Jeruzālemes noziegums
1 Vai! dumpīgai un piesmietai,
apspiedēju pilsētai!
2 Manā balsī tā neklausās, nepieņem pārmācību,
Kungam neuzticas, Dievam netuvojas!
3 Tās augstmaņi ir kā rēcoši lauvas,
tās tiesneši – vilki,
tie vakarā neko neatstāj līdz rītam!
4 Tās pravieši ir muļķi, īsti bezdievji,
tās priesteri svētumu sagāna,
par bauslību ņirgājas!
5 Kungs pret viņu ir taisns,
nedara nekā slikta,
ik rītu savu taisnību dod kā gaismu,
viņam tās papilnam, bet negantnieks neprotas kauna!
6 “Citas tautas es iznīdēju,
viņu torņus es izdeldēju,
viņu ielas tuksnesī pārvērtu,
ka neviens tur pat neiet,
viņu pilsētas tā izdeldēju,
ka ne cilvēka, ka neviens tur nemīt!
7 Es teicu:
varbūt reiz bīsies manis,
pieņems pārmācību –
tad to mājvieta netiktu iznīdēta,
nekas nezustu, ko tagad esmu piemeklējis, –
bet, jo brašāki tie tapa, jo nešķīstāki tiem darbi!
Sods tautām un to atgriešanās pie Dieva
(Sal. 1Moz 11:1–9Apd 2:1–11)8 Tādēļ pagaidiet tikai, saka Kungs,
dienu, kad es celšos liecināt, –
tāda ir mana tiesa, es sapulcēšu tautas,
sasaukšu ķēniņvalstis,
izliešu pār tiem niknumu savā dusmu kvēlē,
un manas dedzības uguns aprīs visu zemi!
9 Tad gan es visu apgriezīšu otrādi,
ka tautām būs šķīsta mēle, –
tad visi piesauks Kunga vārdu
un kalpos viņam plecu pie pleca!
10 No Kūšas upju otras puses
kā dāvanu atvedīs manus pielūdzējus –
manus izsūtītos!
11 Tajā dienā tu vairs nekaunēsies par saviem darbiem,
ko esi noziedzies pret mani,
jo tad es izraušu no tava vidus
tavus lepnos līksmotājus,
tad tu vairs nelielīsies
manā svētajā kalnā!
12 Es atstāšu tev apspiestus un nabagus ļaudis,
un tie zemosies Kunga vārdam!
13 Israēla atlikums vairs nedarīs negantību,
vairs nerunās melus,
tiem mutē vairs nebūs viltīgas mēles,
tie ganīsies un gulšņās,
neviens tos vairs nebaidīs!”
Gaviļu dziesma
14 Gavilē, Ciānas meita,
Klaigā, Israēl,
priecājies un līksmo no visas sirds,
Jeruzālemes meita!
15 Kungs savu tiesu ir pārtraucis,
novērsis tavus naidniekus,
Israēla ķēniņš, pats Kungs ir pie tevis,
nebaidies vairs ļauna!
16 Todien teiks Jeruzālemei:
nebaidies, Ciāna, nenolaid savas rokas!
17 Kungs, tavs Dievs, ir pie tevis –
varonis, glābējs! –
Viņš līksmos par tevi ar prieku,
cietīs klusu savā mīlestībā,
priecāsies par tevi ar gavilēm!
18 “Tos, kas pēc svētkiem ilgojas,
es padzīšu no tevis,
jo tie tev bija nasta un negods!
19 Redzi, tā es darīšu visiem taviem apspiedējiem,
tajā laikā es izglābšu klibos
un sapulcēšu padzītos,
visiem piešķiršu slavu un vārdu,
no visām gūsta zemēm atpakaļ atvedīšu!
20 Tajā laikā es atvedīšu jūs atpakaļ,
tajā laikā es jūs sapulcināšu,
es jums piešķiršu vārdu un slavu,
dižāku nekā visām zemes tautām,
paši redzēsiet, kā jūsu gūstekņus atpakaļ atvedīšu!”
saka Kungs.
