Soda diena nāk
1 Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls, tā saka Kungs Dievs par Israēla zemi:
beigas! Klāt beigas visiem četriem zemes stūriem!
3 Nu tev ir beigas,
pret tevi vērsīšu savas dusmas,
tevi tiesāšu pēc tavām takām,
došu tev pēc tavas preteklības!
4 Neuzlūkošu tevi līdzcietībā
un netaupīšu neko!
Jo, kādas ir tavas takas, tā es atdarīšu,
tev paliks tik tavas preteklības.
Zināsiet, ka es esmu Kungs!
5 Tā saka Kungs Dievs:
ļaunums vien, ļaunums – redzi, tas nāk!
6 Beigas nāk, nāk beigas – tās mostas pret tevi,
redzi, tās jau klāt!
7 Nāk, zemes iemītniek, tavs liktenis –
tas laiks, tā diena ir tuvu!
Klaigas, ne gaviles kalnos!
8 Jau drīz es izliešu savu versmi pār tevi,
remdēšu savas dusmas pret tevi!
Es tevi tiesāšu pēc tavām takām,
došu tev pēc tavas preteklības!
9 Neuzlūkošu tevi līdzcietībā
un netaupīšu neko!
Jo, kādas ir tavas takas, tā es atdarīšu,
tev paliks tik tavas preteklības.
Zināsiet, ka es esmu Kungs, kas sit!
10 Redzi, tā diena!
Redzi, tā nāk! Tavs vainags saplaucis –
rīkste zied, nekaunība zeļ.
11 Vardarbība izaugusi par rīksti ļaundariem,
neviens nepaliks –
ne no pūļa, ne pašiem, ne augstmaņiem.
12 Tas laiks nāk, tā diena ir klāt!
Pircējs lai nepriecājas,
pārdevējs lai negaužas,
jo dusmas pār visiem nākušas!
13 Pārdevējam neienāks peļņa nemūžam,
jo pravietots par visiem – tas nemainīsies!
Neviens, kas noziedzies, neglābs dzīvību!
14 Tie pūta taures, stiprināja it visu!
Bet karā neies neviens, jo manas dusmas –
pār visu šo pūli!
15 Ielās zobens, namos mēris un bads.
Kas uz lauka – no zobena mirs,
kas pilsētā – to aprīs mēris un bads!
16 Ja kāds izbēgs –
kalnos paglābsies, kā dūjas ielejās –,
tomēr tie visi kā viens
vaidēs savas vainas dēļ!
17 Ikvienam rokas būs slābanas,
visiem kājas apslapētas!
18 Tie apjozīs maisus,
segsies ar šaušalām,
sejas tiem pārklās kauns –
galvas tiem noskūtas.
19 Sudrabu tie izsviedīs uz ielām,
zelts tiem kļūs nešķīsts!
Ne sudrabs, ne zelts
tos nespēs atbrīvot
Kunga dusmu dienā!
Viņu kāri tas nepieēdinās
un to vēderus nepiepildīs,
jo tas viņus iegrūdis vainā!
20 Krāšņi darinātas lietas tie novieto pielūgsmei –
pretīgus un riebīgus tēlus tie no tā taisa,
tādēļ es to darīšu viņiem nešķīstu!
21 Es viņus atdošu svešiniekiem par guvumu,
ļaundariem virs zemes par laupījumu!
Lai tie viņus padara nešķīstus!
22 Es novērsīšos no tiem!
Viņi sagāna manus dārgumus,
bet nāks laupītāji un sagānīs viņus!
23 Darini ķēdes!
Jo zeme ir pilna ar izlietām asinīm,
pilsētas pilnas ar vardarbību!
24 Es vedīšu šurp visļaunākās tautas –
tās iemantos viņu namus.
Es izbeigšu viņu dīžīgo varenību,
viņu svētumus es sagānīšu.
25 Tiem uznāks tirpas,
tie alks pēc miera – bet nebūs!
26 Nāks nelaime pēc nelaimes,
un vēsts sekos vēstij.
Tie alks praviešu redzējumu,
bauslības mācību, ko priesteri pazaudējuši,
un vecajo padomus!
27 Ķēniņš sēro,
augstmaņi postā tērpti,
ļautiņu rokas slābanas.
Tādu ceļu es tiem nolikšu –
pēc viņu pašu spriedumiem es tos tiesāšu!
Viņi zinās, ka es esmu Kungs!”
