Pāvils un Barnaba Ikonijā
1 Ikonijā Pāvils un Barnaba iegāja jūdu sinagogā un tā runāja, ka ļoti daudzi sāka ticēt – gan jūdi, gan grieķi. 2 Bet jūdi, kas neticēja, kūdīja un ieļaunoja pagānu sirdis pret brāļiem. 3 Tomēr Pāvils un Barnaba vēl diezgan ilgi tur palika, drosmīgi sludinādami Kungu, kas savu žēlastības vārdu apliecināja, likdams caur viņu rokām notikt zīmēm un brīnumiem. 4 Un ļaudis pilsētā sašķēlās – citi bija ar jūdiem, citi ar apustuļiem. 5 Kad jūdi un pagāni ar saviem vadoņiem jau grasījās viņiem uzbrukt, lai viņus varmācīgi pazemotu un nomētātu akmeņiem, 6 viņi, to paredzēdami, aizbēga uz Likāonijas pilsētām Listrām un Derbi un to apkaimi 7 un sludināja tur evaņģēliju.
Pāvils un Barnaba Listrās
8 Listrās bija kāds nevarīgs vīrs, kropls no mātes miesām, kurš nekad nebija staigājis. 9 Viņš sēdēja un klausījās Pāvilu runājam. Vērīgi to uzlūkojis un ieraudzījis, ka viņā ir ticība tikt dziedinātam, 10 Pāvils sacīja stiprā balsī: “Celies un stāvi stingri uz savām kājām!” Tas pielēca kājās un sāka staigāt. 11 Kad ļaužu pūlis ieraudzīja, ko Pāvils bija izdarījis, tie sāka skaļi kliegt likāoniešu valodā: “Pie mums ir nokāpuši dievi cilvēku izskatā.” 12 Viņi nosauca Barnabu par Zevu un Pāvilu par Hermeju, tādēļ ka viņš bija galvenais runātājs. 13 Priesteris no Zeva tempļa, kas atradās ārpus pilsētas, atveda pie vārtiem vēršus un upura vītnes un kopā ar ļaudīm jau grasījās upurēt. 14 Apustuļi Pāvils un Barnaba, to dzirdējuši, pārplēsa drēbes un metās ļaužu pūlī, kliegdami: 15 “Vīri, kādēļ jūs tā darāt? Mēs esam tādi paši ciešanām pakļauti cilvēki kā jūs. Mēs sludinām jums evaņģēliju, lai jūs atgrieztos no šiem māņiem pie dzīvā Dieva, kas radījis debesis un zemi, un jūru, un visu, kas tur iekšā, 16 un kas visām tautām iepriekšējās paaudzēs ļāvis iet savu ceļu. 17 Tomēr viņš nepārstāja par sevi liecināt ar labiem darbiem, sūtīdams no debesīm lietu un ražas laiku, sagādādams jums barību un piepildīdams jūsu sirdis ar prieku.” 18 Tā runājot, viņiem tik tikko izdevās atturēt ļaužu pūli no upurēšanas viņiem par godu. 19 Tad ieradās jūdi no Antiohijas un Ikonijas un noskaņoja ļaudis pret viņiem. Viņi nomētāja Pāvilu akmeņiem un, domādami viņu jau nomirušu, vilka to ārā no pilsētas. 20 Kad mācekļi apstājās viņam apkārt, viņš piecēlās kājās un iegāja atpakaļ pilsētā. Nākamajā dienā viņš kopā ar Barnabu izgāja uz Derbi.
Atgriešanās Sīrijas Antiohijā
21 Arī tajā pilsētā viņi pasludināja prieka vēsti un, darījuši daudzus par mācekļiem, atgriezās Listrās, Ikonijā un Antiohijā. 22 Viņi stiprināja mācekļu dvēseles un mudināja palikt ticībā, sacīdami, ka Dieva valstībā mums jāieiet caur daudzām ciešanām. 23 Viņi iecēla draudzēs presbiterus un ar lūgšanām un gavēšanu uzticēja viņus Kungam, kuram tie bija sākuši ticēt. 24 Izgājuši cauri Pisidijai, viņi nonāca Pamfīlijā. 25 Tad, pasludinājuši vārdu Pergē, viņi devās lejup uz Ataliju. 26 No turienes viņi ar kuģi devās uz Antiohiju, kur viņi bija uzticēti Dieva žēlastībai tam darbam, ko tagad bija pabeiguši. 27 Tur ieradušies un sapulcinājuši draudzi, viņi vēstīja, cik daudz Dievs caur viņiem darījis un ka viņš ir atvēris ticības durvis pagāniem. 28 Kopā ar mācekļiem viņi pavadīja krietnu laiku.
