Brīdinājums no maukas slazdiem
1 Dēls, glabā manus vārdus
un manas pavēles turi cieši!
2 Glabā manas pavēles, ja gribi dzīvot,
un manu mācību kā acuraugu!
3 Sien tās sev pie pirkstiem,
raksti sev sirdī kā uz lapas.
4 Saki gudrībai: tu mana māsa! –
Par savu radu sauc zināšanu,
5 lai abas tevi sargā no svešinieces,
no svešas sievas, kam gludena runa.
6 Pa sava nama logu lūkojos,
caur režģi skatījos ārā,
7 raudzījos vientiešos, pamanīju starp puišiem
kādu jaunekli gluži bez prāta.
8 Tas nāk pa ielu gar šās stūri,
uz viņas namu tas soļo,
9 kad krēslo vakarā diena,
nakts vidū un tumsā.
10 Un, redzi, sieva, tam pretī –
maukas drānās un manīgu sirdi,
11 pļāpīga, tītīga,
mājās tā nesēž,
12 te viņa ielā, te tirgū –
pie katra stūra tā glūn.
13 Tā satver viņu un skūpsta,
un droši tā saka viņam:
14 miera upura gaļa man mājās –
šodien es samaksāju, ko solījusi,
15 tādēļ es iznācu tev pretī,
lai meklētu tevi, – un atradu tevi!
16 Seģenēm sasedzu savas cisas,
košiem Ēģiptes liniem,
17 apšļakstīju savu gultu ar mirrēm,
ar alveju un kanēli,
18 nāc jel, atdzersimies glāstu –
līdz pat rītam gavilēsim mīlā!
19 Jo vīra nav mājās, viņš ir prom,
viņš devies tālā ceļā,
20 naudas zuteni paņēmis līdzi,
vien pilnā mēnesī atgriezīsies. –
21 Tā pievārē viņu savām runām,
gludenām lūpām piedabū viņu,
22 viņš tūliņ tai seko kā kaujams vērsis
vai kā trakais, ko savalda ar važu,
23 kamēr bulta pāršķeļ tam aknas –
kā putns, kas traucas cilpā
un nezina, ka būs pagalam!
24 Tad nu, dēls, klausies manī,
vērīgi lūko, ko es saku!
25 Tu nepievērsies tādas ceļam,
nenoklīsti uz viņas takām –
26 tik daudzus tā nodurtus gāzusi,
un pulka to, ko viņa kāvusi!
27 Ceļš uz šeolu – viņas nams,
lejup tas ved uz nāves kambariem!
