Noraksts no Jeremijas vēstules gūstekņiem, kurus Bābeles ķēniņš gatavojās vest uz Bābeli; vēstulē viņš paziņo, ko viņam pavēlējis Dievs.
Vēsturisks ievads
1 Grēku dēļ, kurus jūs esat pastrādājuši pret Dievu, Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars jūs kā gūstekņus vedīs uz Bābeli. 2 Nonākuši Bābelē, jūs tur būsiet daudzus gadus, pavadīdami ilgu laiku, līdz pat septītajai paaudzei, bet pēc tam es jūs izvedīšu no turienes ar mieru. 3 Tur Bābelē jūs redzēsiet sudraba, zelta un koka dievekļus, kurus nēsā uz pleciem, lai izrādītu un iedvestu bailes citām tautām. 4 Piesargieties, ka jūs nekļūstat līdzīgi svešajām ciltīm un jūs nepārņem bailes dievekļu priekšā. 5 Kad jūs redzat, ka ļaužu pūļi tos, no visām pusēm apstājuši, pielūdz, sakiet savā prātā: “Tevi vajag pielūgt, Kungs!” 6 Jo mans eņģelis ir kopā ar jums, un es atriebšu jūsu dvēseles. 7 Viņu valoda ir meistaru noslīpēta, un paši tie tērpušies zeltā un sudrabā, bet viņos nav patiesības, un viņi nespēj runāt.
Dievekļu izgreznošana
8 Un gluži kā meitenei, kas mīl rotas, viņi izgatavo vainagus no zelta un liek saviem dievekļiem galvā. 9 Gadās arī, ka priesteri nolaupa dievekļiem zeltu un sudrabu un izlieto savām vajadzībām, pat dāvina kaut ko no tā arī savām maukām. 10 Viņi ietērpj savus sudraba, zelta un koka dievekļus kā cilvēkus greznos tērpos, bet tie nav pasargāti nedz no rūsas, nedz kodēm. 11 Dievekļi ir tērpti purpurā, bet no to sejām jāberž nost bieza putekļu kārta, jo viņu tempļi ir putekļaini. 12 Un dievekļa rokās ir scepteris kā cilvēkam, kas ir zemes tiesnesis, bet tas nespēj notiesāt nevienu, kas pret viņu nogrēkojies. 13 Labajā rokā tam ir zobens un cirvis, bet tas nespēj pats sevi paglābt nedz no kara, nedz laupītājiem. 14 Tā, redzi, ir skaidri redzams, ka tie nav dievi. Tādēļ nebaidieties no tiem!
15 Jo gluži kā sasists trauks, kas cilvēkam kļuvis nederīgs, tādi ir arī šie dievekļi, kas novietoti tempļos. 16 To acis klāj putekļi, ko saceļ ienācēju kājas.
Dievekļu nevarība
17 Un, gluži kā tas, kurš noziedzies pret savu valdnieku, ir ieslodzīts pagalmā ar nožogojumu no visām pusēm, lai pēc tam tiktu sodīts ar nāvi, arī šo dievekļu namus priesteri padara noslēgtus ar durvīm, slēdzenēm un aizbīdņiem, lai laupītāji tos neizlaupītu. 18 Viņi dedzina tiem gaismekļus vairāk nekā paši sev, bet tie nespēj ieraudzīt nevienu gaismekli. 19 Tie ir kā tāds nama baļķis, to sirdis saēd un sagrauž zemes tārpi – viņus pašus un viņu tērpu, bet viņi to nejūt. 20 Viņu sejas ir nomelnējušas tempļa dūmos. 21 Uz viņu stāviem un galvām uzsēžas sikspārņi, bezdelīgas un citi putni, pa tiem rāpo arī kaķi. 22 Tā, redzi, jūs skaidri varat zināt, ka tie nav dievi. Tādēļ nebaidieties no viņiem!
23 Ja no zelta, ar ko tie pārklāti skaistuma dēļ, nenoberztu rūsu, dievekļi vairs nebūtu spoži; un, kad tie tika atlieti zeltā, viņi paši to nejuta.
