Taisnības valstība
1 Redzi, taisnībā valdīs ķēniņš,
un pēc tiesas lems augstmaņi!
2 Ikviens taps kā pavēnis,
kā patvērums no negaisa,
kā ūdens straumes sausumā,
kā varenas klints ēna pagurušai zemei.
3 Redzīgajiem acis netiks aizdarītas,
dzirdīgo ausis ieklausīsies,
4 aušīgiem sirdis sajēgs,
un stostīga mēle sāks runāt skaidri,
5 nelgu vairs nesauks par dižu,
un blēdi vairs neturēs cienījamu,
6 jo nelga tik neldzības gvelž
un viņa sirds dara ļaunu,
lai piekoptu bezdievību
un runātu aplam par Kungu,
lai to, kas badā, vēl patukšotu,
lai slāpstošam atrautu valgmi!
7 Blēža rīks – ļaundarība,
un viltu viņš kaļ,
lai nabagos melu vārdiem putinātu,
kur trūcīgā vārdos taču taisnība!
8 Bet diženam dižena padoms –
tāds dižumā balstās!
Vēstījums pašpaļāvīgajām sievām
9 Aušīgās sievas, celieties,
klausieties manu balsi!
Pašpaļāvīgās meitas,
sadzirdiet manus vārdus!
10 Nepaies ne gads,
kad jūs trīcēsiet, drošules,
jo vīna raža būs cauri
un vairs nebūs ko vākt!
11 Drebiet, aušas,
trīciet, drošules,
plēsiet drānas un palieciet kailas,
joziet sev maisu ap gurniem!
12 Sitiet sev sērās pie krūtīm
par tīkamiem laukiem,
par auglīgiem vīnakokiem,
13 par manas tautas zemi,
kur dadži un ērkšķi slejas,
par visiem līksmajiem namiem,
kas prieka pilsētā!
14 Jo pils nu pamesta,
trokšņainā pilsēta atstāta,
pakalns un sargtornis
uz mūžiem grimuši čūkslājā,
mežēzeļiem par prieku
un lopiem par ganībām,
15 līdz no augšienes pār mums izlies Garu –
tad tuksnesis kļūs par auglīgu zemi
un auglīgu zemi turēs par mežu!
16 Tad tuksnesī mitīs tiesa
un taisnība auglīgā zemē dzīvos,
17 tad taisnība atnesīs mieru,
taisnība dos
mieru un paļāvību uz mūžiem!
18 Mana tauta mitīs miera pļavās,
drošās mājvietās un rimtās miera vietās,
19 kad krusa sakapās mežu
un pilsēta tiks pagalam pazemota!
20 Svētīti, jūs visi, kas pie ūdeņiem sējat,
jūs varat atpīt vēršu un ēzeļu kājas!
Taisnības valstība
1 Redzi, taisnībā valdīs ķēniņš,
un pēc tiesas lems augstmaņi!
2 Ikviens taps kā pavēnis,
kā patvērums no negaisa,
kā ūdens straumes sausumā,
kā varenas klints ēna pagurušai zemei.
3 Redzīgajiem acis netiks aizdarītas,
dzirdīgo ausis ieklausīsies,
4 aušīgiem sirdis sajēgs,
un stostīga mēle sāks runāt skaidri,
5 nelgu vairs nesauks par dižu,
un blēdi vairs neturēs cienījamu,
6 jo nelga tik neldzības gvelž
un viņa sirds dara ļaunu,
lai piekoptu bezdievību
un runātu aplam par Kungu,
lai to, kas badā, vēl patukšotu,
lai slāpstošam atrautu valgmi!
7 Blēža rīks – ļaundarība,
un viltu viņš kaļ,
lai nabagos melu vārdiem putinātu,
kur trūcīgā vārdos taču taisnība!
8 Bet diženam dižena padoms –
tāds dižumā balstās!
Vēstījums pašpaļāvīgajām sievām
9 Aušīgās sievas, celieties,
klausieties manu balsi!
Pašpaļāvīgās meitas,
sadzirdiet manus vārdus!
10 Nepaies ne gads,
kad jūs trīcēsiet, drošules,
jo vīna raža būs cauri
un vairs nebūs ko vākt!
11 Drebiet, aušas,
trīciet, drošules,
plēsiet drānas un palieciet kailas,
joziet sev maisu ap gurniem!
12 Sitiet sev sērās pie krūtīm
par tīkamiem laukiem,
par auglīgiem vīnakokiem,
13 par manas tautas zemi,
kur dadži un ērkšķi slejas,
par visiem līksmajiem namiem,
kas prieka pilsētā!
14 Jo pils nu pamesta,
trokšņainā pilsēta atstāta,
pakalns un sargtornis
uz mūžiem grimuši čūkslājā,
mežēzeļiem par prieku
un lopiem par ganībām,
15 līdz no augšienes pār mums izlies Garu –
tad tuksnesis kļūs par auglīgu zemi
un auglīgu zemi turēs par mežu!
16 Tad tuksnesī mitīs tiesa
un taisnība auglīgā zemē dzīvos,
17 tad taisnība atnesīs mieru,
taisnība dos
mieru un paļāvību uz mūžiem!
18 Mana tauta mitīs miera pļavās,
drošās mājvietās un rimtās miera vietās,
19 kad krusa sakapās mežu
un pilsēta tiks pagalam pazemota!
20 Svētīti, jūs visi, kas pie ūdeņiem sējat,
jūs varat atpīt vēršu un ēzeļu kājas!
