Netiesājiet!
(Lk 6:37–38, Lk 41–42)1 Netiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti! 2 Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tiksiet tiesāti, un, ar kādu mēru jūs mērāt, ar tādu jums tiks nomērīts. 3 Tu redzi gruzīti sava brāļa acī, bet kādēļ baļķi savā acī nepamani? 4 Un kā tu vari sacīt savam brālim: ļauj man izņemt gruzīti no tavas acs, – kad, redzi, baļķis ir tavā paša acī? 5 Tu liekuli, izņem vispirms baļķi no savas acs, tad redzēsi, kā izņemt gruzīti no sava brāļa acs. 6 Kas svēts, to nedodiet suņiem un nemetiet savas pērles cūkām priekšā, ka tās ar savām kājām pērles nesamin un suņi atgriezušies jūs nesaplosa.
Lūdz, meklē, klaudzini!
(Lk 11:9–13)7 Lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, un jūs atradīsiet, klaudziniet, un jums atvērs. 8 Ikviens, kas lūdz, saņem un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, atvērs. 9 Vai starp jums ir cilvēks, kas savam dēlam, ja tas lūgs maizi, dos akmeni? 10 Vai, ja tas lūgs zivi, dos tam čūsku? 11 Ja nu jūs, ļauni būdami, saviem bērniem dodat labas dāvanas, cik daudz vairāk laba jūsu debesu Tēvs dos tiem, kas viņu lūdz. 12a Visu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem; 12b jo tā ir bauslība un pravieši.
Šaurie vārti
(Lk 13:24)13 Ieejiet pa šaurajiem vārtiem, jo plati ir vārti un plats ir ceļš, kas ved pazušanā, un daudzi pa tiem ieiet. 14 Cik šauri ir vārti un cik šaurs ir ceļš, kas ved dzīvībā, un tikai nedaudzi to atrod.
Koku pazīst pēc augļiem
(Lk 6:43–44)15 Uzmanieties no viltus praviešiem, tie nāk pie jums avju drēbēs, taču no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki. 16 Jūs viņus pazīsiet pēc augļiem; vai tad kāds lasa vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem? 17 Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelāgs koks nes sliktus augļus. 18 Labs koks nevar nest sliktus augļus, nedz nelāgs koks – labus. 19 Ikvienu koku, kas nenes labus augļus, nocērt un iemet ugunī. 20 Tātad pēc viņu augļiem jūs tos pazīsiet.
Es jūs nepazīstu
(Lk 13:25–27)21 Ne ikviens, kas man saka: Kungs, Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara mana debesu Tēva gribu. 22 Daudzi tajā dienā man sacīs: Kungs, Kungs! Vai mēs tavā vārdā nepravietojām? Vai mēs tavā vārdā neizdzinām dēmonus? Vai tavā vārdā daudzus brīnumainus darbus nedarījām? 23 Un tad es tiem apliecināšu: es jūs nekad neesmu pazinis, nost no manis, jūs ļauna darītāji!
Divi pamati
(Lk 6:47–49)24 Tad nu ikviens, kas šos manus vārdus dzird un dara, ir līdzināms saprātīgam vīram, kas savu namu būvējis uz klints. 25 Kad lietus nāca un straumes plūda, un vēji pūta un gāzās pār šo namu, tas nesabruka, tādēļ ka tā pamati bija likti uz klints. 26 Bet ikviens, kas šos manus vārdus dzird un nedara, ir līdzināms nejēgam, kas savu namu būvējis uz smiltīm. 27 Kad lietus nāca un straumes plūda, un vēji pūta un triecās pret šo namu, tas sabruka, un posts bija liels.” 28 Kad Jēzus šos vārdus bija pateicis, ļaudis brīnījās par viņa mācību, 29 jo viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, un ne kā viņu rakstu mācītāji.
VII.
Pōrsorgōjums natīsōt.
