Sieviete saules tērpā un pūķis
1 Debesīs parādījās liela zīme: sieviete tērpta saulē, mēness zem viņas kājām, un galvā viņai vainags no divpadsmit zvaigznēm. 2 Viņa ir grūta un sāpēs kliedz, ciešot dzemdību mokas. 3 Un parādījās cita zīme debesīs, redzi – liels ugunīgs pūķis ar septiņām galvām un desmit ragiem, un uz viņa septiņām galvām septiņas diadēmas. 4 Viņa aste velk no debesīm trešdaļu zvaigžņu un met tās uz zemi. Pūķis nostājas priekšā sievietei, kas gatavojas dzemdēt, lai tad, kad viņa būs dzemdējusi, bērnu aprītu. 5 Un viņa dzemdē dēlu, vīru, kas visus pagānus ganīs ar dzelzs zizli. Un viņas bērns tiek aizrauts pie Dieva un pie viņa troņa. 6 Bet sieviete aizbēg tuksnesī, kur viņai ir Dieva sagatavota vieta, lai tur viņu uzturētu tūkstoš divi simti sešdesmit dienas.
Erceņģelis Mihaēls satriec pūķi
7 Izcēlās karš debesīs – Mihaēls un viņa eņģeļi sāka karu ar pūķi. Un pūķis un viņa eņģeļi karoja. 8 Bet viņam nepietika spēka, un tie zaudēja savu vietu debesīs. 9 Milzu pūķis tika satriekts – sensenā čūska, ko sauc par velnu un sātanu, kas maldina visus pasaules iedzīvotājus, – viņš tika nomests un līdz ar viņu nomesti viņa eņģeļi. 10 Tad es dzirdēju skaļu balsi debesīs:
ir atnākusi pestīšana,
mūsu Dieva spēks un valstība
un viņa Kristus vara,
jo ir nomests mūsu brāļu apsūdzētājs,
kas apsūdzēja tos mūsu Dieva priekšā dienām un naktīm.
11 Viņi uzvarēja to ar Jēra asinīm
un savas liecības vārdiem,
jo viņi neturēja savas dzīvības mīļas un devās pat nāvē.
12 Tādēļ līksmojieties, debesis
un tie, kas tajās mājo.
Vai! zemei un jūrai,
jo velns ir nokāpis pie jums,
viņš ir dusmu pilns,
zinādams, ka laika viņam ir maz.
Pūķis turpina cīņu uz zemes
13 Kad pūķis redzēja, ka ir nomests uz zemes, viņš sāka vajāt sievieti, kas bija dzemdējusi dēlu. 14 Sievietei bija divi vareni ērgļa spārni, lai viņa varētu aizlidot tuksnesī uz vietu, kur viņa būtu drošībā prom no čūskas klātbūtnes veselu laiku, divus laikus un puslaiku. 15 Sievietei pakaļ čūska izšļāca ūdeni kā upi, lai upes ūdens viņu aizskalotu. 16 Bet zeme nāca sievietei palīgā, atvēra savu muti un izdzēra upi, ko pūķis bija izšļācis no savas mutes. 17 Tad pūķis, sadusmots par sievieti, devās projām, lai sāktu karu ar tiem pārējiem no viņas dzimuma, kas ievēro Dieva baušļus un tur Jēzus liecību. 18 Un tas nostājās jūras malā.
XII.
Sīvīte un drakons.
1 Dabasūs pasarōdeja lela zeime: Sīvīte saulē tārpta, zam jōs kōjom mēness un uz jōs golvas ar divpadsmit zvaigznem krūņs. 2 Jei beja mōtes cereibōs un sovōs sōpēs un dzemdeišonas mūkōs klīdze. 3 Un dabasūs pasarōdeja vēļ ūtra zeime: Raug, lels guņssorkons drakons ar septeņom golvom un desmit rogim un uz jō golvom septeņi krūni. 4 Jō aste rōve sev leidza trešu daļu nu debess zvaigznem un svīde jōs uz zemes. Drakons nūstōja pret sīvīti, kurai vajadzēja dzemdeit, lai tyuliņ pēc pīdzimšonas nūreit jōs bārnu.
5 Jei dzemdēja bārnu, kuram ar dzeļža sceptru jōvolda vysas tautas. Bārnu pajēme pi Dīva gūda krāslā, bet sīvīte aizbāga tuksnesī.
6 Tur jai Dīvs sagatavōja vītu, un jū uzturēja tyukstūša divi simti sešdesmit dīnu.
7 Te dabasūs izacēle kars. Michaeļs un jō engeli karōja pret drakonu, drakons un jō engeli arī karōja. 8 Bet jī pretim nūsaturēt navarēja un jim dabasūs vairs nabeja vītas. 9 Tad nūgryude lelū drakonu un vacū čyusku, kuru sauce par valnu un satanu, kura pīvyla vysu pasauli; jū nūmete uz zemi un reizē ar jū nūgryude arī jō engeļus. 10 Un es dzērdēju dabasūs jō lelū bolsu saucam: Tagad ir atnōkuse myusu Dīva pesteišona, vara un vaļsteiba un jō Kristus vara, jo ir nūgryusts myusu brōļu apvaiņōtōjs, kurs Dīva prīškā jūs apvaiņōja dīn un nakt. 11 Jī tū uzvarēja caur jāra asni un caur jō līceibas vōrdu, un jī sovu dzeivi tik moz vērtēja, ka lobōk pacīte nōvi. 12 Tōpēc prīcojitēs dabasi un jyus, kas jymūs dzeivojit. Bāda zemei un jyurai, uz jums nūsalaide valns lelōs dusmēs, jo jys zyna cik moz jam ir laika.
13 Kad drakons redzēja, ka ir nūsvīsts uz zemes, jys vojōja tū sīvīti, kura dzemdēja bārnu. 14 Bet sīvītei tyka dūti lelō ērgļa divi spōrni, lai jei tuksnesī aizlīdōtu uz tū vītu, kur jei čyuskas naskarta varātu dzeivōt vīnu laiku, divejus laikus un pus laika. 15 Tad čyuska nu sovom žūklom raideja sīvītei pakaļ yudini kai upi, lai straume jū aiznastu prūjom. 16 Bet te sīvītei nōce paleigā zeme: Zeme atvēre sovu muti un īsyuce tū straumi, kuru nu sovas mutes raideja drakons. 17 Tad drakons uz sīvītes ļūti aizadusmōja un aizgōja karōtu ar jōs pōrejim pēcnōcējim, ar tim, kas pylda Dīva bausleibas un kurim ir Jezus (Kristus) līceiba.
