Boazs jautāja savam puisim, kas iecelts pār pļāvējiem: “Kas ir šī meitene?” 6 Un puisis, kas iecelts pār pļāvējiem, atbildēja: “Tā ir moābiešu meitene, kas kopā ar Naomi atgriezusies no Moāba laukiem. 7 Viņa lūdza: ļauj man savākt un uzlasīt vārpas starp statiem aiz pļāvējiem. Viņa atnākusi un palikusi – no agra rīta līdz šim brīdim viņa ir šeit, tā nav bijusi mājās.” 8 Tad Boazs sacīja Rutei: “Vai dzirdi, meit! Neej lasīt vārpas cita tīrumā, nedz arī dodies prom no šī, bet turies kopā ar manas saimes meitām. 9 Vērs savas acis uz šo tīrumu, kuru tie pļauj, un staigā tām pakaļ – nudien, es pavēlēju puišiem, lai tevi neaizskar. Kad esi izslāpusi, ej pie traukiem un dzer, ko puiši smēluši.” 10 Tad viņa krita uz sava vaiga, liecās līdz zemei un sacīja viņam: “Kā gan es esmu guvusi tavu vēlību, ka tu mani ievēro – es taču esmu svešiniece!” 11 Bet Boazs viņai atbildēja: “Man stāstīt ir stāstījuši par visu, ko tu esi darījusi savai vīramātei pēc vīra nāves – ka tu atstāji savu tēvu un māti un dzimto zemi un devies pie tautas, kuru tu vēl vakar nepazini. 12 Kungs atalgos tavu darbu, pilna būs tava alga no Kunga, kas Israēla Dievs, pie kura tu esi nākusi tverties zem viņa spārniem.” 13 Viņa sacīja: “Mans kungs, nu es gūstu tavu vēlību, jo tu mani mierināji un savas kalpones sirdi tu uzrunāji, bet es taču neesmu pat tava kalpone!” 14 Ap pusdienu Boazs viņai sacīja: “Nāc šurp, ēd no šīs maizes un mērc savu kumosu skābumā.” Viņa apsēdās līdzās pļāvējiem, un viņš sniedza tai grauzdumus. Viņa ēda un bija paēdusi, un vēl atlicināja. 15 Kad viņa cēlās lasīt, Boazs pavēlēja saviem puišiem: “Lai viņa lasa arī starp statiem, un nepazemojiet viņu! 16 Pat vēl izvelciet priekš viņas no kūļiem un atstājiet, lai viņa salasa, un nerājiet viņu!” 17 Tā viņa lasīja tīrumā līdz vakaram. Tad viņa izkūla, ko bija salasījusi, – tur bija apmēram ēfa miežu. 18 To viņa ņēma un pārnāca pilsētā. Viņas vīramāte redzēja, ko viņa bija salasījusi, un viņa ņēma un deva tai, ko ēdot bija atlicinājusi. 19 Vīramāte vaicāja: “Kur tu šodien lasīji un kur tu strādāji? Svētīts lai tas, kurš tevi ievērojis!” Un viņa stāstīja vīramātei, kurš ir tas, pie kā viņa strādājusi. Viņa teica: “Tā vīra vārds, pie kura es šodien strādāju, ir Boazs.” 20 Tad Naomi teica savai vedeklai: “Lai viņš ir Kunga svētīts, kas nav atmetis mīlestību uz dzīvajiem un mirušajiem!” Un Naomi tai sacīja: “Tas vīrs ir mūsu radinieks. Viņš ir no mūsu piederīgajiem .” 21 Bet moābiete Rute sacīja: “Turklāt viņš man teica: turies kopā ar maniem ļaudīm, līdz tie būs beiguši visu pļauju.” 22 Un Naomi sacīja savai vedeklai Rutei: “Tas labi, mana meita, ka tu iesi kopā ar viņa saimes meitām, ka tev cita tīrumā nenodara pāri.” 23 Tā viņa lasīdama turējās kopā ar Boaza saimes meitām, līdz tika pabeigta miežu pļauja un kviešu pļauja, un viņa dzīvoja pie savas vīramātes.