1 Natīsojit, ka jyus poši natyktu tīsōti. 2 Kai jyus tīsōsit, tai ari poši tiksit nūtīsōti; ar kaidu māru mēreisit, ar taidu jums tiks atmēreits. 3 Kai tad tu sova brōļa acī redzi skoborgu, bet pats sovā acī bolkas namoni? 4 Kai tu vari saceit sovam brōļam: laid, lai es nu tovas acs izraunu skoborgu, kad tovā poša acī guļ bolka? 5 Līkuļ, pyrmōk izveļc nu sovas acs bolku, un tad tikai varēsi redzēt, kai nu sova brōļa acs izviļkt skoborgu!
6 Tō, kas ir svāts, sunim nadūdit un sovu perļu cyukom prīškā nametit, lai, gadīnī, ar sovom kōjom jōs tō nasameitu un atsagrīzušas jyusu pošu nasaplāstu.
Lyugšona teik izklauseita.
7 Lyudzit, un jums tiks dūts; meklejit, un atrassit; klaudzynojit, un jums tiks atdareits. 8 Ikvīns lyudzējs tadei sajam, maklātōjs atrūn, un klaudzynōtōjam teik atdareits. 9 Vai ir storp jums taids cylvāks, kas sovam dālam dūtu akmini, kad tys maizes lyugtu? 10 Vai ari jam čyusku pasnāgtu, kad zivis lyugtu? 11 Jo tad jyus, byudami ļauni, mōkat sovim bārnim dūt lobas dōvonas, tū vairōk jyusu Tāvs, kurs ir dabasūs, lobu dūs tim, kas Jō lyudz.
12 Vysu, kō jyus gribit, ka jums cylvāki dareitu, poši jim dorit, jo tys ir lykums un pravīši.
Pamūdynōjumi un pōrsorgōjumi.
13 Ejte īkšā caur šaurajim vōrtim! Jo ploti ir vōrti, un plots ir ceļš, kas vad uz pazusšonu, un daudz ir taidu, kas pa jim īt. 14 Cik šauri ir vōrti, un šaurs ir ceļš, kas vad uz dzeivi, un cik moz ir taidu, kas jū atrūn!
15 Sorgojitēs nu vyltu pravīšim, kuri pi jums atīt vušku ōdā, bet īkšeigi ir plēseigi vilki. 16 Nu jūs auglim jyus jūs pazeisit. Vai kas losa nu ērškim veinūgas un nu dodzim figas? 17 Tai tad, ikvīns lobs kūks dūd lobus augļus, un ikvīns ļauns kūks dūd ļaunus augļus. 18 Lobs kūks nalobu augļu dūt navar, taipat nalobs kūks lobu augļu dūt navar. 19 Ikvīns kūks, kas nadūd lobu augļu, tiks nūcērsts un gunī īmasts. 20 Tai tad, jyus jūs pazeisit nu auglim.
21 Na ikvīns, kurs maņ soka: Kungs, Kungs, īīs dabasu vaļsteibā, bet tikai tys (īīs dabasu vaļsteibā), kas pylda muna Tāva, kurs ir dabasūs, grybu. 22 Tamā dīnā daudzeji maņ saceis: Kungs, Kungs! Vai mes Tovā vōrdā napravītōjom? Vai mes Tovā vōrdā naizdzynom ļaunūs goru, Tovā vōrdā naizdarejom daudz breinumu. 23 Bet tūlaik Es jim izzeišu: Es jyusu nikod napazynu. Ejte nūst nu manis jyus, nataisneibas dareitōji!
24 Ikvīns, kurs šūs munus vōrdus dzērd un jūs pylda, ir pīleidzynojams gudram cylvākam, kas uzcēle sev mōju uz kliņts. 25 Leiti gōze, ryuči skrēja, vēji šaļce un drōzēs pret tū mōju, bet jei nasabruka, jo beja uzcalta uz kliņts. 26 Un ikvīns, kas šytūs munus vōrdus dzērd, bet jūs napylda, ir leidzeigs nagudram cylvākam, kas uzcēle sev mōju uz smiļkts. 27 Leiti gōze, ryuči skrēja, vēji šaļce un drōzēs pret tū mōju, un jei sabruka, un jōs sabrukums beja lels.
28 Un, kad Jezus šytū runu beidze, ļaužu puļki ļūti breinōjōs nu Jō mōceibas; 29 jo Jys mōceja, kai tys, kam ir vara, bet na tai, kai jūs Rokstim mōceitī (un farizeji).
