Bauslība vai ticība
1 Ak jūs, bezprātīgie galatieši, kas jūs ir nobūris? Jūs, kam acu priekšā Kristus attēlots, krustā sists! 2 Tikai vienu gan es gribētu no jums uzzināt: vai jūs Garu esat saņēmuši no bauslības darbiem vai no ticības vēsts, ko esat dzirdējuši? 3 Vai esat tādi nejēgas – reiz sākuši Garā, nu gribat tapt pilnīgi caur miesu? 4 Vai tik daudz jūs esat velti izcietuši? Un ja vien veltīgi! 5 Vai tad tas, kas dāvā jums Garu un darbina jūsos brīnišķus spēkus, dara to jūsu bauslības darbu dēļ vai caur ticības vēsti, ko esat dzirdējuši? 6 Atzīstiet to – Ābrahāms ticēja Dievam, un tas viņam tika pieskaitīts par taisnību, 7 tāpat arī tie, kas tic, ir Ābrahāma dēli. 8 Bet Raksti, paredzēdami, ka Dievs ticībā attaisno pagānus, jau iepriekš pasludināja Ābrahāmam: tevī tiks svētītas visas tautas. 9 Tātad tie, kas tic, saņem svētību līdz ar ticīgo Ābrahāmu, 10 bet tie, kas balstās uz bauslības darbiem, atrodas zem lāsta; jo ir rakstīts: nolādēts ikviens, kas nepilda to visu, kas rakstīts šajā bauslības grāmatā. 11 Ir skaidrs, ka neviens, kas balstās uz bauslību, nekļūst attaisnots Dieva priekšā, jo taisnais dzīvos no ticības. 12 Tātad bauslība nebalstās ticībā, bet, kas pilda bauslību, tas tajā gūs dzīvību. 13 Kristus mūs ir izpircis no bauslības lāsta, pats mūsu vietā kļūdams par lāstu, – jo ir rakstīts: nolādēts ikviens, kas pakārts pie koka, – 14 lai Ābrahāmam dotā svētība varētu nākt pār pagāniem Kristū Jēzū un mēs caur ticību saņemtu Gara apsolījumu.
Bauslība un apsolījums
15 Brāļi, es runāju pēc cilvēku saprašanas: arī testamentu, ko cilvēki slēguši un kas stājies spēkā, visi ievēro un neko tajā nemaina. 16 Apsolījumi bija doti Ābrahāmam un viņa dzimumam; nav sacīts: un dzimumiem – it kā par daudziem, bet sacīts ir par vienu: un tavam dzimumam – tas ir, Kristum. 17 Ar to es gribu sacīt, ka bauslība, nākusi četri simti trīsdesmit gadus vēlāk, neatceļ Dieva derību, kas jau iepriekš stājusies spēkā, nav tā, ka apsolījums būtu padarīts nederīgs. 18 Ja jau mantojums nāktu no bauslības, tad tas vairs nav no apsolījuma, bet Ābrahāmam Dievs to ir dāvājis caur apsolījumu.
Bauslības nolūks
19 Bet kādēļ tad vajadzīga bauslība? Tā pārkāpumu dēļ bija pielikta klāt līdz brīdim, kad nāca dzimums, kam bija dots apsolījums; tā bija eņģeļu iedibināta un ar vidutāja roku iedota. 20 Bet, kur ir viens, tur vidutāja nav, un Dievs ir viens. 21 Vai bauslība ir pret Dieva apsolījumiem? Nē, taču! Ja bauslībai būtu dots spēks darīt dzīvu, tad patiešām taisnība nāktu no bauslības. 22 Bet Raksti visu ir ieslēguši grēka varā, lai apsolījums tiktu dots ticīgajiem ticībā uz Jēzu Kristu. 23 Bet, pirms nāca ticība, mēs bijām ieslēgti bauslības važās līdz brīdim, kad bija jāatklājas ticībai, 24 un tātad bauslība ir bijusi mūsu audzinātāja līdz Kristum, lai ticībā mēs tiktu attaisnoti. 25 Bet, kad ticība atnākusi, mēs audzinātājai vairs neesam pakļauti.
Dieva bērni
26 Ticībā uz Jēzu Kristu jūs visi esat Dieva bērni, 27 jo jūs visi, kas esat uz Kristu kristīti, esat ietērpti Kristū. 28 Tur nav ne jūda, ne grieķa, tur nav ne verga, ne brīvā, tur nav ne vīrieša, ne sievietes – jūs visi esat viens Jēzū Kristū. 29 Un, ja jūs piederat Kristum, jūs esat Ābrahāma pēcnācēji, mantinieki pēc apsolījuma.
III.
Attaisnōšona caur ticeibu.
