Tumsas un gaismas bērni
1 Būdami Dieva mīļotie bērni, dariet tāpat kā viņš 2 un dzīvojiet mīlestībā, kā Kristus mūs ir mīlējis un mūsu labā sevi atdevis Dievam par upurdāvanu un jauki smaržojošu ziedojumu. 3 Bet netiklība, visāda nešķīstība vai negausība jūsu vidū lai netiek pat pieminēta, kā tas svētajiem pieklājas. 4 Tāpat arī nekaunīgas, muļķīgas runas vai rupji joki – tas viss nepieklājas, bet tā vietā lai ir pateicība Dievam. 5 Ziniet skaidri: neviens netiklis, nešķīstais vai negausis, tas ir, neviens elku kalps, neiemantos savu daļu Kristus un Dieva valstībā. 6 Neviens lai jūs nepieviļ ar tukšiem vārdiem, jo par to nāk Dieva dusmas pār nepaklausības dēliem. 7 Nepalieciet kopā ar tiem, 8 jo jūs reiz bijāt tumsa, bet tagad esat gaisma Kungā; dzīvojiet kā gaismas bērni! 9 Gaismas auglis ir visā, kas krietns, taisnīgs un patiess. 10 Pārliecinieties, kas ir patīkams Kungam! 11 Nepiedalieties neauglīgos tumsības darbos, bet gan atmaskojiet tos! 12 Ko nepaklausīgie slepenībā dara, par to ir kauns pat runāt, 13 bet viss atmaskotais gaismā top redzams, 14 jo viss, kas gaismā redzams, ir gaisma. Tādēļ ir sacīts:
guļošais, mosties!
Celies augšā no mirušajiem,
un tev atmirdzēs Kristus!
15 Rūpīgi raugiet, kā jūs dzīvojat, nedzīvojiet kā negudri, bet kā gudri, 16 izmantojiet šo laiku, jo šīs dienas ir ļaunas. 17 Neesiet nesaprātīgi, bet saprotiet, kas ir Kunga griba. 18 Nepiedzerieties vīna, no kā rodas izlaidība, bet topiet Gara pilni, 19 kopīgi skandēdami psalmus, slavinājuma un garīgas dziesmas, dziedādami un spēlēdami savās sirdīs Kungam. 20 Vienmēr par visu pateicieties Dievam un Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus vārdā. 21 Pakļaujieties cits citam Kristus bijībā:
Sievām un vīriem
22 jūs, sievas, – saviem vīriem kā Kungam, 23 jo vīrs ir sievas galva, tāpat kā Kristus ir draudzes galva, pats būdams savas miesas Pestītājs; 24 kā draudze visās lietās pakļaujas Kristum, tāpat arī sievas vīriem. 25 Jūs, vīri, mīliet savas sievas, tāpat kā Kristus ir mīlējis savu draudzi un pats sevi tās labā ir ziedojis, 26 lai to darītu svētu, šķīstot mazgāšanā ar ūdeni caur vārdu, 27 lai draudzi varētu stādīt sev līdzās godības pilnu, bez traipiem, negludumiem un kā tamlīdzīga – svētu un nevainojamu. 28 Tāpat arī vīriem pienākas mīlēt savas sievas kā savu miesu – tas, kas mīl savu sievu, mīl sevi pašu, 29 jo neviens jau nenīst savu paša miesu, bet gan to baro un lolo tāpat kā Kristus savu draudzi – 30 mūs, kas esam viņa miesas locekļi. 31 Tādēļ cilvēks atstās savu tēvu un savu māti un pieķersies savai sievai, un tie divi būs viena miesa. 32 Šis noslēpums ir liels; te es runāju par Kristu un draudzi, 33 tomēr arī jūs ikviens mīliet savu sievu kā sevi pašu, bet sieva lai bīstas vīra.
V.
1 Esit, tai tad, pakaļdareitōji Dīvam, kai Jō nūmīļōtī bārni 2 un dzeivojit mīlesteibā, kai Kristus jyusus ir nūmīļōjis un pats sevi myusu dēļ ir atdevis Dīvam kai upura dōvonu pateikamai smaržai.
