Sveiciens
1 Pāvils – apustulis, kas nav cilvēku vai kāda atsevišķa cilvēka sūtīts, bet caur Jēzu Kristu un Dievu Tēvu, kas viņu augšāmcēla no mirušajiem, – 2 un visi brāļi, kas ir kopā ar mani, Galatijas draudzēm: 3 žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Kunga Jēzus Kristus, 4 kas nodevis sevi par mūsu grēkiem, lai pēc Dieva, mūsu Tēva, gribas izrautu mūs no šā ļaunā laika. 5 Viņam lai gods mūžu mūžos! Āmen!
Nav cita evaņģēlija
6 Es brīnos, ka jūs tik viegli novēršaties no tā, kas jūs ir aicinājis Kristus žēlastībā, un nododaties citam evaņģēlijam. 7 Bet cita evaņģēlija nav; ir tikai ļaudis, kas musina jūsu prātus un grib sagrozīt Kristus evaņģēliju. 8 Bet, ja mēs vai kāds eņģelis no debesīm sludinātu jums kādu citu evaņģēliju līdzās tam evaņģēlijam, ko esam jums pasludinājuši, tas lai ir nolādēts! 9 Kā jau iepriekš esam sacījuši, tā saku jums vēlreiz: ja kāds jums sludina citu evaņģēliju līdzās tam, ko jūs jau esat saņēmuši, tas lai ir nolādēts! 10 Vai tad es tagad gribu atzinību no cilvēkiem vai arī no Dieva? Vai es meklēju cilvēkiem izpatikt? Ja es vēl aizvien vēlētos izpatikt cilvēkiem, tad es nebūtu Kristus kalps.
Pāvils aicināts par apustuli
11 Es daru jums zināmu, brāļi, ka evaņģēlijs, ko esmu pasludinājis, nav cilvēka izdomāts. 12 Es to arī neesmu saņēmis vai iemācījies no kāda cilvēka, bet caur Jēzus Kristus atklāsmi. 13 Jūs esat dzirdējuši par manu toreizējo dzīvi, kad vēl biju jūdu ticībā, kā es pārlieku vajāju un postīju Dieva draudzi. 14 Jūdu ticības lietās es pārspēju daudzus savus vienaudžus savā tautā, pārmēru dedzīgi turēdams tēvu ieražas. 15 Bet, kad Dievam, kas mani jau no mātes miesām bija izvēlējies un caur savu žēlastību aicinājis, 16 labpatika atklāt man savu Dēlu, lai es viņu sludinātu pagāniem, es tūlīt nemeklēju tam apstiprinājumu no miesas un asinīm. 17 Es negāju arī uz Jeruzālemi pie tiem, kas jau pirms manis bija apustuļi, bet devos uz Arābiju un vēlāk atgriezos Damaskā. 18 Pēc tam, trīs gadus vēlāk, es devos uz Jeruzālemi, lai iepazītos ar Kēfu , un uzkavējos pie viņa kādas piecpadsmit dienas. 19 Nevienu citu apustuli es nesatiku, vienīgi Jēkabu, Kunga brāli. 20 Redzi, Dieva priekšā es jums apliecinu: tas, ko jums rakstu, nav meli! 21 Pēc tam es devos uz Sīrijas un Kilikijas apgabalu, 22 bet Kristus draudzēs Jūdejā mani pēc izskata nepazina. 23 Tie vienīgi bija dzirdējuši šādu ziņu: tas, kas mūs agrāk vajāja, tagad sludina evaņģēlija ticību, ko pats reiz pūlējās iznīcināt, 24 un tie slavēja Dievu par mani.
Sveiciens
1 Pāvils – apustulis, kas nav cilvēku vai kāda atsevišķa cilvēka sūtīts, bet caur Jēzu Kristu un Dievu Tēvu, kas viņu augšāmcēla no mirušajiem, – 2 un visi brāļi, kas ir kopā ar mani, Galatijas draudzēm: 3 žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un no Kunga Jēzus Kristus, 4 kas nodevis sevi par mūsu grēkiem, lai pēc Dieva, mūsu Tēva, gribas izrautu mūs no šā ļaunā laika. 5 Viņam lai gods mūžu mūžos! Āmen!
Nav cita evaņģēlija
6 Es brīnos, ka jūs tik viegli novēršaties no tā, kas jūs ir aicinājis Kristus žēlastībā, un nododaties citam evaņģēlijam. 7 Bet cita evaņģēlija nav; ir tikai ļaudis, kas musina jūsu prātus un grib sagrozīt Kristus evaņģēliju. 8 Bet, ja mēs vai kāds eņģelis no debesīm sludinātu jums kādu citu evaņģēliju līdzās tam evaņģēlijam, ko esam jums pasludinājuši, tas lai ir nolādēts! 9 Kā jau iepriekš esam sacījuši, tā saku jums vēlreiz: ja kāds jums sludina citu evaņģēliju līdzās tam, ko jūs jau esat saņēmuši, tas lai ir nolādēts! 10 Vai tad es tagad gribu atzinību no cilvēkiem vai arī no Dieva? Vai es meklēju cilvēkiem izpatikt? Ja es vēl aizvien vēlētos izpatikt cilvēkiem, tad es nebūtu Kristus kalps.
Pāvils aicināts par apustuli
11 Es daru jums zināmu, brāļi, ka evaņģēlijs, ko esmu pasludinājis, nav cilvēka izdomāts. 12 Es to arī neesmu saņēmis vai iemācījies no kāda cilvēka, bet caur Jēzus Kristus atklāsmi. 13 Jūs esat dzirdējuši par manu toreizējo dzīvi, kad vēl biju jūdu ticībā, kā es pārlieku vajāju un postīju Dieva draudzi. 14 Jūdu ticības lietās es pārspēju daudzus savus vienaudžus savā tautā, pārmēru dedzīgi turēdams tēvu ieražas. 15 Bet, kad Dievam, kas mani jau no mātes miesām bija izvēlējies un caur savu žēlastību aicinājis, 16 labpatika atklāt man savu Dēlu, lai es viņu sludinātu pagāniem, es tūlīt nemeklēju tam apstiprinājumu no miesas un asinīm. 17 Es negāju arī uz Jeruzālemi pie tiem, kas jau pirms manis bija apustuļi, bet devos uz Arābiju un vēlāk atgriezos Damaskā. 18 Pēc tam, trīs gadus vēlāk, es devos uz Jeruzālemi, lai iepazītos ar Kēfu , un uzkavējos pie viņa kādas piecpadsmit dienas. 19 Nevienu citu apustuli es nesatiku, vienīgi Jēkabu, Kunga brāli. 20 Redzi, Dieva priekšā es jums apliecinu: tas, ko jums rakstu, nav meli! 21 Pēc tam es devos uz Sīrijas un Kilikijas apgabalu, 22 bet Kristus draudzēs Jūdejā mani pēc izskata nepazina. 23 Tie vienīgi bija dzirdējuši šādu ziņu: tas, kas mūs agrāk vajāja, tagad sludina evaņģēlija ticību, ko pats reiz pūlējās iznīcināt, 24 un tie slavēja Dievu par mani.
