Kauja pie Rafijas
1 Un tā Filopators, no pārnākušajiem uzzinājis, ka Antiohs sagrābis viņa pārvaldītās zemes, sasauca visus kājnieku un jātnieku spēkus un, paņēmis līdzi māsu Arsinoju, devās ceļā uz Rafijas novadu, kur bija izvietojušies Antioha pulki. 2 Bet kāds vīrs, vārdā Teodots, nodomāja rīkoties sazvērnieciski un, no viņam uzticētajiem Ptolemaja kareivjiem paņēmis spēcīgākos, naktī iekļuva Ptolemaja teltī, lai pats to nogalinātu un izvairītos no kara. 3 Tomēr Dositejs, Drimila dēls, pēc izcelsmes jūds, kurš vēlāk atmeta paražas un novērsās no tēvu ticības, viņu aizkavēja – viņš ieveda teltī kādu parastu vīru, kuram vajadzēja mirt Ptolemaja vietā. 4 Kad sākās nikna kauja, kurā veiksmīgāks rādījās Antiohs, Arsinoja izlaistiem matiem apstaigāja kareivjus, žēlabās un asarās aizrautīgi aicinot viņus drošsirdīgi aizsargāt pašiem sevi, bērnus un sievas, un paziņoja, ka uzvaras gadījumā katram dos divas zelta minas. 5 Un notika, ka pretinieki tika iznīcināti tuvcīņā un daudzi arī saņemti gūstā. 6 Panācis iecerēto, Ptolemajs nolēma apmeklēt tuvākās pilsētas, lai tos uzmundrinātu. 7 To paveicis un piešķīris svētnīcām dāvinājumus, viņš pakļautos vērta apņēmīgākus.
Ptolemajs grib ieiet Jeruzālemes svētnīcā
8 Kad jūdi sūtīja pie viņa pārstāvjus no vecajo padomes un cienījamiem ļaudīm, lai viņu sveiktu un pasniegtu tam godaveltes un izteiktu prieku par to, kas noticis, izrādījās, ka viņš pats vēlas ar tiem pēc iespējas ātrāk tikties. 9 Ieradies Jeruzālemē un ziedojis visvarenajam Dievam, pateicies un veicis citas šeit pienācīgas darbības, viņš, svētvietā iegājis, bija pārsteigts par tās cildenumu un daiļumu 10 un apbrīnā par skaisto svētnīcu izteica vēlmi ieiet templī. 11 Kad viņam pavēstīja, ka to neklājas – pat pašu ļaudīm nav ļauts tur ieiet, nedz visiem priesteriem, vienīgi augstajam priesterim un arī tikai reizi gadā, viņš tomēr nepaklausīja. 12 Un, kad nolasīja likumu, Ptolemajs turpināja uzstāt, ka viņam jāiet iekšā, sacīdams: ja arī tiem šis gods liegts, man tā nebūs. 13 Un viņš jautāja, kādēļ neviens no klātesošajiem nav viņu aizkavējis ieiet svētvietā. 14 Tad kāds neapdomīgi pateica, ka tas vēršas uz sliktu. 15 Bet, kad nu tomēr tā noticis, Ptolemajs bilda, vai viņam neieiet pavisam iekšā, vai nu viņi to grib, vai ne.
Jūdi vaimanā par Ptolemaja izdarībām
16 Tad priesteri pilnā ģērbā krita ceļos un lūdza visvareno Dievu palīdzēt, lai viņš novērš Ptolemaja kāri tikt iekšā ar varu, un svētvietu pārņēma kliegšana un raudas. 17 Pilsētā palikušie satrūkās bailēs par neizprotamajiem notikumiem; 18 jaunavas, kas bija palikušas sievu istabās kopā ar mātēm, rāvās laukā un kaisīja matus pelniem, pieskandēdamas laukumus klaigām un vaimanām. 19 Vēl citas, jau saposušās, atstāja sagaidīšanai iekārtotās precību guļamistabas un kaunu un metās juceklīgi skraidīt pa pilsētu. 20 Bet jaundzimušo mātes un barotājas, kur nu katra bērnus pametušas – citas mājās, citas ielās, dedzīgi pulcējās pie Visusvētā tempļa. 21 Dažādi ļaudis tur bija vienojušies lūgsnā pret Ptolemaja zaimojošām izdarībām. 22 Daži pilsoņi neļāva vaļu viņa uzstājībai un vēlmei paveikt iedomāto un 23 aicināja ķerties pie ieročiem un drosmīgi mirt par tēvu likumiem; viņi sarīkoja tajā vietā pamatīgu jucekli, un, tikai vecāku vīru un ticības kalpu savaldīti, tie atgriezās lūgšanās. 24 Tad pūlis kā iepriekš nodevās lūgšanām. 25 Arī ķēniņa augstmaņi vairākkārt centās novērst viņa uzstājīgo prātu no iedomātās vēlmes. 26 Tomēr, pārdrošībā visu noraidījis, viņš jau spēra soli, lai izdarītu iepriekš teikto. 27 To redzēdami, viņa ļaudis līdz ar mūsējiem lūdzās Visuvareno atbalstīt viņus šajā brīdī un nepieļaut tik pretlikumīgu un augstprātīgu rīcību. 28 Pūļa pamatīgā un aizrautīgā kliegšana radīja pārdabisku troksni. 29 Likās, ka ne vien cilvēki, bet pat sienas un pamati dun itin kā patiesi visi tobrīd vēlētos nāvi, lai vietu neskartu zaimojums.
