Veltīgā paļaušanās uz Ēģipti
1 “Vai! dumpīgiem dēliem,”
saka Kungs,
“ka tie dara ne pēc mana padoma,
ka tie līgst ne pēc mana Gara,
krādami grēku pie grēka!
2 Tie grasās uz Ēģipti doties –
man vis nav prasījuši! –
un tverties faraona patvērumā,
un glābties Ēģiptes ēnā!
3 Bet faraona patvērums jums taps par kaunu
un glābiņš Ēģiptes ēnā par izsmieklu!
4 Kaut gan viņa augstmaņi jau Coanā
un viņa sūtņi jau Hānesā ieradušies –
5 visi piedzīvos kaunu
dēļ tautas, kam nav ko dāvāt, –
tā nevar ne līdzēt, nedz ko dot,
tik kaunu un apsmieklu!”
6 Vēstījums par dienvidu nezvēriem.
Posta un moku zeme,
no turienes nāk lauvas un lauvenes,
odzes un lidojoši pūķi.
Tie nes savas bagātības uz ēzeļu mugurām
un savus dārgumus uz kamieļu kupriem –
tautai, kas tiem neko nedos!
7 Ēģipte ir nieks un neko nevar līdzēt,
tādēļ es to saucu par lepno, kam jāiznīkst!
Stūrgalvīgā un dumpīgā tauta
8 Tagad ej un raksti to viņiem uz dēlīša,
ieraksti grāmatā,
lai paliek nākamām dienām,
par liecību uz mūžiem!
9 Jo tā ir dumpīga tauta –
dēli, kas pieviļ,
dēli, kas negrib klausīt
Kunga bauslībai!
10 Tie redzētājiem saka: neredziet!
Un praviešiem: neskatiet mums taisnību –
runājiet, kā mums patīk,
skatiet tik tīkamu vien,
11 aizvācieties no ceļa,
nost no takas,
prom no mums Israēla Svēto! –
12 Tādēļ tā saka Israēla Svētais:
“Tādēļ ka jūs nicināt šo vārdu,
paļaujaties uz varmācību un negodīgumu
un uzticaties tām,
13 pār jums nāks vaina,
kā plaisa, kas liek krist greizam mūrim –
augsts, bet piepeši sabrūk!
14 Viņš tos sadauzīs kā podnieks krūku,
sadragās bez žēlastības,
ka neatradīsies pat māla lauska,
ar ko krāsnī izgrābt ogles
vai pasmelt ūdeni.”
15 Jo tā saka Kungs Dievs, Israēla Svētais:
“Atgriežoties un rimstot jūs būtu glābti,
klusi un paļāvīgi jūs būtu vareni –
bet jūs negribat!”
16 Turklāt jūs sakāt:
nē! Zirgos aizbēgsim!
– Tad nu bēdziet! –
Rumakos aiztrauksim!
– Ātri būs jūsu vajātāji! –
17 Tūkstotis – no viena vīra kara sauciena
un no piecu vīru kara sauciena – visi!
Tā jūs bēgsiet!
No jums tikai karoga kāts kalngalā paliks,
tik miets paugura galā!
Dieva apsolījums Ciānai
18 Taču Kungs gaida jūs apžēlot,
tādēļ viņš ceļas, lai būtu jums žēlsirdīgs, –
jo Kungs ir taisnas tiesas Dievs,
svētīti visi, kas cer uz viņu.
19 Ciānas tauta, kas mīti Jeruzālemē,
raudāt tev nebūs jāraud,
žēlot viņš žēlos, kad tu kliegsi,
tikko sadzirdēs – tūdaļ atbildēs!
20 Kungs jums dos
sēru maizi un spaidu ūdeni,
bet tavs Skolotājs vairs neslēpsies,
pats savām acīm tu redzēsi Skolotāju.
21 Kad tu griezīsies pa labi vai kreisi,
tad dzirdēsi aiz muguras sakām:
šis ir ceļš, ejiet pa to! –
22 tad tu aizmēzīsi savus sudraba pārklātos tēlus,
savus zeltā kaltos lējumus aizmetīsi kā nešķīstību.
Ejiet! – tu teiksi tiem.
23 Tad viņš sēklai dos lietu,
un labība, ko dos zeme,
būs lekna un trekna,
tajā dienā tavi ganāmpulki
ganīsies plašā zālainē.
24 Vērši un ēzeļi, kas strādā zemi,
ēdīs skābētu mistru,
kas ar liekšķeri un dakšām maisīts.
25 Tad visos augstajos kalnos
un visos dižajos pauguros
būs straumes, kur ritēs ūdens, –
lielā slaktiņa dienā grūs torņi!
26 Tad mēnessgaisma būs kā karsētājas gaisma,
bet karsētājas gaisma būs septiņkārša,
kā to septiņu dienu gaisma,
kad Kungs pārsies savas tautas vātis
un dziedēs brūces, ko bija sitis.
Dieva pārmācība Asīrijai
27 Redzi, Kunga vārds no tālienes nāk,
deg viņa dusmas un mākoņi griežas,
viņa lūpas ir niknuma pilnas
un viņa mēle kā rijoša uguns,
28 viņa elpa kā plūstoša upe,
kas līdz kaklam sniedzas, –
nu šūpos tautas nīcības sietā,
nu tautām žokļos būs maldu iemaukti!
29 Tad jums būs dziesma
kā naktī, kad svētkus svin,
līksma sirds, kā stabulei līdzi ejot,
tekot uz Kunga kalnu, uz Israēla klinti!
30 Kungs liks, lai atskan viņa godības balss –
tad redzēs, kā viņa elkonis noliecas
dusmu kvēlē un rijošā uguns liesmā,
vētrā, negaisā un akmens krusā!
31 No Kunga balss izbīsies Asīrija,
kad viņš to sitīs ar rīksti!
32 Ikreiz, kad pāri ies pārmācības rīkste,
ar kuru tos šaustīs Kungs, –
ar bungām un stīgām,
ar cīņai paceltu roku viņš karos pret tiem,
33 jo kurtuve jau sen ierīkota –
arī ķēniņam tā jau gatava – dziļa un plata,
un uguns sārts, un malkas papilnam –
Kunga dvesma kā sēra straume to aizdedzinās!
