“Bērns mums ir dzimis”
(Jes 11:1–9)1 Tauta, kas staigāja tumsā, redzēs varenu gaismu,
tumsības zemes mītniekiem atspīdēs gaisma!
2 To tautu tu vairosi, darīsi lielu prieku,
tie priecāsies tavā priekšā,
kā mēdz priecāties par ražu,
kā gavilē, dalot laupījumu!
3 To jūgu, ko tā nes,
un nūju, kas tai uz pleciem,
spieķi, kas rokā apspiedējiem, –
tu satrieksi kā Midjāna dienās!
4 Visi tie zābaki, kas kaujā mīdās,
un drānas, kas asinīs novārtītas,
sadegs par barību ugunij!
5 Jo bērns mums ir dzimis, mums ir dots dēls,
vara uz viņa pleciem, un viņu sauks vārdā –
Brīnišķais padomdevējs,
Varonis Dievs,
Mūžīgais tēvs,
Miera princis.
6 Pletīsies viņa vara, nebeigsies miers
Dāvida tronim un viņa valstij,
lai celtu to, balstītu to
ar tiesu un taisnību
no šī mirkļa uz mūžiem –
Pulku Kunga kvēle to paveiks!
Dieva dusmas par Israēla lepnību
7 Šo Kungs teicis par Jēkabu,
un tas notiks Israēlam!
8 Zinās visa tauta –
Efraims un samarieši,
kas savā sirds lielībā saka:
9 “Ķieģeļi sakrituši,
bet tēstus akmeņus uzcelsim!
Mežavīģes nocirstas, bet ciedrus mēs ataudzēsim!”
10 Tad Kungs ļāva,
ka sokas viņu naidniekam Recīnam,
viņu naidniekus sakūdīja –
11 aramieši austrumos,
filistieši rietumos
rij Israēlu pilnām mutēm –
pat tad viņa dusmas nenorima,
vēl pacelta viņa roka!
12 Bet tauta neatgriezās
pie tā, kas to bija sitis,
Pulku Kungu nemeklēja.
13 Kungs nocirta Israēlam galvu un asti,
stalto palmu un niedri vienā dienā –
14 vecajie un godājamie ir galva,
un pravieši, kas māca melus, ir aste!
15 Tie, kas vada šo tautu, to viļ,
viņu vadītie tiks aprīti!
16 Tādēļ par tās jaunekļiem Kungs nepriecājas,
tās bāreņus un atraitnes viņš nežēlo,
jo tie visi – bezgoži un ļaundari,
ik mute muļķību gvelž –
tādēļ viņa dusmas nav aprimušas,
vēl izstiepta viņa roka!
17 Kā uguns deg ļaundarība,
rij ērkšķus un dzelkšņus,
meža biezokņus aizdedzina,
tie izkūp dūmu mutulī.
18 Pulku Kunga dusmas pārpelno zemi,
tauta top par ēsmu ugunij,
neviens nesaudzē otru!
19 Pa labi tie graiza – bet badā,
pa kreisi tie rij – bet sāta nav,
viens otra miesu tie rij!
20 Manase rij Efraimu, Efraims – Manasi,
kopā tie metas pret Jūdu –
tādēļ viņa dusmas nav rimušas,
vēl pacelta viņa roka!
“Bērns mums ir dzimis”
(Jes 11:1–9)1 Tauta, kas staigāja tumsā, redzēs varenu gaismu,
tumsības zemes mītniekiem atspīdēs gaisma!
2 To tautu tu vairosi, darīsi lielu prieku,
tie priecāsies tavā priekšā,
kā mēdz priecāties par ražu,
kā gavilē, dalot laupījumu!
3 To jūgu, ko tā nes,
un nūju, kas tai uz pleciem,
spieķi, kas rokā apspiedējiem, –
tu satrieksi kā Midjāna dienās!
4 Visi tie zābaki, kas kaujā mīdās,
un drānas, kas asinīs novārtītas,
sadegs par barību ugunij!
5 Jo bērns mums ir dzimis, mums ir dots dēls,
vara uz viņa pleciem, un viņu sauks vārdā –
Brīnišķais padomdevējs,
Varonis Dievs,
Mūžīgais tēvs,
Miera princis.
6 Pletīsies viņa vara, nebeigsies miers
Dāvida tronim un viņa valstij,
lai celtu to, balstītu to
ar tiesu un taisnību
no šī mirkļa uz mūžiem –
Pulku Kunga kvēle to paveiks!
Dieva dusmas par Israēla lepnību
7 Šo Kungs teicis par Jēkabu,
un tas notiks Israēlam!
8 Zinās visa tauta –
Efraims un samarieši,
kas savā sirds lielībā saka:
9 “Ķieģeļi sakrituši,
bet tēstus akmeņus uzcelsim!
Mežavīģes nocirstas, bet ciedrus mēs ataudzēsim!”
10 Tad Kungs ļāva,
ka sokas viņu naidniekam Recīnam,
viņu naidniekus sakūdīja –
11 aramieši austrumos,
filistieši rietumos
rij Israēlu pilnām mutēm –
pat tad viņa dusmas nenorima,
vēl pacelta viņa roka!
12 Bet tauta neatgriezās
pie tā, kas to bija sitis,
Pulku Kungu nemeklēja.
13 Kungs nocirta Israēlam galvu un asti,
stalto palmu un niedri vienā dienā –
14 vecajie un godājamie ir galva,
un pravieši, kas māca melus, ir aste!
15 Tie, kas vada šo tautu, to viļ,
viņu vadītie tiks aprīti!
16 Tādēļ par tās jaunekļiem Kungs nepriecājas,
tās bāreņus un atraitnes viņš nežēlo,
jo tie visi – bezgoži un ļaundari,
ik mute muļķību gvelž –
tādēļ viņa dusmas nav aprimušas,
vēl izstiepta viņa roka!
17 Kā uguns deg ļaundarība,
rij ērkšķus un dzelkšņus,
meža biezokņus aizdedzina,
tie izkūp dūmu mutulī.
18 Pulku Kunga dusmas pārpelno zemi,
tauta top par ēsmu ugunij,
neviens nesaudzē otru!
19 Pa labi tie graiza – bet badā,
pa kreisi tie rij – bet sāta nav,
viens otra miesu tie rij!
20 Manase rij Efraimu, Efraims – Manasi,
kopā tie metas pret Jūdu –
tādēļ viņa dusmas nav rimušas,
vēl pacelta viņa roka!
