Moāba zemē atjaunotā derība
1 Tad Mozus sauca uz Israēla dēliem un tiem sacīja: “Jūs redzējāt visu, ko Kungs Ēģiptē darīja jūsu acu priekšā faraonam, visiem viņa kalpiem un visai viņa zemei, 2 redzējāt lielo sodību, visas lielās zīmes un brīnumus. 3 Līdz pat šai dienai Kungs nav jums devis sirdi zināt, acis redzēt un ausis dzirdēt. 4 Četrdesmit gadus es jūs vedu pa tuksnesi – nevienam drānas uz miesas nenovalkājās un sandales kājās nenoplīsa. 5 Maizi jūs neēdāt un ne vīnu, ne stipru dzērienu jūs nedzērāt, lai zinātu, ka es esmu Kungs, jūsu Dievs. 6 Kad jūs atnācāt šurp, tad mums pretī uz karu iznāca Hešbonas ķēniņš Sīhons un Bāšānas ķēniņš Ogs, bet mēs viņus sakāvām. 7 Mēs ieņēmām viņu zemi un devām to mantojumā rūbeniešiem, gādiešiem un pusei Manases cilts. 8 Tad nu ievērojiet šīs derības vārdus un pildiet tos, lai jums būtu saprašana it visā, ko jūs darāt.
9 Šodien jūs visi stāvat Kunga, sava Dieva, priekšā – jūsu cilšu galvenie, jūsu vecajie un jūsu virsnieki, visi Israēla vīri, 10 jūsu bērni, sievas un svešinieki, kas mīt jūsu nometnē, no koku cirtēja līdz ūdens smēlējam, 11 lai tu varētu stāties derībā ar Kungu, savu Dievu, un zvērestā ar viņu, ko Kungs, tavs Dievs, šodien ar tevi slēdz, 12 lai viņš tevi šodien varētu ņemt sev par tautu – viņš būs tavs Dievs, kā pats tev ir solījis un kā zvērējis taviem tēviem Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam. 13 Ne ar jums vien es slēdzu šo derību un zvērestu, 14 ne tikai ar tiem, kuri šeit kopā ar mums šodien stāv Kunga, mūsu Dieva, priekšā, bet arī ar tiem, kuru šodien šeit nav. 15 Jo jūs zināt, kā mēs mitām Ēģiptes zemē, kā mēs gājām cauri tautām, kas mums bija ceļā, 16 un jūs redzējāt viņu preteklības un elkus, kas tiem bija no koka, akmens, sudraba un zelta. 17 Lai starp jums nav ne vīra, ne sievas, ne dzimtas, ne cilts, kuru sirds šodien novērstos no Kunga, mūsu Dieva, un ietu kalpot to tautu dieviem, lai nav jums saknes, kam indīgs un rūgts auglis! 18 Un, ja kāds no jums dzirdēs šī zvēresta vārdus un svētīsies savā sirdī, sacīdams: labāk man klāsies, ja pēc savas sirds stūrgalvības es darīšu! – tad padzērušais tiks aizrauts kopā ar slāpstošo! 19 Kungs tādam negribēs piedot, un jo drīzi sāks kūpēt Kunga dusmas un viņa greizsirdība pret šo vīru, un tam tiks uzlikti visi lāsti, kas rakstīti šajā grāmatā, un Kungs izdzēsīs viņa vārdu zem debesīm! 20 Kungs ļaunuma dēļ viņu nošķirs no visām Israēla ciltīm pēc visiem derības lāstiem, kas rakstīti šajā bauslības grāmatā.
21 Nākamā paaudze, jūsu dēli, kas nāks pēc jums, un svešinieks, kas nāks no tālas zemes, kas redzēs visas šīs zemes brūces un slimības, ar ko Kungs tai būs licis sirgt, teiks tā: 22 sērs, sāls, viss izdedzis, visa zeme neapsēta, nedīgst nekas, tur nepaceļas ne zāle, tā apgriezta otrādi kā Sodoma un Gomora, ko Kungs apvērsa savās dusmās un niknumā! 23 Tad arīdzan visas tautas teiks: kādēļ Kungs šai zemei tā darīja?! Par ko šī lielā dusmu kvēle?! 24 Tad sacīs: tādēļ, ka viņi atmeta Kunga, savu tēvu Dieva, derību, ko viņš ar tiem slēdza, kad bija tos izvedis no Ēģiptes zemes, 25 tādēļ, ka viņi gāja un kalpoja citiem dieviem un tiem zemojās – dieviem, kurus tie nepazina un ko viņš tiem nebija atvēlējis. 26 Tad pret šo zemi iedegās Kunga dusmas un pār to nāca visi lāsti, kas rakstīti šajā grāmatā. 27 Un Kungs niknumā un lielās dusmās izrāva viņus no pašu zemes un aizmeta uz citu zemi, kā šodien! 28 Kas apslēpts, tas Kungam, mūsu Dievam, bet, kas atklāts, tas mums un mūsu dēliem uz mūžiem, lai pildām visus šīs bauslības vārdus.