Dievekļu nespēja just
24 Tie ir pirkti par dārgu maksu, bet tajos nav gara. 25 Tos bezkājainus nes uz pleciem, tā cilvēkiem parādot, cik tie ir nožēlojami. Kaunu jūt arī viņu kulta kalpi, jo, zemē nogāzušies, dievekļi paši piecelties nespēj. 26 Tāpat arī, ja kāds tos uzslej stāvus, tie paši saviem spēkiem nespēj kustēties, un, ja kāds tos sagāž slīpi, tie nespēj iztaisnoties; gluži kā miroņiem tiem tiek pienestas dāvanas. 27 Upurus, ko tiem pienes, priesteri izmanto ļaunprātīgi, tos pārdodami; arī viņu sievas no upuriem sev paņem daļu iesālīšanai, bet nedalās nedz ar nabago, nedz vārgo. Upuriem pieskaras arī nešķīsta sieviete un grūtniece. 28 No visa tā jūs varat saprast, ka tie nav dievi; nebaidieties no viņiem!
29 Kā gan tie varētu tikt saukti par dieviem! Šiem sudraba, zelta un koka dievekļiem dāvanas pienes sievietes.
Dievekļu nespēja darīt labu vai ļaunu
30 Dievekļu tempļos priesteri sēž saplēstos tērpos, noskūtiem matiem un bārdu un neapsegtu galvu. 31 Viņi skaļi gaudo un kliedz savu dievekļu priekšā, gluži kā tie, kas bēru piemiņas mielastā apraud mirušo. 32 Viņi atņem saviem dievekļiem daļu ietērpa un apģērbj tajā savas sievas un bērnus. 33 Ja dievekļiem kāds nodara vai nu ļaunu, vai labu, tie neko nespēj atlīdzināt. Tie nespēj valdnieku nedz iecelt, nedz atcelt. 34 Tāpat tie nespēj dot nedz bagātību, nedz nieka naudu. Ja kāds tiem kaut ko svēti apsolījis nepilda, tie nespēj atriebt. 35 No nāves tie cilvēku izraut nespēj un arī vājo no stiprākā pasargāt. 36 Aklu cilvēku tie nepadarīs par redzīgu un spiedīgos apstākļos nonākušu neglābs. 37 Tie atraitni nepažēlos un bārenim nepalīdzēs. 38 Viņi līdzinās klinšu akmeņiem, šie, no koka darinātie, apzeltītie un apsudrabotie; un tie, kas viņiem kalpo, ir apkaunoti. 39 Kā gan var uzskatīt un dēvēt tos par dieviem!
Kaldiešu necieņa pret dievekļiem
40 Arī paši kaldieši pret tiem izturas necienīgi. Kad viņi ierauga kādu mēmo, kurš nespēj runāt, viņi pienes tam klāt Bēlu un pavēl runāt, it kā tas būtu spējīgs dzirdēt. 41 To saprazdami, tie tomēr nespēj no visa tā atstāties, jo tiem trūkst sajēgas. 42 Sievietes, apsējušas niedru, sēž ceļmalās un dedzina olīvu vīraku. 43 Kad kādu no tām garāmgājējs aizvelk pie sevis, lai ar viņu pārgulētu, viņa nozākā savu biedreni, ka tā nav tikusi novērtēta tik augstu kā viņa un tās niedru josta nav sarauta. 44 Viss, kas pie viņiem notiek, ir neīsts. Kā gan var uzskatīt un dēvēt tos par dieviem!
Dievekļi – cilvēku roku darbs
45 Dievekļi ir koktēlnieku un zeltkaļu darinājums. Nekas cits tie nevar būt kā vienīgi tas, ko amatnieki no tiem gribējuši izveidot. 46 Arī paši darinātāji nav ilglaicīgi. Tad kā gan viņu darinājumi var būt dievi! 47 Viņi ir atstājuši nākamajām paaudzēm melus un apkaunojumu. 48 Kad izceļas karš vai nelaimes, priesteri apspriežas savā starpā, kur tie varētu kopā ar saviem dievekļiem paslēpties. 49 Kā gan var nesajēgt, ka tie nav dievi, ja tie nespēj sevi pasargāt nedz no kara, nedz nelaimēm! 50 Būdami koka darinājumi, kas ir apzeltīti un apsudraboti, tie skaidri parāda, ka ir neīsti. Visām tautām un visiem valdniekiem būs skaidrs, ka tie nav dievi, bet cilvēku roku darbs, un tajos nav nekā no Dieva darba. 51 Kam tad vēl nav skaidrs, ka tie nav dievi!
