Vēstījums par amoniešiem
1 Par Amona dēliem. Tā saka Kungs:
“Vai dēlu nav Israēlam,
vai nav tam mantinieka?
Kādēļ Malkoms mantojis Gādu
un viņa tauta tā pilsētās apmetusies?
2 Tādēļ, redzi, nāk dienas,
saka Kungs,
kad Amona dēlu Rabā
es likšu atskanēt kaujas dunai,
un tā kļūs par izpostītu pauguru!
Tās augstienes tiks nosvilinātas ar uguni,
un Israēls iemantos tos,
kuri mantoja viņu,
saka Kungs.
3 Kauc, Hešbona,
jo Aja ir nopostīta!
Kliedziet, Rabas meitas,
jozieties maisā, vaimanājiet,
klīstiet sagraizījušās,
jo Malkoms aizies trimdā –
viņa priesteri un viņa augstmaņi kopā!
4 Kādēļ tu lielies ar savām ielejām,
kuras vai pāri plūst?
Tu, atkritusī meita,
kas uz saviem dārgumiem paļāvies:
kas gan pret mani nāks? –
5 Redzi, tev es nesu briesmas,
saka Kungs, Pulku Kungs,
no visiem, kas tev apkārt!
Jūs patrieks katru uz savu pusi,
un neviens nepulcēs noklīdušos!
6 Bet pēc tam es atvedīšu atpakaļ
Amona dēlu gūstekņus,”
saka Kungs.
Vēstījums par Edomu
7 Par Edomu tā saka Pulku Kungs:
“Vai Tēmānā vairs nav gudrības!?
Vai prātniekiem zudis padoms
un prāts tiem ir izčākstējis?!
8 Bēdziet, griezieties atpakaļ, pieplociet,
tā dzīvojiet, Dedānas iemītnieki!
Jo es likšu, lai piemeklēšanas laikā
viņam gadās Ēsava liksta!
9 Ja vīndārznieki nāca pār tevi,
vai tie vīnogu neatstāja?
Vai zagļi naktī
nepostīja tik sev?
10 Bet es Ēsavu darīju kailu,
atsedzu viņa noslēpumus,
un paslēpties viņš vairs nevar!
Izpostīts ir viņa dzimums un viņa brāļi,
viņa kaimiņi, un viņa vairs nav!
11 Pamet savus bāreņus –
es tos pie dzīvības turēšu,
un tavas atraitnes
uz mani lai paļaujas! –
12 Jo tā saka Kungs: redzi, tie, kuriem nav lemts dzert kausu, dzertin to dzers! Un tu sakies bez vainas nevainīgs?! Bez soda tu nepaliksi, jo dzertin tu dzersi! 13 Jo pie sevis es zvērēju, saka Kungs, ka par postažu, par izsmieklu, par paļām un par lāstu kļūs Bocra, visas tās pilsētas kļūs par mūžīgām drupām!”
14 Vēsti no Kunga es dzirdēju,
un vēstnesis pie tautām ir sūtīts!
“Pulcējieties un nāciet pret viņu,
celieties kaujai!
15 Jo, redzi, starp tautām
es tevi darīšu mazu
un starp cilvēkiem nievājamu!
16 Tavs draudīgums tevi ir pievīlis
un tavas sirds uzpūtība!
Tu, kas mīti klints aizās,
kas mitinies kalna augšienē,
kaut augstu kā ērglis tu taisi ligzdu,
no turienes es tevi nogrūdīšu,”
saka Kungs.
17 “Un Edoma kļūs par šaušalām! Ikviens, kas to šķērsos, šausmināsies un izsvilps viņas brūču dēļ. 18 Tāpat kā tika apgrieztas otrādi Sodoma un Gomora un to blakuspilsētas,” saka Kungs, “tāpat tur neviens nemitīs, tur nepiemitīs cilvēka dēls!
19 Redzi, kā lauva viņš slienas
no Jardānas biezokņa uz viņas māju pļavām,
vienā mirklī es likšu tiem skriet projām no tās,
un, kas tai ir izvēlēts, es nolikšu!
