Par cilvēku samaitātību
(Ps 14:1–7)1 Korvedim. Uz sēru kokles. Dāvida psalms .
2 Nelga saka sev sirdī: nav Dieva! –
Tie grauj un sagāna ar ļaunu,
nav neviena, kas darītu labu!
3 Dievs no debesīm raugās uz cilvēku dēliem –
vai ir kāds prātīgs, kas meklētu Dievu?
4 Tie visi atkritēji, visi samaitāti,
nav labdara, nav neviena!
5 Vai bez prāta netaisnības darītāji?
Tie manu tautu ēd kā maizi! Dievu pat nepiemin!
6 Gan trūktin trūksies, kas nelikās trūkties, –
izsvaidīs Dievs tavu lencēju kaulus!
Tu liksi tos kaunā, jo Dievs tos atstumj!
7 Kaut nāktu no Ciānas glābiņš Israēlam!
Kad Dievs ļaus savai tautai atgūties,
līksmosies Jēkabs un priecāsies Israēls!