1 Ak jyus, nasaprateigī galatīši! Kas tad jyusus ir apstulbōjis (ka jyus nabyutu paklauseigi patīseibai), jyusus, kurim ocu prīškā tyka tālōts Jezus Kristus pi krysta? 2 Nu jums es grybātu zynōt tikai šytū: Vai jyus Goru sajēmet caur lykuma dorbim, vai arī caur ticeibas klauseišonu. 3 Cik jyus asat nasaprateigi: Jyus īsōcet Gorā, bet pabeigt grybat mīsā! 4 Vai tad tū vysu jyus veļti asot cītuši? Ka tikai par veļti nabyutu! 5 Vai tad tys, kas jums īdeve Goru un storp jums dora breinumus, dora tūs lykuma dorbu dēļ, vai arī ticeibas klauseišonas dēļ?
6 Te ir taipat kai Abraamam: Jys ticēja Dīvam un tys jam tyka īskaiteits taisneigumā. 7 Tai tad zinit, ka tī, kas dzeivoj nu ticeibas, ir Abraama pēcnōcēji. 8 Īprīkšparadzūt, ka Dīvs tautas attaisnōs caur ticeibu, Abraamam tyka pasludynōts: Tevī tiks svēteitas vysas tautas. 9 Tai tad, ticeigī tiks svēteiti reizē ar ticeigū Abraamu. 10 Bet visi, kas bolstōs uz lykuma dorbim, ir zam lōsta. Stōv raksteits: Lai ir nūlōdāts ikvins, kas uzcīteigi naīvāroj vysa, kas ir raksteits lykuma grōmotā. 11 Tūmār tys, ka nivins caur lykumu Dīva prīškā nateik attaisnōts, ir skaidrs; jo taisneigais dzeivōs nu ticeibas. 12 Un lykums ticeibā napastōv, bet gon: Kas tū dora, tys caur tū dzeivōs. 13 Nu lykuma lōsta myusus atpērka Kristus, myusu dēļ palykdams par lōstu, kai stōv raksteits: Kas pi kūka korōjōs, tys lai ir nūlōdāts. 14 Taidā kōrtā Abraama svēteiba caur Jezus Kristus nōks uz tautom, lai mes caur ticeibu sajimtu apsūleitū Goru.
15 Brōli, es runoju pēc ļaužu īroduma: Kaida cylvāka lykumeigā spākā īgōjušū testamentu navar nivīns ni atceļt, ni arī jū papyldynōt. 16 Bet Abraamam un jō pēcnōcējim beja pasludynōti apsūlejumi. Un tys nava teikts par daudzim: jō pēcnōcējim, bet gon par vīnu: jō pēcnōcējam, un tys ir Kristus. 17 Ar šytū es grybu pasaceit sekūšū: Lykums, kas četri simti trejsdesmit godu vēļōk nōce, navar nu Dīva īprīkš lykumeigi nūstateitō testamenta atceļt, un taidejaidi apsūleišonu iznycynōt. 18 Jo montōjums byutu atkareigs nu lykuma, tad jys nabyutu atkareigs nu apsūleišonas. Bet Dīvs Abraamam tū nūdrūšynōja caur apsūleišonu, kai dōvonu.
19 Kam tad ir lykums? — Jys nōce pōrkōpumu dēļ, koleidz nōks pēcnōcējs, kam ir apsūleišona. Jys tyka nūzeimōts caur engelim un nōce caur starpnīka rūku. 20 Bet vīnam starpnīks nav vajadzeigs. Un Dīvs ir tikai vins. 21 Vai tad lykums nūsastōj Dīva apsūleišonom pretim? Nimoz nē. Un tikai tūreiz, jo lykums byutu dūts ar dzeivi nasūšu spāku, nu lykuma eisti nōktu attaisnōšona. 22 Bet lykums vysu īslēdze zam grāka, lai ticeigī apsūleišonu montōtu nu ticeibas ikš Jezus Kristus.
23 Tamā laikā, koleidz nabeja atnōkuse ticeiba, mes bejom īslāgti un zam lykuma turāti paklauseibā deļ ticeibas, kurai vajadzēja pasarōdeit. 24 Tai lykums beja myusu pamōceitōjs pyrms Kristus, lai mes jū vairōk caur ticeibu byutu attaisnōti. 25 Nu tō laika, kai atnōce ticeiba, mes pamōceitōjam vairs padūti naasom. 26 Caur ticeibu ikš Jezus Kristus jyus visi asot Dīva bārni. 27 Jyus visi, kas ikš Kristus asot nūkristeiti, asot sevi apgārbuši Kristū. 28 Te vairs nakreit svorā ni jūds, ni pogōns, ni vērgs, ni breivais, ni veirīts, ni sīvīte. Ikš Kristus jyus visi asot vīns. 29 Bet jo jyus pīdarat Kristum, tad jyus asot Abraama pēcnōcēji un apsūleišonas mantinīki.
