Jūdu vecajie apsūdz Pāvilu
1 Pēc piecām dienām ieradās augstais priesteris Hananja ar dažiem vecajiem un kādu runasvīru Tertullu. Viņi iesniedza zemes pārvaldniekam apsūdzību pret Pāvilu. 2 Kad Pāvils bija ataicināts, Tertulls sāka apsūdzības runu: “Daudz miera dienu mēs esam piedzīvojuši, un tavas tālredzības dēļ daudz uzlabojumu ir noticis tautā. 3 To mēs, augsti godātais Fēlikss, ar vislielāko pateicību vienmēr un visur uzņemam. 4 Bet, lai tevi pārlieku neapgrūtinātu, es lūdzu, lai tu savā laipnībā uzklausi mūs pavisam īsu brīdi. 5 Mēs esam pārliecinājušies, ka šis vīrs ir kā sērga un musina uz dumpi jūdus visā pasaulē, ka viņš ir nācariešu sektas vadonis 6 un mēģināja apgānīt templi. Mēs viņu sagūstījām un gribējām tiesāt pēc mūsu likuma, 7 bet ieradās tribūns Lisijs un ar lielu pārspēku viņu no mūsu rokām izrāva, 8 likdams šī vīra apsūdzētājiem nākt pie tevis. Viņu iztaujājis, tu pats varēsi uzzināt, par ko mēs viņu apsūdzam.” 9 Arī citi jūdi tam pievienojās, sacīdami, ka tas tā ir.
Pāvils Fēliksa priekšā
10 Tad zemes pārvaldnieks pamāja Pāvilam, lai viņš runā, un Pāvils sacīja: “Zinot, ka tu daudzus gadus esi bijis tiesnesis šajā tautā, es aizstāvu sevi ar drošu sirdi. 11 Tu vari viegli pārliecināties, ka nav pagājis vairāk kā divpadsmit dienu, kopš es ierados Jeruzālemē, lai pielūgtu Dievu. 12 Mani apsūdzētāji nav redzējuši mani ar kādu templī strīdamies, nedz musinām ļaužu pūli uz dumpi sinagogā vai kur citur pilsētā, 13 tie nevar arī tev neko likt priekšā, par ko paši tagad mani apsūdz. 14 Es atzīstu tavā priekšā, ka kalpoju mūsu tēvu Dievam tajā ticības ceļā, ko viņi sauc par maldīgu, ticēdams visam, kas rakstīts bauslībā un praviešos, 15 un, tāpat kā šie vīri, dzīvodams cerībā uz Dievu, ka būs mirušo – gan taisno, gan netaisno – augšāmcelšanās. 16 Tādēļ es arī pats vienmēr cenšos Dieva un cilvēku priekšā turēt tīru sirdsapziņu. 17 Pēc vairāku gadu pārtraukuma es biju ieradies templī, lai dotu žēlastības dāvanas savai tautai un pienestu upuri. 18 Šeit pie tevis gan vajadzēja būt dažiem Āzijas jūdiem, kas mani sastapa, kad es jau biju templī šķīstījies, un tur nebija nedz ļaužu pūļa, nedz trokšņa; 19 tiem tad arī vajadzēja celt apsūdzību, ja viņiem kaut kas ir pret mani. 20 Vai arī tie, kas ir šeit, lai pasaka, kādu noziegumu viņi pie manis atklājuši, kad es stāvēju sinedrija priekšā. 21 Vai arī viņi tiesā mani tā viena izsauciena dēļ, kuru es, stāvēdams starp viņiem, izkliedzu: es šodien jūsu priekšā tieku tiesāts mirušo augšāmcelšanās dēļ!” 22 Fēlikss, kas šo mācību labi pazina, pārtrauca lietas izskatīšanu, sacīdams: “Kad ieradīsies tribūns Lisijs, es noskaidrošu par jums tuvāk.” 23 Un viņš lika centurionam Pāvilu apsargāt tā, lai viņam būtu dažādi atvieglojumi un nevienam no viņa ļaudīm netiktu liegts viņam kalpot.
Pāvils apcietinājumā
24 Pēc dažām dienām Fēlikss ieradās ar savu sievu Drusillu, kas bija jūdiete, un sūtīja pēc Pāvila un klausījās viņu par ticību Jēzum Kristum. 25 Kad Pāvils runāja par taisnīgumu, atturīgu dzīvi un nākamo tiesu, Fēlikss pārbijās un sacīja: “Tagad pietiks, ej, kādā izdevīgā reizē es aizsūtīšu pēc tevis.” 26 Viņš arī cerēja saņemt no Pāvila naudu; tādēļ viņš to bieži aicināja un ar viņu sarunājās. 27 Kad bija pagājuši divi gadi, Fēliksa vietā amatā stājās Porkijs Fēsts, bet Fēlikss, gribēdams jūdiem izpatikt, atstāja Pāvilu cietumā.