Dievekļu bezspēcība
52 Tie neiecels zemes valdnieku, neliks nolīt lietum cilvēku labā, 53 tie neiztiesās tiesu starp tiem un nepasargās to, kam tiek darīts pāri, jo tie to nespēj. Tie ir kā vārnas starp debesīm un zemi. 54 Kad apzeltīto vai apsudraboto koka dievekļu templī izcelsies ugunsgrēks, priesteri aizbēgs prom un izglābsies, bet tie kā baļķi, kas iebūvēti namā, sadegs. 55 Tie nespēj pretoties nedz valdniekam, nedz ienaidniekiem. 56 Kā gan var pieņemt un uzskatīt, ka tie ir dievi!
Dievekļu nederība iepretī debesu parādībām
57 Tie nespēj paglābties nedz no zagļiem, nedz laupītājiem, kas, būdami stiprāki, atņem tiem gan zeltu, gan sudrabu, gan tērpu, kas tiem apkārt, bet tie nespēj paši sev palīdzēt. 58 Tādēļ stiprāks ir valdnieks, kas parāda drosmi, un vērtīgāks ir mājā lietojams trauks nekā šie neīstie dievi; labākas ir durvis, kas pasargā mantu, kas namā atrodas, nekā šie neīstie dievi, un labāks ir koka stabs valdnieka pilī nekā šie neīstie dievi. 59 Saule un mēness un spožās zvaigznes, kas tiek sūtītas debesīs noteiktai vajadzībai, ir paklausīgas. 60 Tāpat arī zibens, kad tas parādās, ir labi saskatāms; arī vējš pūš ikkatrā zemē. 61 Kad Dievs pavēl mākoņiem nosegt visu apdzīvoto zemi, tie paklausīgi izpilda uzdoto; un uguns, kas tiek raidīta no augšas, lai sadragātu kalnus un nopostītu mežus, dara to, kas pavēlēts. 62 Bet šie nav salīdzināmi ar tiem ne pēc izskata, ne spēka. 63 Tādēļ tie nav jāuzskata un jādēvē par dieviem, jo tie nespēj nedz tiesu spriest, nedz darīt labu cilvēkiem. 64 Atzīdami, ka tie nav dievi, nebaidieties no tiem.
Dievekļu bezpalīdzība
65 Nedz nolādēs tie valdniekus, nedz cildinās. 66 Tie nerādīs ļaudīm zīmes no debesīm, nedz spīdēs kā saule, nedz dos gaismu kā mēness. 67 Zvēri ir stiprāki, jo tie, nobēgot alā, spēj paši sev palīdzēt. 68 Mums ir pilnīgi skaidrs, ka tie nav nekādi dievi. Tādēļ nebaidieties no tiem!
69 Gluži kā biedēklis sakņu dārzā, kas tur neko nenosargā, tā arī viņu dievekļi ir no koka, apzeltīti un apsudraboti. Dievekļi kā ērkšķu krūms vai mironis. 70 Tāpat arī viņu koka dievekļi, apzeltīti un apsudraboti, ir pielīdzināmi ērkšķu krūmam dārzā, uz kura nosēžas visādi putni, un mironim, kas izmests tumsā. 71 No tā, ka viņu purpura spoži mirdzošais tērps pūstot sairst, jūs sapratīsiet, ka tie nav dievi; un arī viņi paši ar laiku tiks saēsti un būs par apkaunojumu zemei. 72 Labāks ir krietns cilvēks, kas netur godā elkus; tāds būs tālu no apkaunojuma.
