Jēzus kārdināšana
(Mk 1:12–13Lk 4:1–13)1 Tad Gars aizveda Jēzu tuksnesī, ka viņš tiktu velna kārdināts. 2 Kad viņš bija gavējis četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, viņš izsalka. 3 Kārdinātājs, piestājies viņam, sacīja: “Ja tu esi Dieva Dēls, saki, lai šie akmeņi top par maizi.” 4 Bet Jēzus atbildēja: “Ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas nāk no Dieva mutes. ” 5 Tad velns viņu aizveda uz svēto pilsētu, pacēla viņu uz tempļa jumta malas un sacīja: 6 “Ja tu esi Dieva Dēls, meties lejā, jo ir rakstīts: viņš saviem eņģeļiem dos pavēli tevis dēļ, un tie tevi uz rokām nesīs, lai tu savu kāju pie akmens nepiedauzītu .” 7 Jēzus viņam sacīja: “Bet ir arī rakstīts: nekārdini Kungu, savu Dievu .” 8 Atkal velns viņu aizveda uz ļoti augstu kalnu un rādīja viņam visas pasaules valstis un to godību, 9 un sacīja: “To visu es tev došu, ja tu nolieksies manā priekšā un mani pielūgsi.” 10 Tad Jēzus viņam sacīja: “Atkāpies, sātan! Jo ir rakstīts: pielūdz Kungu, savu Dievu, un viņam vien kalpo .” 11 Tad velns viņu atstāja; un, redzi, eņģeļi nāca un viņam kalpoja.
Jēzus kalpošanas sākums Galilejā
(Mk 1:14–15Lk 4:14–15)12 Kad Jēzus dzirdēja, ka Jānis nodots, viņš atgriezās Galilejā. 13 Atstājis Nācareti, viņš aizgāja dzīvot Kapernaumā, piejūras pilsētā, Zebulūna un Naftālī zemēs, 14 ka piepildītos, ko Kungs caur pravieti Jesaju ir sacījis:
15 Zebulūna zeme un Naftālī zeme –
ceļš uz jūru viņpus Jardānas,
citu tautu Galileja;
16 tauta, kas sēdēja tumsā,
ieraudzījusi lielu gaismu,
un tiem, kas sēdēja nāves ēnas zemē,
gaisma uzaususi . –
17 No šā laika Jēzus sludināja: “Atgriezieties no grēkiem; Debesu valstība ir klāt.”
Pirmo mācekļu aicināšana
(Mk 1:16–20Lk 5:1–11)18 Staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divus brāļus – Sīmani, sauktu Pēteris, un viņa brāli Andreju – jūrā tīklus izmetam, jo tie bija zvejnieki. 19 Viņš tiem sacīja: “Nāciet, sekojiet man, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” 20 Tūlīt pametuši savus tīklus, tie viņam sekoja. 21 No turienes tālāk iedams, viņš ieraudzīja citus divus brāļus – Jēkabu, Zebedeja dēlu, un viņa brāli Jāni – kopā ar savu tēvu Zebedeju laivā tīklus lāpām, un Jēzus viņus aicināja. 22 Tūlīt, pametuši laivu un savu tēvu, tie sekoja viņam.
Jēzus māca un dziedina
(Lk 6:17–19)23 Jēzus pārstaigāja visu Galileju, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju , un dziedinādams visus slimos un vārgos. 24 Runas par viņu izplatījās pa visu Sīriju. Pie viņa nesa visus neveselos: dažādu slimību un ciešanu mocītos, dēmonu apsēstos, mēnessērdzīgos un paralītiķus, un viņš tos dziedināja. 25 Viņam sekoja liels ļaužu pūlis no Galilejas, Dekapoles, Jeruzālemes, Jūdejas un Aizjardānas.
Jēzus kārdināšana
(Mk 1:12–13Lk 4:1–13)1 Tad Gars aizveda Jēzu tuksnesī, ka viņš tiktu velna kārdināts. 2 Kad viņš bija gavējis četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, viņš izsalka. 3 Kārdinātājs, piestājies viņam, sacīja: “Ja tu esi Dieva Dēls, saki, lai šie akmeņi top par maizi.” 4 Bet Jēzus atbildēja: “Ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas nāk no Dieva mutes. ” 5 Tad velns viņu aizveda uz svēto pilsētu, pacēla viņu uz tempļa jumta malas un sacīja: 6 “Ja tu esi Dieva Dēls, meties lejā, jo ir rakstīts: viņš saviem eņģeļiem dos pavēli tevis dēļ, un tie tevi uz rokām nesīs, lai tu savu kāju pie akmens nepiedauzītu .” 7 Jēzus viņam sacīja: “Bet ir arī rakstīts: nekārdini Kungu, savu Dievu .” 8 Atkal velns viņu aizveda uz ļoti augstu kalnu un rādīja viņam visas pasaules valstis un to godību, 9 un sacīja: “To visu es tev došu, ja tu nolieksies manā priekšā un mani pielūgsi.” 10 Tad Jēzus viņam sacīja: “Atkāpies, sātan! Jo ir rakstīts: pielūdz Kungu, savu Dievu, un viņam vien kalpo .” 11 Tad velns viņu atstāja; un, redzi, eņģeļi nāca un viņam kalpoja.
Jēzus kalpošanas sākums Galilejā
(Mk 1:14–15Lk 4:14–15)12 Kad Jēzus dzirdēja, ka Jānis nodots, viņš atgriezās Galilejā. 13 Atstājis Nācareti, viņš aizgāja dzīvot Kapernaumā, piejūras pilsētā, Zebulūna un Naftālī zemēs, 14 ka piepildītos, ko Kungs caur pravieti Jesaju ir sacījis:
15 Zebulūna zeme un Naftālī zeme –
ceļš uz jūru viņpus Jardānas,
citu tautu Galileja;
16 tauta, kas sēdēja tumsā,
ieraudzījusi lielu gaismu,
un tiem, kas sēdēja nāves ēnas zemē,
gaisma uzaususi . –
17 No šā laika Jēzus sludināja: “Atgriezieties no grēkiem; Debesu valstība ir klāt.”
Pirmo mācekļu aicināšana
(Mk 1:16–20Lk 5:1–11)18 Staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divus brāļus – Sīmani, sauktu Pēteris, un viņa brāli Andreju – jūrā tīklus izmetam, jo tie bija zvejnieki. 19 Viņš tiem sacīja: “Nāciet, sekojiet man, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” 20 Tūlīt pametuši savus tīklus, tie viņam sekoja. 21 No turienes tālāk iedams, viņš ieraudzīja citus divus brāļus – Jēkabu, Zebedeja dēlu, un viņa brāli Jāni – kopā ar savu tēvu Zebedeju laivā tīklus lāpām, un Jēzus viņus aicināja. 22 Tūlīt, pametuši laivu un savu tēvu, tie sekoja viņam.
Jēzus māca un dziedina
(Lk 6:17–19)23 Jēzus pārstaigāja visu Galileju, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju , un dziedinādams visus slimos un vārgos. 24 Runas par viņu izplatījās pa visu Sīriju. Pie viņa nesa visus neveselos: dažādu slimību un ciešanu mocītos, dēmonu apsēstos, mēnessērdzīgos un paralītiķus, un viņš tos dziedināja. 25 Viņam sekoja liels ļaužu pūlis no Galilejas, Dekapoles, Jeruzālemes, Jūdejas un Aizjardānas.
