Moāba izpostīšana
1 Sūtiet jērus zemes valdniekam,
no Selas pa tuksnesi uz Ciānas meitas kalnu!
2 Kā putnēni lidinās no ligzdas izmesti,
tādas būs Moāba meitas Arnonas braslos!
3 Dodiet padomu, palīdziet taču –
liec savu ēnu kā nakti pusdienas vidū –
slēp patriektos, bēguļus nenodod!
4 Lai paliek pie tevis mani Moāba patriektie,
esi tiem slēptuve no postītāja vaiga,
tak jau uz galu iet apspiedējs,
mitējas postītājs,
šai zemē pagalam jau apspiedējs.
5 Žēlastībā tiks celts tronis,
un ar patiesību
Dāvida teltī valdīs soģis,
kas taisnīgi tiesā
un žigls uz patiesību!
6 Esam par Moāba lepnumu dzirdējuši –
aplam lepns!
Viņa lielmanība, lepnība, bezkaunība –
bez iemesla, tik pļāpas!
7 Tādēļ Moābs par Moābu gaudos,
visi gaudos –
par Kīr-Haresetas plāceņiem
tie satriekti kurnēs!
8 Jo Hešbonas lauki kalst
un Sibmas vīnakoki,
cittautu kungi tiem stīgas apcirtuši,
tās līdz Jaazērai sniedzās,
līdz tuksnesim stīgoja,
dzinumiem stiepās
līdz pašai jūrai!
9 Tādēļ es raudāšu,
kad Jaazēra raudās
par Sibmas vīnakokiem,
ar savām asarām veldzēšu tevi,
Hešbona un Elāle,
jo taviem augļiem un ražai
vīnspaida dziesma nu galā!
10 Prom prieks un līksme no Karmela,
vīnadārzos vairs nedzied un nesasaucas,
vīnu vīnspaidā nemin,
vīnspaida dziesma nu stājusies!
11 Tādēļ manas iekšas par Moābu īd kā kokle,
mans augums – par Kīr-Heresu!
12 Tā būs – kad Moābs novārdzis augstienēs kāps,
kad nāks uz viņa svētnīcu lūgties,
tad viņš vairs nekā nespēs!
13 Šos vārdus Kungs teica par Moābu. 14 Un tagad Kungs saka tā: “Trīs gadus, tik ilgus kā algādža gadi, putinās Moāba godību, visu lielo pūli, un atlikums būs mazāks par mazu un vārgs!”