Noraksts no Jeremijas vēstules gūstekņiem, kurus Bābeles ķēniņš gatavojās vest uz Bābeli; vēstulē viņš paziņo, ko viņam pavēlējis Dievs.
Vēsturisks ievads
1 Grēku dēļ, kurus jūs esat pastrādājuši pret Dievu, Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars jūs kā gūstekņus vedīs uz Bābeli. 2 Nonākuši Bābelē, jūs tur būsiet daudzus gadus, pavadīdami ilgu laiku, līdz pat septītajai paaudzei, bet pēc tam es jūs izvedīšu no turienes ar mieru. 3 Tur Bābelē jūs redzēsiet sudraba, zelta un koka dievekļus, kurus nēsā uz pleciem, lai izrādītu un iedvestu bailes citām tautām. 4 Piesargieties, ka jūs nekļūstat līdzīgi svešajām ciltīm un jūs nepārņem bailes dievekļu priekšā. 5 Kad jūs redzat, ka ļaužu pūļi tos, no visām pusēm apstājuši, pielūdz, sakiet savā prātā: “Tevi vajag pielūgt, Kungs!” 6 Jo mans eņģelis ir kopā ar jums, un es atriebšu jūsu dvēseles. 7 Viņu valoda ir meistaru noslīpēta, un paši tie tērpušies zeltā un sudrabā, bet viņos nav patiesības, un viņi nespēj runāt.
Dievekļu izgreznošana
8 Un gluži kā meitenei, kas mīl rotas, viņi izgatavo vainagus no zelta un liek saviem dievekļiem galvā. 9 Gadās arī, ka priesteri nolaupa dievekļiem zeltu un sudrabu un izlieto savām vajadzībām, pat dāvina kaut ko no tā arī savām maukām. 10 Viņi ietērpj savus sudraba, zelta un koka dievekļus kā cilvēkus greznos tērpos, bet tie nav pasargāti nedz no rūsas, nedz kodēm. 11 Dievekļi ir tērpti purpurā, bet no to sejām jāberž nost bieza putekļu kārta, jo viņu tempļi ir putekļaini. 12 Un dievekļa rokās ir scepteris kā cilvēkam, kas ir zemes tiesnesis, bet tas nespēj notiesāt nevienu, kas pret viņu nogrēkojies. 13 Labajā rokā tam ir zobens un cirvis, bet tas nespēj pats sevi paglābt nedz no kara, nedz laupītājiem. 14 Tā, redzi, ir skaidri redzams, ka tie nav dievi. Tādēļ nebaidieties no tiem!
15 Jo gluži kā sasists trauks, kas cilvēkam kļuvis nederīgs, tādi ir arī šie dievekļi, kas novietoti tempļos. 16 To acis klāj putekļi, ko saceļ ienācēju kājas.
Dievekļu nevarība
17 Un, gluži kā tas, kurš noziedzies pret savu valdnieku, ir ieslodzīts pagalmā ar nožogojumu no visām pusēm, lai pēc tam tiktu sodīts ar nāvi, arī šo dievekļu namus priesteri padara noslēgtus ar durvīm, slēdzenēm un aizbīdņiem, lai laupītāji tos neizlaupītu. 18 Viņi dedzina tiem gaismekļus vairāk nekā paši sev, bet tie nespēj ieraudzīt nevienu gaismekli. 19 Tie ir kā tāds nama baļķis, to sirdis saēd un sagrauž zemes tārpi – viņus pašus un viņu tērpu, bet viņi to nejūt. 20 Viņu sejas ir nomelnējušas tempļa dūmos. 21 Uz viņu stāviem un galvām uzsēžas sikspārņi, bezdelīgas un citi putni, pa tiem rāpo arī kaķi. 22 Tā, redzi, jūs skaidri varat zināt, ka tie nav dievi. Tādēļ nebaidieties no viņiem!
23 Ja no zelta, ar ko tie pārklāti skaistuma dēļ, nenoberztu rūsu, dievekļi vairs nebūtu spoži; un, kad tie tika atlieti zeltā, viņi paši to nejuta.