Jo kurš ir kā es un kas man norādīs?
Kurš ir tas gans, kas pastāvēs manā priekšā?”
20 Tādēļ klausieties Kunga padomu,
ko viņš dod Edomai,
un viņa nodomus,
ko viņš par Tēmānas iemītniekiem lēmis –
vai tad nepatrenks avju jaunuļus,
vai tad nenopostīs to pļavas?!
21 No viņu krišanas trokšņa
notrīcēs zeme,
viņu kliedzienus
dzirdēs pie Niedru jūras!
22 Redzi, kā ērglis viņš pacelsies, laidīsies,
izpletīs spārnus pār Bocru,
un tajās dienās Edomas varoņu sirdis būs
kā sievas sirds radībās!
Vēstījums par Damasku
23 Par Damasku.
“Apkaunota Hamāta un Arpada,
jo viņi dzirdēja ļaunas vēstis,
tiem dreb dūša
kā satraukta jūra –
ne apklusināt!
24 Nolaidusi Damaska rokas,
pagriezusies uz bēgšanu,
izbīlis sakampis viņu,
krampji un sāpes kampj viņu
kā dzemdētāju!
25 Kā tik nav atmesta slavenā pilsēta,
mana prieka pilsēta!
26 Tādēļ viņas jaunekļi ielejās kritīs,
visi karavīri todien ies bojā,
saka Pulku Kungs,
27 es iedegšu uguni Damaskas mūros,
un tā aprīs Ben-Hadada cietoksni!”
Vēstījums par Kēderu un Hācoru
28 Tā saka Kungs par Kēderu un Hācoras ķēniņvalstīm, ko sakāva Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars:
“Celieties, ejiet uz Kēderu
un nīdējiet austrumniekus!
29 Viņu teltis un avis tiks paņemtas,
viņu telts aizkari, viņu trauki
un viņu kamieļi tiks aizvesti,
uz viņiem kliegs: visapkārt šaušalas!
30 Bēdziet, klīstiet, ielejās mītiet,
Hācoras iemītnieki,
saka Kungs,
jo Bābeles ķēniņš Nebūkadnecars
par jums padomu devis
un nodomu izdomājis!
31 Celieties, ejiet pret tautu,
kas mierā mīt, paļāvībā,
saka Kungs,
nav tiem durvju un aizšaujamo,
vieni tie mīt!
32 Viņu kamieļi kļūs par laupījumu,
viņu lopi kritīs par guvumu,
viņus es izkliedēšu pa visiem vējiem –
tos, kam apcirpti deniņi, –
un no visām pusēm
es tiem nelaimi nesīšu,
saka Kungs,
33 Hācora kļūs par šakāļu midzeni,
par mūžīgu izpostījumu,
tur neviens nemitīs,
tur nepiemitīs cilvēka dēls!”
Vēstījums par Ēlāmu
34 Kunga vārds, kas Jūdas ķēniņa Cedekijas valdīšanas sākumā nāca pār pravieti Jeremiju par Ēlāmu:
35 “Tā saka Pulku Kungs:
redzi, es salauzīšu Ēlāma loku,
sākumu viņa spēkam!
36 Es nesīšu pār Ēlāmu četrus vējus
no visām četrām debess malām,
es viņus izkaisīšu šajos vējos,
un nebūs tautas,
pie tās nenāks no Ēlāma padzītie.
37 Es satriekšu Ēlāmu viņa naidnieku priekšā
un to priekšā, kas lūko pēc viņa dzīvības,
un es nesīšu tiem ļaunu
savā dusmu kvēlē,
saka Kungs,
es tiem pakaļ sūtīšu zobenu,
līdz piebeigšu tos!
38 Ēlāmā es likšu savu troni,
no turienes es izdeldēšu ķēniņus un augstmaņus! –
saka Kungs.
39 Un nākamās dienās –
es atvedīšu Ēlāma gūstekņus atpakaļ!”
saka Kungs.
