Dieva vēstījums Samarijai
1 Kunga vārds, kas bija moraštietim Miham Jūdas ķēniņu Jotāma, Āhāza un Jehizkijāhu laikā – viņa redzējums par Samariju un Jeruzālemi.
2 Dzirdiet, visas tautas!
Klau, zeme un viss, kas to pilda!
Kungs Dievs pret jums liecinās,
Kungs – no sava svētā tempļa.
3 Redzi, Kungs iznāk no savas mītnes,
nāk lejā un samin zemes augstienes.
4 Kalni kūst zem viņa un ielejas šķeļas,
kā vasks pie uguns, kā ūdens, tekot pa krauju.
5 Tas viss – Jēkaba pārkāpuma dēļ,
tādēļ ka grēkojis Israēla nams!
Kas ir Jēkaba pārkāpums – vai ne Samarija?
Kas ir Jūdas elku vietas – vai ne Jeruzāleme?
6 “Es darīšu Samariju par drupu kaudzi klajumā,
par vietu, kur stāda vīnadārzu.
Tās akmeņus sabēršu ielejā,
tās pamatus atsegšu!
7 Visus tās elkus sadauzīs,
tās nešķīsto algu sadedzinās ugunī,
visus tās dievekļus es izputināšu –
par maukas algu tie taisīti,
par maukas algu tie atkal paliks!”
Vēstījums Jūdas pilsētām
8 Par to man jākliedz un jābrēc,
jāstaigā basam un kailam,
jāklaigā kā šakālim,
jāvaid kā pūcei.
9 Viņas brūces nav dziedināmas –
tās cirstas jau Jūdā,
jau manas tautas vārtos,
jau Jeruzālemē!
10 To nestāstiet Gatā, raudāt neraudiet!
Bēt-Leafrā tev jāvārtās pīšļos!
11 Ej savu ceļu, Šāfīras iemītniece, kailuma apkaunota.
Caanānas iemītniece neiznāk laukā;
Bēt-Ēcela ir sērās, tā vieta tev atņemta!
12 Nīkst, cerot uz atlabšanu, Mārotas iemītniece,
jo Kunga sūtīts ļaunums jau Jeruzālemes vārtos.
13 Jūdz rumaku ratos, Lāhīšas iemītniece! –
No viņas sākās Ciānas meitas grēks,
tur Israēls tika pieķerts pārkāpumos.
14 Tādēļ tu dosi atvadu dāvanas Morešet-Gatai.
Ahzīvas nami kļuvuši nodevīgi pret Israēla ķēniņiem.
15 Vēl es atvedīšu tev īpašnieku, Mārēšas iemītniece,
un Israēla krāšņums nonāks Adullāmā .
16 Apcērp, noskuj galvu savu smalko dēlu dēļ,
noskuj sev pauri kā maitu lijai, jo viņus aizvedīs trimdā.
Dieva vēstījums Samarijai
1 Kunga vārds, kas bija moraštietim Miham Jūdas ķēniņu Jotāma, Āhāza un Jehizkijāhu laikā – viņa redzējums par Samariju un Jeruzālemi.
2 Dzirdiet, visas tautas!
Klau, zeme un viss, kas to pilda!
Kungs Dievs pret jums liecinās,
Kungs – no sava svētā tempļa.
3 Redzi, Kungs iznāk no savas mītnes,
nāk lejā un samin zemes augstienes.
4 Kalni kūst zem viņa un ielejas šķeļas,
kā vasks pie uguns, kā ūdens, tekot pa krauju.
5 Tas viss – Jēkaba pārkāpuma dēļ,
tādēļ ka grēkojis Israēla nams!
Kas ir Jēkaba pārkāpums – vai ne Samarija?
Kas ir Jūdas elku vietas – vai ne Jeruzāleme?
6 “Es darīšu Samariju par drupu kaudzi klajumā,
par vietu, kur stāda vīnadārzu.
Tās akmeņus sabēršu ielejā,
tās pamatus atsegšu!
7 Visus tās elkus sadauzīs,
tās nešķīsto algu sadedzinās ugunī,
visus tās dievekļus es izputināšu –
par maukas algu tie taisīti,
par maukas algu tie atkal paliks!”
Vēstījums Jūdas pilsētām
8 Par to man jākliedz un jābrēc,
jāstaigā basam un kailam,
jāklaigā kā šakālim,
jāvaid kā pūcei.
9 Viņas brūces nav dziedināmas –
tās cirstas jau Jūdā,
jau manas tautas vārtos,
jau Jeruzālemē!
10 To nestāstiet Gatā, raudāt neraudiet!
Bēt-Leafrā tev jāvārtās pīšļos!
11 Ej savu ceļu, Šāfīras iemītniece, kailuma apkaunota.
Caanānas iemītniece neiznāk laukā;
Bēt-Ēcela ir sērās, tā vieta tev atņemta!
12 Nīkst, cerot uz atlabšanu, Mārotas iemītniece,
jo Kunga sūtīts ļaunums jau Jeruzālemes vārtos.
13 Jūdz rumaku ratos, Lāhīšas iemītniece! –
No viņas sākās Ciānas meitas grēks,
tur Israēls tika pieķerts pārkāpumos.
14 Tādēļ tu dosi atvadu dāvanas Morešet-Gatai.
Ahzīvas nami kļuvuši nodevīgi pret Israēla ķēniņiem.
15 Vēl es atvedīšu tev īpašnieku, Mārēšas iemītniece,
un Israēla krāšņums nonāks Adullāmā .
16 Apcērp, noskuj galvu savu smalko dēlu dēļ,
noskuj sev pauri kā maitu lijai, jo viņus aizvedīs trimdā.
