Pāvila kalpošana Tesalonīkē
1 Brāļi, jūs paši zināt, ka mūsu apmeklējums pie jums nav bijis veltīgs. 2 Patiešām, kā jūs zināt, pirms ierašanās pie jums mēs, pazemoti un ciešanām pakļauti Filipos, smēlāmies drosmi Dievā, lai, pārvarot milzu pretestību, sludinātu jums Dieva evaņģēliju. 3 Mūsu mudinājums nenāk no maldīšanās, un tam nav negodīgu vai viltus nolūku, 4 bet, kā Dievs mūs pārbaudīja, lai uzticētu mums evaņģēliju, tā arī mēs runājam, necenzdamies izpatikt cilvēkiem, bet gan Dievam, kas ir mūsu siržu pārbaudītājs. 5 Jūs labi zināt, mēs nekad neesam nākuši ar glaimiem vai alkatības dzīti – Dievs tam ir liecinieks –, 6 ne arī lai gūtu slavu pie cilvēkiem – pie jums vai pie svešiem. 7 Ja arī mēs kā Kristus apustuļi varējām izmantot savu ietekmi, tomēr jūsu vidū mēs bijām pavisam lēnprātīgi – gluži kā barotāja māte mēdz samīļot savus bērnus. 8 Pēc jums ilgodamies, mēs apņemamies dalīties ar jums ne tikai Dieva evaņģēlijā, bet arī savās dvēselēs, jo jūs mums esat kļuvuši mīļi. 9 Brāļi, atcerieties mūsu pūles un smago darbu – mēs strādājām dienu un nakti, lai nevienam no jums nebūtu par apgrūtinājumu, kamēr sludinājām jums Dieva evaņģēliju. 10 Jūs un Dievs esat liecinieki, cik dievbijīgi un godīgi, un nevainojami mēs bijām pret jums, ticīgajiem. 11 Jūs to zināt, ka mēs izturējāmies pret katru no jums tā, kā tēvs izturas pret saviem bērniem, 12 aizstāvēdami, iedrošinādami un pārliecinādami jūs dzīvot cienīgi – saskaņā ar Dievu, kas jūs aicina savā Valstībā un godībā. 13 Un tādēļ mēs nemitīgi pateicamies Dievam, ka jūs, saņēmuši no mums Dieva vēstījuma vārdus, esat tos uzņēmuši ne kā cilvēku sacītus vārdus, bet kā vārdus no Dieva, kā tas tiešām ir, un Dievs arī darbojas jūsos, ticīgajos. 14 Jūs, brāļi, esat kļuvuši līdzinieki tām Dieva draudzēm Jēzū Kristū, kas ir Jūdejā, jo jūs no saviem tautiešiem cietāt tāpat kā viņi no jūdiem, 15 kas nogalināja Kungu Jēzu un praviešus un neganti vajāja arī mūs. Viņi nav patīkami Dievam un ir naidīgi visiem cilvēkiem, 16 jo viņi aizliedz mums runāt ar pagāniem un liedz mums tos glābt. Tā viņi dara pilnu savu grēku mēru. Pār viņiem ir jau nākušas Dieva dusmas.
Pāvila vēlēšanās atkal apmeklēt tesalonīkiešus
17 Bet mēs, brāļi, uz īsu brīdi esam kļuvuši bāri bez jums – mēs gan bijām šķirti vaigā , bet ne sirdī – dedzīgi kārojām un visādi pūlējāmies, lai varētu skatīt jūs vaigā. 18 Tādēļ mēs gribējām nākt pie jums – es, Pāvils, ne reizi vien –, bet sātans lika mums šķēršļus. 19 Kurš gan cits, ja ne jūs esat mūsu cerība, prieks un balva, ar ko dižoties mūsu Kunga Jēzus priekšā, kad viņš nāks!? 20 Patiesi, jūs esat mūsu slava un prieks!
II.