Kauja pie Rafijas
1 Un tā Filopators, no pārnākušajiem uzzinājis, ka Antiohs sagrābis viņa pārvaldītās zemes, sasauca visus kājnieku un jātnieku spēkus un, paņēmis līdzi māsu Arsinoju, devās ceļā uz Rafijas novadu, kur bija izvietojušies Antioha pulki. 2 Bet kāds vīrs, vārdā Teodots, nodomāja rīkoties sazvērnieciski un, no viņam uzticētajiem Ptolemaja kareivjiem paņēmis spēcīgākos, naktī iekļuva Ptolemaja teltī, lai pats to nogalinātu un izvairītos no kara. 3 Tomēr Dositejs, Drimila dēls, pēc izcelsmes jūds, kurš vēlāk atmeta paražas un novērsās no tēvu ticības, viņu aizkavēja – viņš ieveda teltī kādu parastu vīru, kuram vajadzēja mirt Ptolemaja vietā. 4 Kad sākās nikna kauja, kurā veiksmīgāks rādījās Antiohs, Arsinoja izlaistiem matiem apstaigāja kareivjus, žēlabās un asarās aizrautīgi aicinot viņus drošsirdīgi aizsargāt pašiem sevi, bērnus un sievas, un paziņoja, ka uzvaras gadījumā katram dos divas zelta minas. 5 Un notika, ka pretinieki tika iznīcināti tuvcīņā un daudzi arī saņemti gūstā. 6 Panācis iecerēto, Ptolemajs nolēma apmeklēt tuvākās pilsētas, lai tos uzmundrinātu. 7 To paveicis un piešķīris svētnīcām dāvinājumus, viņš pakļautos vērta apņēmīgākus.
Ptolemajs grib ieiet Jeruzālemes svētnīcā
8 Kad jūdi sūtīja pie viņa pārstāvjus no vecajo padomes un cienījamiem ļaudīm, lai viņu sveiktu un pasniegtu tam godaveltes un izteiktu prieku par to, kas noticis, izrādījās, ka viņš pats vēlas ar tiem pēc iespējas ātrāk tikties. 9 Ieradies Jeruzālemē un ziedojis visvarenajam Dievam, pateicies un veicis citas šeit pienācīgas darbības, viņš, svētvietā iegājis, bija pārsteigts par tās cildenumu un daiļumu 10 un apbrīnā par skaisto svētnīcu izteica vēlmi ieiet templī. 11 Kad viņam pavēstīja, ka to neklājas – pat pašu ļaudīm nav ļauts tur ieiet, nedz visiem priesteriem, vienīgi augstajam priesterim un arī tikai reizi gadā, viņš tomēr nepaklausīja. 12 Un, kad nolasīja likumu, Ptolemajs turpināja uzstāt, ka viņam jāiet iekšā, sacīdams: ja arī tiem šis gods liegts, man tā nebūs. 13 Un viņš jautāja, kādēļ neviens no klātesošajiem nav viņu aizkavējis ieiet svētvietā. 14 Tad kāds neapdomīgi pateica, ka tas vēršas uz sliktu. 15 Bet, kad nu tomēr tā noticis, Ptolemajs bilda, vai viņam neieiet pavisam iekšā, vai nu viņi to grib, vai ne.
Jūdi vaimanā par Ptolemaja izdarībām
16 Tad priesteri pilnā ģērbā krita ceļos un lūdza visvareno Dievu palīdzēt, lai viņš novērš Ptolemaja kāri tikt iekšā ar varu, un svētvietu pārņēma kliegšana un raudas. 17 Pilsētā palikušie satrūkās bailēs par neizprotamajiem notikumiem; 18 jaunavas, kas bija palikušas sievu istabās kopā ar mātēm, rāvās laukā un kaisīja matus pelniem, pieskandēdamas laukumus klaigām un vaimanām. 19 Vēl citas, jau saposušās, atstāja sagaidīšanai iekārtotās precību guļamistabas un kaunu un metās juceklīgi skraidīt pa pilsētu. 20 Bet jaundzimušo mātes un barotājas, kur nu katra bērnus pametušas – citas mājās, citas ielās, dedzīgi pulcējās pie Visusvētā tempļa. 21 Dažādi ļaudis tur bija vienojušies lūgsnā pret Ptolemaja zaimojošām izdarībām. 22 Daži pilsoņi neļāva vaļu viņa uzstājībai un vēlmei paveikt iedomāto un 23 aicināja ķerties pie ieročiem un drosmīgi mirt par tēvu likumiem; viņi sarīkoja tajā vietā pamatīgu jucekli, un, tikai vecāku vīru un ticības kalpu savaldīti, tie atgriezās lūgšanās. 24 Tad pūlis kā iepriekš nodevās lūgšanām. 25 Arī ķēniņa augstmaņi vairākkārt centās novērst viņa uzstājīgo prātu no iedomātās vēlmes. 26 Tomēr, pārdrošībā visu noraidījis, viņš jau spēra soli, lai izdarītu iepriekš teikto. 27 To redzēdami, viņa ļaudis līdz ar mūsējiem lūdzās Visuvareno atbalstīt viņus šajā brīdī un nepieļaut tik pretlikumīgu un augstprātīgu rīcību. 28 Pūļa pamatīgā un aizrautīgā kliegšana radīja pārdabisku troksni. 29 Likās, ka ne vien cilvēki, bet pat sienas un pamati dun itin kā patiesi visi tobrīd vēlētos nāvi, lai vietu neskartu zaimojums.