Dievekļu nespēja just
24 Tie ir pirkti par dārgu maksu, bet tajos nav gara. 25 Tos bezkājainus nes uz pleciem, tā cilvēkiem parādot, cik tie ir nožēlojami. Kaunu jūt arī viņu kulta kalpi, jo, zemē nogāzušies, dievekļi paši piecelties nespēj. 26 Tāpat arī, ja kāds tos uzslej stāvus, tie paši saviem spēkiem nespēj kustēties, un, ja kāds tos sagāž slīpi, tie nespēj iztaisnoties; gluži kā miroņiem tiem tiek pienestas dāvanas. 27 Upurus, ko tiem pienes, priesteri izmanto ļaunprātīgi, tos pārdodami; arī viņu sievas no upuriem sev paņem daļu iesālīšanai, bet nedalās nedz ar nabago, nedz vārgo. Upuriem pieskaras arī nešķīsta sieviete un grūtniece. 28 No visa tā jūs varat saprast, ka tie nav dievi; nebaidieties no viņiem!
29 Kā gan tie varētu tikt saukti par dieviem! Šiem sudraba, zelta un koka dievekļiem dāvanas pienes sievietes.
Dievekļu nespēja darīt labu vai ļaunu
30 Dievekļu tempļos priesteri sēž saplēstos tērpos, noskūtiem matiem un bārdu un neapsegtu galvu. 31 Viņi skaļi gaudo un kliedz savu dievekļu priekšā, gluži kā tie, kas bēru piemiņas mielastā apraud mirušo. 32 Viņi atņem saviem dievekļiem daļu ietērpa un apģērbj tajā savas sievas un bērnus. 33 Ja dievekļiem kāds nodara vai nu ļaunu, vai labu, tie neko nespēj atlīdzināt. Tie nespēj valdnieku nedz iecelt, nedz atcelt. 34 Tāpat tie nespēj dot nedz bagātību, nedz nieka naudu. Ja kāds tiem kaut ko svēti apsolījis nepilda, tie nespēj atriebt. 35 No nāves tie cilvēku izraut nespēj un arī vājo no stiprākā pasargāt. 36 Aklu cilvēku tie nepadarīs par redzīgu un spiedīgos apstākļos nonākušu neglābs. 37 Tie atraitni nepažēlos un bārenim nepalīdzēs. 38 Viņi līdzinās klinšu akmeņiem, šie, no koka darinātie, apzeltītie un apsudrabotie; un tie, kas viņiem kalpo, ir apkaunoti. 39 Kā gan var uzskatīt un dēvēt tos par dieviem!
Kaldiešu necieņa pret dievekļiem
40 Arī paši kaldieši pret tiem izturas necienīgi. Kad viņi ierauga kādu mēmo, kurš nespēj runāt, viņi pienes tam klāt Bēlu un pavēl runāt, it kā tas būtu spējīgs dzirdēt. 41 To saprazdami, tie tomēr nespēj no visa tā atstāties, jo tiem trūkst sajēgas. 42 Sievietes, apsējušas niedru, sēž ceļmalās un dedzina olīvu vīraku. 43 Kad kādu no tām garāmgājējs aizvelk pie sevis, lai ar viņu pārgulētu, viņa nozākā savu biedreni, ka tā nav tikusi novērtēta tik augstu kā viņa un tās niedru josta nav sarauta. 44 Viss, kas pie viņiem notiek, ir neīsts. Kā gan var uzskatīt un dēvēt tos par dieviem!
Dievekļi – cilvēku roku darbs
45 Dievekļi ir koktēlnieku un zeltkaļu darinājums. Nekas cits tie nevar būt kā vienīgi tas, ko amatnieki no tiem gribējuši izveidot. 46 Arī paši darinātāji nav ilglaicīgi. Tad kā gan viņu darinājumi var būt dievi! 47 Viņi ir atstājuši nākamajām paaudzēm melus un apkaunojumu. 48 Kad izceļas karš vai nelaimes, priesteri apspriežas savā starpā, kur tie varētu kopā ar saviem dievekļiem paslēpties. 49 Kā gan var nesajēgt, ka tie nav dievi, ja tie nespēj sevi pasargāt nedz no kara, nedz nelaimēm! 50 Būdami koka darinājumi, kas ir apzeltīti un apsudraboti, tie skaidri parāda, ka ir neīsti. Visām tautām un visiem valdniekiem būs skaidrs, ka tie nav dievi, bet cilvēku roku darbs, un tajos nav nekā no Dieva darba. 51 Kam tad vēl nav skaidrs, ka tie nav dievi!
