Jūdas ļaunprātīgā sirds
1 Jūdas grēks ir ierakstīts
ar dzelzs spalvu,
ar dimanta grebli iegrebts
uz viņu sirds plāksnēm
un uz jūsu altāru ragiem,
2 kamēr vien viņu dēli piemin
savus altārus un ašēras –
zem katra zaļoksna koka
un uz pakalnu pakalniem!
3 “Mans laukvidus kalns!
Tavus labumus un tavus dārgumus
es atdošu laupīt
un tavus pakalnus grūdīšu grēkā
visur, kur vien tu esi!
4 Rokas tu atlaidīsi
no sava īpašuma,
ko es tev devu,
tavi naidnieki kalpinās tevi
zemē, kuru tu nepazīsti,
jo manās dusmās tu uguni dedzi,
mūžam tā degs!”
5 Tā saka Kungs:
“Nolādēts vīrs, kas uz cilvēku paļaujas,
miesu par savu spēku tur
un novērš sirdi no Kunga!
6 Tāds ir kā tuksneša ērkšķis,
neredzēs labu –
mitīs tuksneša degzemē,
sāļainē, kur neviens nemīt.
7 Svētīts vīrs,
kas uzticas Kungam,
Kungs būs viņa uzticība!
8 Tas būs kā koks,
pie ūdeņiem stādīts,
pie straumēm stieps savas saknes,
tam lapotne zaļos
un sausuma gads paies bez rūpēm,
tas nestās dot augļus.”
9 Sirds pieviļ un sirgst!
Kas zina?!
10 “Es – Kungs,
es caurskatu prātus,
es pārbaudu sirdis
un dodu ikvienam pēc viņa augļiem,
pēc viņa darba augļiem!”
11 Kā irbe perē olas,
ko dējusi nav,
tā bagātais netaisni mantu rauš, –
viņa dienas apstāsies pusē,
viņš nāves cisās būs nelga!
12 Tu jau no sākumiem esi
visaugstais goda tronis,
mūsu svētnīcas vieta,
13 Israēla cerība – Kungs!
Visi, kas tevi atmet,
paliks kaunā,
kas novēršas –
piederēs zemei,
jo pametuši dzīvā ūdens avotu – Kungu!
Jeremijas lūgšana pēc aizstāvības
14 Dziedini mani, Kungs,
un es būšu dziedēts,
glāb mani, un es būšu glābts,
jo tu esi mana slava!
15 Redzi, viņi man saka:
“Kur Kunga vārds?
Lai nāk!”
16 Es nevairījos tev sekot!
Sērgas es nekāroju!
Tu zināji, kas nāk no manas mutes –
tas bija tev atklāts!
17 Nepazudini mani,
tu esi mans patvērums ļaunā dienā!
18 Lai mani vajātāji paliek kaunā –
bet ne es!
Satriec viņus, bet ne mani!
Nes viņiem ļaunu dienu,
ar divkāršu nīcību nīcini tos!
Svētījiet sabatu!
19 Tā man teica Kungs: “Ej un nostājies Tautas dēlu vārtos, pa kuriem nāk Jūdas ķēniņi un pa kuriem tie iet, un visos Jeruzālemes vārtos! 20 Un saki tiem: klausieties Kunga vārdu, Jūdas ķēniņi un visa Jūda, un visi, kas vien Jeruzālemē mītat un kas pa šiem vārtiem nākat!”
21 Tā saka Kungs: “Piesargiet savu dzīvību! Nenesiet sabatā nastas, neienesiet tās pa Jeruzālemes vārtiem! 22 Un neiznesiet nastas no saviem namiem sabatā, nedariet nevienu darbu un svētījiet sabatu, kā es jūsu tēviem esmu pavēlējis! 23 Bet viņi neklausījās, pat ausi nepastiepa, stūrgalvīgi tie nedz klausīja, nedz labojās!
24 Ja klausīsiet mani, saka Kungs, un pa šīs pilsētas vārtiem nenesīsiet nastas sabatā, bet svētīsiet sabata dienu, nedarīdami nekādu darbu, 25 tad pa šīs pilsētas vārtiem ienāks augstmaņi un ķēniņi, kuri sēž uz Dāvida troņa, tie brauks ar ratiem un jās zirgiem – viņi un viņu augstmaņi, Jūdas vīri un Jeruzālemes iedzīvotāji – un viņi dzīvos šai pilsētā mūžam. 26 Un nāks ļaudis no Jūdas pilsētām un no Jeruzālemes apkārtnes, un no Benjāmina zemes, un no Šefelas, un no kalniem, un no Negebas – tie nesīs sadedzināmos upurus un kaujamos upurus, vīraku un labības dāvanas Kunga namam. 27 Ja jūs mani neklausīsiet un nesvētīsiet sabata dienu, bet nesīsiet nastas un iesiet sabatā pa vārtiem, tad es tās vārtos iedegšu uguni, un tā rīs Jeruzālemes pilis, ka ne nodzēst!”