Jūdu vecajie apsūdz Pāvilu
1 Pēc piecām dienām ieradās augstais priesteris Hananja ar dažiem vecajiem un kādu runasvīru Tertullu. Viņi iesniedza zemes pārvaldniekam apsūdzību pret Pāvilu. 2 Kad Pāvils bija ataicināts, Tertulls sāka apsūdzības runu: “Daudz miera dienu mēs esam piedzīvojuši, un tavas tālredzības dēļ daudz uzlabojumu ir noticis tautā. 3 To mēs, augsti godātais Fēlikss, ar vislielāko pateicību vienmēr un visur uzņemam. 4 Bet, lai tevi pārlieku neapgrūtinātu, es lūdzu, lai tu savā laipnībā uzklausi mūs pavisam īsu brīdi. 5 Mēs esam pārliecinājušies, ka šis vīrs ir kā sērga un musina uz dumpi jūdus visā pasaulē, ka viņš ir nācariešu sektas vadonis 6 un mēģināja apgānīt templi. Mēs viņu sagūstījām un gribējām tiesāt pēc mūsu likuma, 7 bet ieradās tribūns Lisijs un ar lielu pārspēku viņu no mūsu rokām izrāva, 8 likdams šī vīra apsūdzētājiem nākt pie tevis. Viņu iztaujājis, tu pats varēsi uzzināt, par ko mēs viņu apsūdzam.” 9 Arī citi jūdi tam pievienojās, sacīdami, ka tas tā ir.
Pāvils Fēliksa priekšā
10 Tad zemes pārvaldnieks pamāja Pāvilam, lai viņš runā, un Pāvils sacīja: “Zinot, ka tu daudzus gadus esi bijis tiesnesis šajā tautā, es aizstāvu sevi ar drošu sirdi. 11 Tu vari viegli pārliecināties, ka nav pagājis vairāk kā divpadsmit dienu, kopš es ierados Jeruzālemē, lai pielūgtu Dievu. 12 Mani apsūdzētāji nav redzējuši mani ar kādu templī strīdamies, nedz musinām ļaužu pūli uz dumpi sinagogā vai kur citur pilsētā, 13 tie nevar arī tev neko likt priekšā, par ko paši tagad mani apsūdz. 14 Es atzīstu tavā priekšā, ka kalpoju mūsu tēvu Dievam tajā ticības ceļā, ko viņi sauc par maldīgu, ticēdams visam, kas rakstīts bauslībā un praviešos, 15 un, tāpat kā šie vīri, dzīvodams cerībā uz Dievu, ka būs mirušo – gan taisno, gan netaisno – augšāmcelšanās. 16 Tādēļ es arī pats vienmēr cenšos Dieva un cilvēku priekšā turēt tīru sirdsapziņu. 17 Pēc vairāku gadu pārtraukuma es biju ieradies templī, lai dotu žēlastības dāvanas savai tautai un pienestu upuri. 18 Šeit pie tevis gan vajadzēja būt dažiem Āzijas jūdiem, kas mani sastapa, kad es jau biju templī šķīstījies, un tur nebija nedz ļaužu pūļa, nedz trokšņa; 19 tiem tad arī vajadzēja celt apsūdzību, ja viņiem kaut kas ir pret mani. 20 Vai arī tie, kas ir šeit, lai pasaka, kādu noziegumu viņi pie manis atklājuši, kad es stāvēju sinedrija priekšā. 21 Vai arī viņi tiesā mani tā viena izsauciena dēļ, kuru es, stāvēdams starp viņiem, izkliedzu: es šodien jūsu priekšā tieku tiesāts mirušo augšāmcelšanās dēļ!” 22 Fēlikss, kas šo mācību labi pazina, pārtrauca lietas izskatīšanu, sacīdams: “Kad ieradīsies tribūns Lisijs, es noskaidrošu par jums tuvāk.” 23 Un viņš lika centurionam Pāvilu apsargāt tā, lai viņam būtu dažādi atvieglojumi un nevienam no viņa ļaudīm netiktu liegts viņam kalpot.
Pāvils apcietinājumā
24 Pēc dažām dienām Fēlikss ieradās ar savu sievu Drusillu, kas bija jūdiete, un sūtīja pēc Pāvila un klausījās viņu par ticību Jēzum Kristum. 25 Kad Pāvils runāja par taisnīgumu, atturīgu dzīvi un nākamo tiesu, Fēlikss pārbijās un sacīja: “Tagad pietiks, ej, kādā izdevīgā reizē es aizsūtīšu pēc tevis.” 26 Viņš arī cerēja saņemt no Pāvila naudu; tādēļ viņš to bieži aicināja un ar viņu sarunājās. 27 Kad bija pagājuši divi gadi, Fēliksa vietā amatā stājās Porkijs Fēsts, bet Fēlikss, gribēdams jūdiem izpatikt, atstāja Pāvilu cietumā.