XIV.
1 Un nūtyka, ka Ikonijā jī taipat īgōja jūdu synagogā un runōja tai, ka lels jūdu un pogōnu pulks īticēja. 2 Bet jūdi, kas naticeibā palyka, kūdynōja pogōnu prōtus un vede dusmōs pret brōlim. 3 Tūmār jī garu laiku palyka tur pat un drūšsirdeigi sludynōja par Kungu, kurs sovas žēlesteibas vōrdu aplīcynōja caur zeimem un breinumim, kuri caur jūs rūkom nūtyka.
4 Mīsta īdzeivōtōji sasaškēle: vīni pīsaturēja jūdu, ūtrī — apostolu. 5 Un kad pogōni un jūdi reizē ar sovim vacōkajim sasacēle, lai jūs iznycynōtu un nūmātōtu ar akminim, 6 tad jī, tū zynōdami, aizbāga uz Likaonijas mīstim: Lystru un Derbe un tūs apkōrtni un tur sludynōja Evangeliju.
7 Lystrā beja vīns cylvāks, kam kōjōs nabeja spāka. Jys nu dzimšonas beja klybs un vēļ nikod nabeja staigōjis. 8 Jys klausejōs Pōvula mōceibas, kurs, pasavēris uz tō un radzādams, ka jam ir ticeiba, lai tyktu izvasalōts, 9 lelā bolsā saceja: Celīs un nūstōj uz sovom kōjom taišni. Un tys, pīsatryucis kōjōs, staigōja.
10 Ļaužu pulks, radzādams tū, kū Pōvuls beja padarejis, pacēle sovu bolsu un lykaoniski sauce: Cylvāka veidā pi mums ir atnōkuši dīvi! 11 Un Barnabu tī nūsauce par Zeusu un Pōvulu par Ermesu, jo jys beja tys, kas vadeja runu. 12 Zeusa prīsters, kas beja ōrpus piļsātas, piļsātas vōrtu prīškā sanese vēršus un vaiņagus un kūpā ar ļaudim gribēja jim upurēt. 13 Tū izdzērduši, apostoli Barnabas un Pōvuls pōrplēse sovas drēbes, un, īskrējuši ļaužu pulkā, 14 sauce saceidami: Veiri, kū jyus te dorot?! Mes tadei asam leidzeigi jums cylvāki. Mes tik sludynojam jums Evangeliju, ka jyus nu tim nīceigim dīvaklim atsagrīztu pi dzeivō Dīva, kurs radeja dabasus, zemi, jyuras un vysu, kas jamōs ir. 15 Pagōjušajūs laikūs Jys vysas pogōnu tautas laide staigōt sovus pošu ceļus. 16 Dorūt lobu, pats sevis gon bez līceibas naatstōja: Jys tadei syuteja nu debesim leitu un augleigu laiku, deve jums pōrtyku un ar prīcu piļdeja jyusu sirdis. 17 Un tikkū‐tikkū caur šytū runu jī atturēja ļaužu pulkus, ka jim naupurātu.
18 Bet pēc tam, atgōjuši nu Antiochijas un Ikonijas, jūdi ļaudis pīrunōja, un tī Pōvulu nūmātōja ar akminim un izvylka nu piļsātas ōrā, dūmōdami, ka jys jau ir nadzeivs. 19 Sasalosūt apkōrt mōceklim, jys pīsacēle un īgōja mīstā. Nōkūšā dīnā jys reizē ar Barnabu devēs uz Derbe. 20 Ari šamā piļsātā jī sludynōja Evangeliju un daudzejūs atgrīze.
21 Pēc tam jī atgōja atpakaļ uz Lystru, Ikoniju un Antiochiju. Jī styprynōja mōcekļus un pamūdynōja jūs byut iztureigim ticeibā — mums tadei Dīva vaļsteibā jōīīt caur daudzejim spaidim. 22 Lyudzūtīs un gavejūt jī bazneicom īsvēteja pristerus un tūs, kuri beja īticējuši, atvēlēja Kungam. 23 Tad jī caur Pyzydiju aizgōja uz Pamfiliju 24 un Vōrdu sludynōja Pergā. Pēc tam jī aizgōja uz Ataliju 25 un nu turīnes laivā aizbrauce uz Antiochiju, nu kurīnes caur Dīva žēlesteibu beja nūdūti tai lītai, kuru jī izpiļdeja. 26 Pēc jūs atīšonas sasalaseja vysa bazneica, un jī stōsteja, cik lelas lītas Dīvs caur jim padareja, un ka ticeibas vōrtus atdareja ari pogōnim. 27-28 Tur pi mōceklim jī palyka garōku laiku.