Soda diena nāk
1 Kunga vārds nāca pār mani: 2 “Cilvēka dēls, tā saka Kungs Dievs par Israēla zemi:
beigas! Klāt beigas visiem četriem zemes stūriem!
3 Nu tev ir beigas,
pret tevi vērsīšu savas dusmas,
tevi tiesāšu pēc tavām takām,
došu tev pēc tavas preteklības!
4 Neuzlūkošu tevi līdzcietībā
un netaupīšu neko!
Jo, kādas ir tavas takas, tā es atdarīšu,
tev paliks tik tavas preteklības.
Zināsiet, ka es esmu Kungs!
5 Tā saka Kungs Dievs:
ļaunums vien, ļaunums – redzi, tas nāk!
6 Beigas nāk, nāk beigas – tās mostas pret tevi,
redzi, tās jau klāt!
7 Nāk, zemes iemītniek, tavs liktenis –
tas laiks, tā diena ir tuvu!
Klaigas, ne gaviles kalnos!
8 Jau drīz es izliešu savu versmi pār tevi,
remdēšu savas dusmas pret tevi!
Es tevi tiesāšu pēc tavām takām,
došu tev pēc tavas preteklības!
9 Neuzlūkošu tevi līdzcietībā
un netaupīšu neko!
Jo, kādas ir tavas takas, tā es atdarīšu,
tev paliks tik tavas preteklības.
Zināsiet, ka es esmu Kungs, kas sit!
10 Redzi, tā diena!
Redzi, tā nāk! Tavs vainags saplaucis –
rīkste zied, nekaunība zeļ.
11 Vardarbība izaugusi par rīksti ļaundariem,
neviens nepaliks –
ne no pūļa, ne pašiem, ne augstmaņiem.
12 Tas laiks nāk, tā diena ir klāt!
Pircējs lai nepriecājas,
pārdevējs lai negaužas,
jo dusmas pār visiem nākušas!
13 Pārdevējam neienāks peļņa nemūžam,
jo pravietots par visiem – tas nemainīsies!
Neviens, kas noziedzies, neglābs dzīvību!
14 Tie pūta taures, stiprināja it visu!
Bet karā neies neviens, jo manas dusmas –
pār visu šo pūli!
15 Ielās zobens, namos mēris un bads.
Kas uz lauka – no zobena mirs,
kas pilsētā – to aprīs mēris un bads!
16 Ja kāds izbēgs –
kalnos paglābsies, kā dūjas ielejās –,
tomēr tie visi kā viens
vaidēs savas vainas dēļ!
17 Ikvienam rokas būs slābanas,
visiem kājas apslapētas!
18 Tie apjozīs maisus,
segsies ar šaušalām,
sejas tiem pārklās kauns –
galvas tiem noskūtas.
19 Sudrabu tie izsviedīs uz ielām,
zelts tiem kļūs nešķīsts!
Ne sudrabs, ne zelts
tos nespēs atbrīvot
Kunga dusmu dienā!
Viņu kāri tas nepieēdinās
un to vēderus nepiepildīs,
jo tas viņus iegrūdis vainā!
20 Krāšņi darinātas lietas tie novieto pielūgsmei –
pretīgus un riebīgus tēlus tie no tā taisa,
tādēļ es to darīšu viņiem nešķīstu!
21 Es viņus atdošu svešiniekiem par guvumu,
ļaundariem virs zemes par laupījumu!
Lai tie viņus padara nešķīstus!
22 Es novērsīšos no tiem!
Viņi sagāna manus dārgumus,
bet nāks laupītāji un sagānīs viņus!
23 Darini ķēdes!
Jo zeme ir pilna ar izlietām asinīm,
pilsētas pilnas ar vardarbību!
24 Es vedīšu šurp visļaunākās tautas –
tās iemantos viņu namus.
Es izbeigšu viņu dīžīgo varenību,
viņu svētumus es sagānīšu.
25 Tiem uznāks tirpas,
tie alks pēc miera – bet nebūs!
26 Nāks nelaime pēc nelaimes,
un vēsts sekos vēstij.
Tie alks praviešu redzējumu,
bauslības mācību, ko priesteri pazaudējuši,
un vecajo padomus!
27 Ķēniņš sēro,
augstmaņi postā tērpti,
ļautiņu rokas slābanas.
Tādu ceļu es tiem nolikšu –
pēc viņu pašu spriedumiem es tos tiesāšu!
Viņi zinās, ka es esmu Kungs!”