Jeruzālemes noziegums
1 Vai! dumpīgai un piesmietai,
apspiedēju pilsētai!
2 Manā balsī tā neklausās, nepieņem pārmācību,
Kungam neuzticas, Dievam netuvojas!
3 Tās augstmaņi ir kā rēcoši lauvas,
tās tiesneši – vilki,
tie vakarā neko neatstāj līdz rītam!
4 Tās pravieši ir muļķi, īsti bezdievji,
tās priesteri svētumu sagāna,
par bauslību ņirgājas!
5 Kungs pret viņu ir taisns,
nedara nekā slikta,
ik rītu savu taisnību dod kā gaismu,
viņam tās papilnam, bet negantnieks neprotas kauna!
6 “Citas tautas es iznīdēju,
viņu torņus es izdeldēju,
viņu ielas tuksnesī pārvērtu,
ka neviens tur pat neiet,
viņu pilsētas tā izdeldēju,
ka ne cilvēka, ka neviens tur nemīt!
7 Es teicu:
varbūt reiz bīsies manis,
pieņems pārmācību –
tad to mājvieta netiktu iznīdēta,
nekas nezustu, ko tagad esmu piemeklējis, –
bet, jo brašāki tie tapa, jo nešķīstāki tiem darbi!
Sods tautām un to atgriešanās pie Dieva
(Sal. 1Moz 11:1–9Apd 2:1–11)8 Tādēļ pagaidiet tikai, saka Kungs,
dienu, kad es celšos liecināt, –
tāda ir mana tiesa, es sapulcēšu tautas,
sasaukšu ķēniņvalstis,
izliešu pār tiem niknumu savā dusmu kvēlē,
un manas dedzības uguns aprīs visu zemi!
9 Tad gan es visu apgriezīšu otrādi,
ka tautām būs šķīsta mēle, –
tad visi piesauks Kunga vārdu
un kalpos viņam plecu pie pleca!
10 No Kūšas upju otras puses
kā dāvanu atvedīs manus pielūdzējus –
manus izsūtītos!
11 Tajā dienā tu vairs nekaunēsies par saviem darbiem,
ko esi noziedzies pret mani,
jo tad es izraušu no tava vidus
tavus lepnos līksmotājus,
tad tu vairs nelielīsies
manā svētajā kalnā!
12 Es atstāšu tev apspiestus un nabagus ļaudis,
un tie zemosies Kunga vārdam!
13 Israēla atlikums vairs nedarīs negantību,
vairs nerunās melus,
tiem mutē vairs nebūs viltīgas mēles,
tie ganīsies un gulšņās,
neviens tos vairs nebaidīs!”
Gaviļu dziesma
14 Gavilē, Ciānas meita,
Klaigā, Israēl,
priecājies un līksmo no visas sirds,
Jeruzālemes meita!
15 Kungs savu tiesu ir pārtraucis,
novērsis tavus naidniekus,
Israēla ķēniņš, pats Kungs ir pie tevis,
nebaidies vairs ļauna!
16 Todien teiks Jeruzālemei:
nebaidies, Ciāna, nenolaid savas rokas!
17 Kungs, tavs Dievs, ir pie tevis –
varonis, glābējs! –
Viņš līksmos par tevi ar prieku,
cietīs klusu savā mīlestībā,
priecāsies par tevi ar gavilēm!
18 “Tos, kas pēc svētkiem ilgojas,
es padzīšu no tevis,
jo tie tev bija nasta un negods!
19 Redzi, tā es darīšu visiem taviem apspiedējiem,
tajā laikā es izglābšu klibos
un sapulcēšu padzītos,
visiem piešķiršu slavu un vārdu,
no visām gūsta zemēm atpakaļ atvedīšu!
20 Tajā laikā es atvedīšu jūs atpakaļ,
tajā laikā es jūs sapulcināšu,
es jums piešķiršu vārdu un slavu,
dižāku nekā visām zemes tautām,
paši redzēsiet, kā jūsu gūstekņus atpakaļ atvedīšu!”
saka Kungs.