Jūdas ļaunprātīgā sirds
1 Jūdas grēks ir ierakstīts
ar dzelzs spalvu,
ar dimanta grebli iegrebts
uz viņu sirds plāksnēm
un uz jūsu altāru ragiem,
2 kamēr vien viņu dēli piemin
savus altārus un ašēras –
zem katra zaļoksna koka
un uz pakalnu pakalniem!
3 “Mans laukvidus kalns!
Tavus labumus un tavus dārgumus
es atdošu laupīt
un tavus pakalnus grūdīšu grēkā
visur, kur vien tu esi!
4 Rokas tu atlaidīsi
no sava īpašuma,
ko es tev devu,
tavi naidnieki kalpinās tevi
zemē, kuru tu nepazīsti,
jo manās dusmās tu uguni dedzi,
mūžam tā degs!”
5 Tā saka Kungs:
“Nolādēts vīrs, kas uz cilvēku paļaujas,
miesu par savu spēku tur
un novērš sirdi no Kunga!
6 Tāds ir kā tuksneša ērkšķis,
neredzēs labu –
mitīs tuksneša degzemē,
sāļainē, kur neviens nemīt.
7 Svētīts vīrs,
kas uzticas Kungam,
Kungs būs viņa uzticība!
8 Tas būs kā koks,
pie ūdeņiem stādīts,
pie straumēm stieps savas saknes,
tam lapotne zaļos
un sausuma gads paies bez rūpēm,
tas nestās dot augļus.”
9 Sirds pieviļ un sirgst!
Kas zina?!
10 “Es – Kungs,
es caurskatu prātus,
es pārbaudu sirdis
un dodu ikvienam pēc viņa augļiem,
pēc viņa darba augļiem!”
11 Kā irbe perē olas,
ko dējusi nav,
tā bagātais netaisni mantu rauš, –
viņa dienas apstāsies pusē,
viņš nāves cisās būs nelga!
12 Tu jau no sākumiem esi
visaugstais goda tronis,
mūsu svētnīcas vieta,
13 Israēla cerība – Kungs!
Visi, kas tevi atmet,
paliks kaunā,
kas novēršas –
piederēs zemei,
jo pametuši dzīvā ūdens avotu – Kungu!
Jeremijas lūgšana pēc aizstāvības
14 Dziedini mani, Kungs,
un es būšu dziedēts,
glāb mani, un es būšu glābts,
jo tu esi mana slava!
15 Redzi, viņi man saka:
“Kur Kunga vārds?
Lai nāk!”
16 Es nevairījos tev sekot!
Sērgas es nekāroju!
Tu zināji, kas nāk no manas mutes –
tas bija tev atklāts!
17 Nepazudini mani,
tu esi mans patvērums ļaunā dienā!
18 Lai mani vajātāji paliek kaunā –
bet ne es!
Satriec viņus, bet ne mani!
Nes viņiem ļaunu dienu,
ar divkāršu nīcību nīcini tos!
Svētījiet sabatu!
19 Tā man teica Kungs: “Ej un nostājies Tautas dēlu vārtos, pa kuriem nāk Jūdas ķēniņi un pa kuriem tie iet, un visos Jeruzālemes vārtos! 20 Un saki tiem: klausieties Kunga vārdu, Jūdas ķēniņi un visa Jūda, un visi, kas vien Jeruzālemē mītat un kas pa šiem vārtiem nākat!”
21 Tā saka Kungs: “Piesargiet savu dzīvību! Nenesiet sabatā nastas, neienesiet tās pa Jeruzālemes vārtiem! 22 Un neiznesiet nastas no saviem namiem sabatā, nedariet nevienu darbu un svētījiet sabatu, kā es jūsu tēviem esmu pavēlējis! 23 Bet viņi neklausījās, pat ausi nepastiepa, stūrgalvīgi tie nedz klausīja, nedz labojās!
24 Ja klausīsiet mani, saka Kungs, un pa šīs pilsētas vārtiem nenesīsiet nastas sabatā, bet svētīsiet sabata dienu, nedarīdami nekādu darbu, 25 tad pa šīs pilsētas vārtiem ienāks augstmaņi un ķēniņi, kuri sēž uz Dāvida troņa, tie brauks ar ratiem un jās zirgiem – viņi un viņu augstmaņi, Jūdas vīri un Jeruzālemes iedzīvotāji – un viņi dzīvos šai pilsētā mūžam. 26 Un nāks ļaudis no Jūdas pilsētām un no Jeruzālemes apkārtnes, un no Benjāmina zemes, un no Šefelas, un no kalniem, un no Negebas – tie nesīs sadedzināmos upurus un kaujamos upurus, vīraku un labības dāvanas Kunga namam. 27 Ja jūs mani neklausīsiet un nesvētīsiet sabata dienu, bet nesīsiet nastas un iesiet sabatā pa vārtiem, tad es tās vārtos iedegšu uguni, un tā rīs Jeruzālemes pilis, ka ne nodzēst!”