Moāba zemē atjaunotā derība
1 Tad Mozus sauca uz Israēla dēliem un tiem sacīja: “Jūs redzējāt visu, ko Kungs Ēģiptē darīja jūsu acu priekšā faraonam, visiem viņa kalpiem un visai viņa zemei, 2 redzējāt lielo sodību, visas lielās zīmes un brīnumus. 3 Līdz pat šai dienai Kungs nav jums devis sirdi zināt, acis redzēt un ausis dzirdēt. 4 Četrdesmit gadus es jūs vedu pa tuksnesi – nevienam drānas uz miesas nenovalkājās un sandales kājās nenoplīsa. 5 Maizi jūs neēdāt un ne vīnu, ne stipru dzērienu jūs nedzērāt, lai zinātu, ka es esmu Kungs, jūsu Dievs. 6 Kad jūs atnācāt šurp, tad mums pretī uz karu iznāca Hešbonas ķēniņš Sīhons un Bāšānas ķēniņš Ogs, bet mēs viņus sakāvām. 7 Mēs ieņēmām viņu zemi un devām to mantojumā rūbeniešiem, gādiešiem un pusei Manases cilts. 8 Tad nu ievērojiet šīs derības vārdus un pildiet tos, lai jums būtu saprašana it visā, ko jūs darāt.
9 Šodien jūs visi stāvat Kunga, sava Dieva, priekšā – jūsu cilšu galvenie, jūsu vecajie un jūsu virsnieki, visi Israēla vīri, 10 jūsu bērni, sievas un svešinieki, kas mīt jūsu nometnē, no koku cirtēja līdz ūdens smēlējam, 11 lai tu varētu stāties derībā ar Kungu, savu Dievu, un zvērestā ar viņu, ko Kungs, tavs Dievs, šodien ar tevi slēdz, 12 lai viņš tevi šodien varētu ņemt sev par tautu – viņš būs tavs Dievs, kā pats tev ir solījis un kā zvērējis taviem tēviem Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam. 13 Ne ar jums vien es slēdzu šo derību un zvērestu, 14 ne tikai ar tiem, kuri šeit kopā ar mums šodien stāv Kunga, mūsu Dieva, priekšā, bet arī ar tiem, kuru šodien šeit nav. 15 Jo jūs zināt, kā mēs mitām Ēģiptes zemē, kā mēs gājām cauri tautām, kas mums bija ceļā, 16 un jūs redzējāt viņu preteklības un elkus, kas tiem bija no koka, akmens, sudraba un zelta. 17 Lai starp jums nav ne vīra, ne sievas, ne dzimtas, ne cilts, kuru sirds šodien novērstos no Kunga, mūsu Dieva, un ietu kalpot to tautu dieviem, lai nav jums saknes, kam indīgs un rūgts auglis! 18 Un, ja kāds no jums dzirdēs šī zvēresta vārdus un svētīsies savā sirdī, sacīdams: labāk man klāsies, ja pēc savas sirds stūrgalvības es darīšu! – tad padzērušais tiks aizrauts kopā ar slāpstošo! 19 Kungs tādam negribēs piedot, un jo drīzi sāks kūpēt Kunga dusmas un viņa greizsirdība pret šo vīru, un tam tiks uzlikti visi lāsti, kas rakstīti šajā grāmatā, un Kungs izdzēsīs viņa vārdu zem debesīm! 20 Kungs ļaunuma dēļ viņu nošķirs no visām Israēla ciltīm pēc visiem derības lāstiem, kas rakstīti šajā bauslības grāmatā.
21 Nākamā paaudze, jūsu dēli, kas nāks pēc jums, un svešinieks, kas nāks no tālas zemes, kas redzēs visas šīs zemes brūces un slimības, ar ko Kungs tai būs licis sirgt, teiks tā: 22 sērs, sāls, viss izdedzis, visa zeme neapsēta, nedīgst nekas, tur nepaceļas ne zāle, tā apgriezta otrādi kā Sodoma un Gomora, ko Kungs apvērsa savās dusmās un niknumā! 23 Tad arīdzan visas tautas teiks: kādēļ Kungs šai zemei tā darīja?! Par ko šī lielā dusmu kvēle?! 24 Tad sacīs: tādēļ, ka viņi atmeta Kunga, savu tēvu Dieva, derību, ko viņš ar tiem slēdza, kad bija tos izvedis no Ēģiptes zemes, 25 tādēļ, ka viņi gāja un kalpoja citiem dieviem un tiem zemojās – dieviem, kurus tie nepazina un ko viņš tiem nebija atvēlējis. 26 Tad pret šo zemi iedegās Kunga dusmas un pār to nāca visi lāsti, kas rakstīti šajā grāmatā. 27 Un Kungs niknumā un lielās dusmās izrāva viņus no pašu zemes un aizmeta uz citu zemi, kā šodien! 28 Kas apslēpts, tas Kungam, mūsu Dievam, bet, kas atklāts, tas mums un mūsu dēliem uz mūžiem, lai pildām visus šīs bauslības vārdus.