1 Brōli, jyus zynat poši, ka myusu uzastōšona pi jums nabeja bez panōkumim. 2 Lai gon mums, kai jyus zynot, pyrmōk Filipijā vajadzēja byut sōpēs un pasmōdēšonā, tūmār pasaļaudami uz myusu Dīvu, mes īsadrūšynōjom sludynōt jums Dīva Evangeliju, nasaskotūt uz daudzom ceiņom. 3 Un myusu sludynōšonai nav nikō kūpeja ar mōneišonas vai montkōreibas nūlyukim, ni arī ar viļteibu. 4 Tai kai Dīvs myusus pagūdynōja mums uztycūt sludynōt Evangeliju, tad mes runojam, lai īpatyktu na cylvākim, bet gon Dīvam, kas cauri redz sirdis. 5 Mes nikod, kai jyus zynat, nanōcem ar glaimojūšom runom, ni arī ar nūslāptu montkōreibu, — Dīvs ir tam līcinīks, — 6 Slavas mes nameklējom pi ļaudim, ni pi jums, ni pi citim. 7 Lai gon mes, kai Kristus apostoli, varējom pret jums byut uzstōjeigi, bet mes storp jums bejom kautreigi, kai barōtōja (mōte), kas gōrbej sovus bārnus. 8 Mīlesteibas piļdeiti uz jums, mes gribējom jums na tikai Dīva Evangeliju snēgt, bet arī sovu dzeiveibu, jo jyus klivot mums mīli. 9 Brōli, jyus pīminit myusu ryupes un pyules. Mes strōdōjom dīn un nakt, lai nivīna nu jums naapgryutynōtu tad, kad mes jums sludynōjom Dīva Evangeliju. 10 Jyus asot līcinīki, arī Dīvs ir līcinīks, cik cāli, taisneigi un navaiņojami mes pret jums, ticeigajim, izaturējom. 11 Jyus zynot, ka mes ikvīnu nu jums, kai tāvs sovu bārnu, pōrsorgōjom, pamūdynōjom un 12 zvārynōjom, lai jyus Dīva cīneigi dzeivōtu, kas jyusus uz sovu vaļsteibu un uz sovu gūdeibu ir paaicynōjis.
13 Tōpēc mes bez pōrstōšonas pateicam Dīvam par tū, ka jyus Dīva vōrdu, kuru nu mums dzērdējot, pījēmet na kai cylvāku vōrdu, bet gon kai taidu, kaids jys ir patīseibā, — kai Dīva vōrdu, kas pi jums, kuri asot īticējuši, ir darbeigs. 14 Tai tad, jyus, brōli, asot pakaļdareitōji Dīva draudzem, kas ir Judejā ikš Jezus Kristus, un jums nu sovim tautīšim beja jōpacīš taidas pat sōpes, kai tim nu jūdim. 15 Jī (jūdi) pat Kungu Jezu un pravīšus nūnōvēja, jī arī myusus vojōja. Jī Dīvam nav pateikami un ir īnaidā ar visim cylvākim. 16 Jī līk škēršļus, lai mes nasludynōtu pogōnim, ka tī natyktu izglōbti, un tai jī pīpiļdeja sovu grāku māru vysā pylnu. Beidzūt arī (Dīva) dusme par jim ir atnōkuse.
17 Brōli, jau ir pagōjis laiks, kai mes nu jums ōreigi, lai gon na sirdī, asom škērti un myusūs ceļās korsta vēlēšonōs jyusus otkon īraudzeit. 18 Tōpēc mes gribējom, mozōkais, es, Pōvuls pi jums na reizi aizīt, bet satans myusus aizkavēja. 19 Un kas tad cyts, ka na jyus asot myusu cereiba, myusu prīca, myusu slavas krūņs myusu Kunga Jezus (Kristus) prīškā pi Jō atnōkšonas? 20 Jā, jyus asot myusu slava un myusu prīca.