Dievekļu bezspēcība
52 Tie neiecels zemes valdnieku, neliks nolīt lietum cilvēku labā, 53 tie neiztiesās tiesu starp tiem un nepasargās to, kam tiek darīts pāri, jo tie to nespēj. Tie ir kā vārnas starp debesīm un zemi. 54 Kad apzeltīto vai apsudraboto koka dievekļu templī izcelsies ugunsgrēks, priesteri aizbēgs prom un izglābsies, bet tie kā baļķi, kas iebūvēti namā, sadegs. 55 Tie nespēj pretoties nedz valdniekam, nedz ienaidniekiem. 56 Kā gan var pieņemt un uzskatīt, ka tie ir dievi!
Dievekļu nederība iepretī debesu parādībām
57 Tie nespēj paglābties nedz no zagļiem, nedz laupītājiem, kas, būdami stiprāki, atņem tiem gan zeltu, gan sudrabu, gan tērpu, kas tiem apkārt, bet tie nespēj paši sev palīdzēt. 58 Tādēļ stiprāks ir valdnieks, kas parāda drosmi, un vērtīgāks ir mājā lietojams trauks nekā šie neīstie dievi; labākas ir durvis, kas pasargā mantu, kas namā atrodas, nekā šie neīstie dievi, un labāks ir koka stabs valdnieka pilī nekā šie neīstie dievi. 59 Saule un mēness un spožās zvaigznes, kas tiek sūtītas debesīs noteiktai vajadzībai, ir paklausīgas. 60 Tāpat arī zibens, kad tas parādās, ir labi saskatāms; arī vējš pūš ikkatrā zemē. 61 Kad Dievs pavēl mākoņiem nosegt visu apdzīvoto zemi, tie paklausīgi izpilda uzdoto; un uguns, kas tiek raidīta no augšas, lai sadragātu kalnus un nopostītu mežus, dara to, kas pavēlēts. 62 Bet šie nav salīdzināmi ar tiem ne pēc izskata, ne spēka. 63 Tādēļ tie nav jāuzskata un jādēvē par dieviem, jo tie nespēj nedz tiesu spriest, nedz darīt labu cilvēkiem. 64 Atzīdami, ka tie nav dievi, nebaidieties no tiem.
Dievekļu bezpalīdzība
65 Nedz nolādēs tie valdniekus, nedz cildinās. 66 Tie nerādīs ļaudīm zīmes no debesīm, nedz spīdēs kā saule, nedz dos gaismu kā mēness. 67 Zvēri ir stiprāki, jo tie, nobēgot alā, spēj paši sev palīdzēt. 68 Mums ir pilnīgi skaidrs, ka tie nav nekādi dievi. Tādēļ nebaidieties no tiem!
69 Gluži kā biedēklis sakņu dārzā, kas tur neko nenosargā, tā arī viņu dievekļi ir no koka, apzeltīti un apsudraboti. Dievekļi kā ērkšķu krūms vai mironis. 70 Tāpat arī viņu koka dievekļi, apzeltīti un apsudraboti, ir pielīdzināmi ērkšķu krūmam dārzā, uz kura nosēžas visādi putni, un mironim, kas izmests tumsā. 71 No tā, ka viņu purpura spoži mirdzošais tērps pūstot sairst, jūs sapratīsiet, ka tie nav dievi; un arī viņi paši ar laiku tiks saēsti un būs par apkaunojumu zemei. 72 Labāks ir krietns cilvēks, kas netur godā elkus; tāds būs tālu no apkaunojuma.