Kristticeigī ir gaismas bārni.
3 Storp jums lai nateik pat pīmynāta ni naceisteiba, ni bezkauneiba, ni arī montkōreiba, kai tys pīdīņ svātajim, 4 lai nav nikō apkaunojūša, ni vīglprōteigas un muļkeigas runōšonas, bet gon lai vairōk nūteik pateikšona (Dīvam). 5 Esit stipri pōrlīcynōti par sekūšū: Nivīnam izvyrtuļam, ni naceistajam, ni montkōreigajam, kas nav nikas cyts, kai elku kolps, Dīva un Kristus vaļsteibā montōjuma nabyus. 6 Lai nivins jyusu namaldynoj caur tukšom runom, jo taidu lītu dēļ par napaklauseibas bārnim nōk Dīva dusme. 7 Napalīcit par jūs leidzbīdrim.
8 Agrōk jyus bejot tymsums, bet tagad ikš Kunga asot gaisma. Dzeivojit tod kai gaismas bārni. 9 Gaismas augli ir kotrā labsirdeibā, taisneigumā un patīseibā. 10 Pōrbaudit, kas Kungam ir pateikams, 11 un najemit daleibas naaugleigajūs tymseibas dorbūs, bet gon tūs nūrōjit. 12 Tū, kū jī slāpumā pīkūp, pat pīminēt ir rībeigi. 13 Vysu, kas ir rōjams, gaisma atklōs, jo vyss, kas atklōti nuteik, ir gaisma. 14 Tōpēc ir teikts: Pasamūsti tu, kas guli, celīs augšā nu myrūnim, un Kristus tevi apgaismōs.
15 (Brōli), uzmonit, lai atsardzeigi dzeivōtu: na kai muļki, bet gon kai gudrī. 16 Izmontojit laiku, jo dīnas ir ļaunas. 17 Tōpēc naesit naprōteigi, bet gon mōcitēs saprast Kunga grybu. 18 Naapreibstit nu veina, jo tamā ir izlaideiba, bet gon piļdit sevi ar (Svātu) Goru. 19 Dzīdit kūpeigi psaļmus, himnus un goreigōs dzīsmes. Dzīdojit un līgsmojit Kungam sovā sirdī. 20 Pasateicit vīnmār Dīvam Tāvam myusu Kunga Jezus Kristus vōrdā par vysu.
Laulōtūs pīnōkumi.
21 Kristus bailē esit vins ūtram padeveigi. 22 Sīvas lai ir padeveigas sovim veirim kai Kungam, 23 jo veirs ir sīvas golva, kai Kristus ir Bazneicas golva. Jys ir mīsas pesteitōjs. 24 Kai Bazneica vysā kamā ir padūta Kristum, tai arī sīvas lai ir — sovim veirim.
25 Jyus veiri mīļojit sovas sīvas tai, kai Kristus Bazneicu ir nūmīļōjis un sevi par jū atdevis. 26 lai jū padareitu svātu un teiru caur (dzeiveibas) vōrdu un yudiņa kristeibu, 27 lai jū stōdeitu sev prīškā skaistu, bez traipa un grumbom un bez cyta tam leidzeiga, bet lai jei byutu svāta un nasatraipeita. 28 Un veiri lai mīļoj sovas sīvas tai, kai poši sovu mīsu. Kas mīļoj sovu sīvu, tys mīļoj pats sevi, 29 jo nivins nikod pats sovas mīsas nav naīredzējis, bet gon tū kūp un glōb, kai arī Kristus Bazneicu, 30 un mes asom Jō mīsas lūcekli (nu Jō mīsas un nu Jō kaulim).
31 Tōpēc cylvāks atstōs tāvu un mōti un pīsavīnōs sīvai un jī obeji byus vīna mīsa. 32 Šytys nūslāpums ir lels, bet es šytū soku atteiceibā uz Kristus un Jō Bazneicu. 33 Tai arī ikvīns nu jums lai mīļoj sovu sīvu, kai sevi pošu; un sīva lai beistās veira.
