Sveicieni
1 Pāvils, pēc Dieva gribas Kristus Jēzus apustulis, un brālis Timotejs Dieva draudzei Korintā un visiem svētajiem, kas izkaisīti pa visu Ahaju. 2 Žēlastība jums un miers no Dieva, mūsu Tēva, un Kunga Jēzus Kristus!
Pāvila pateicība pēc ciešanām
3 Lai augsti teikts ir Dievs un mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēvs, līdzjūtības Tēvs un iepriecinājuma Dievs, 4 kas mūs iepriecina visās mūsu ciešanās, lai arī citus, kas nonākuši ciešanās, mēs varētu iepriecināt ar to iepriecinājumu, ar kādu Dievs mūs pašus ir iepriecinājis. 5 Kā Kristus ciešanas pārpilnīgi nāk pār mums, tāpat pārpilnīgi nāk pār mums iepriecinājums caur Kristu: 6 kad mēs ciešam, tad tas ir jūsu iepriecinājumam un glābšanai; ja tiekam iepriecināti, arī tas ir jūsu iepriecinājumam, tādēļ ka jūs panesat tās pašas ciešanas, ko ciešam mēs. 7 Mūsu cerība uz jums ir droša, jo mēs zinām, ka esat kopā ar mums gan ciešanās, gan iepriecinājumā. 8 Mēs negribam, ka jūs, brāļi, paliktu neziņā par tām ciešanām, kas mūs piemeklēja Āzijā, kad pāri spēkiem bijām apspiesti, tā ka zaudējām jebkuru cerību izdzīvot, 9 un mēs jau bijām samierinājušies ar nāves spriedumu, lai paļautos nevis uz sevi, bet uz Dievu, kas uzmodina mirušos. 10 Viņš mūs izglāba no drošas nāves – un glābj arī tagad, uz viņu mēs liekam savu cerību, ka viņš glābs arī turpmāk, 11 līdzdarbojoties arī jums ar savām lūgšanām par mums, lai pateicība par mums doto žēlastību nāktu no daudziem caur daudzu cilvēku lūgšanām par mums.
Pāvils atliek Korintas apmeklējumu
12 Mēs lepojamies ar to, ka mūsu sirdsapziņa liecina – šajā pasaulē un visvairāk jau pie jums – mēs dzīvojam dievišķā vienkāršībā un sirdsšķīstībā, nedzīvojam pasaulīgā gudrībā, bet Dieva žēlastībā. 13 Mēs rakstām jums visu to, ko jūs izlasāt un saprotat; un es ceru, ka visbeidzot jūs to pilnīgi sapratīsiet, 14 kā jau daļēji tagad esat mūs sapratuši, jo mūsu Kunga dienā mēs būsim jūsu lepnums, tāpat kā jūs – mūsu lepnums. 15 Tādā pārliecībā es gribēju pa ceļam vispirms jūs apmeklēt, tā ka jūs piedzīvotu žēlastību vēlreiz, 16 un tad caur jūsu zemi doties uz Maķedoniju un atceļā no Maķedonijas vēlreiz nonākt pie jums, lai jūs mani pavadītu ceļā uz Jūdeju. 17 Vai, to gribēdams, es būtu bijis vieglprātīgs? Vai viss, ko lemju, ir pasaulīgs lēmums, tā ka jā man vienlaikus ir arī nē? 18 Tik droši, kā Dievs ir uzticams, arī mūsu vārds uz jums nav vienlaikus jā un nē, 19 jo Dieva Dēls Jēzus Kristus, ko mēs – es, Silvāns un Timotejs – esam jums sludinājuši, nav bijis vienlaikus jā un nē, bet Kristū vienmēr ir bijis jā! 20 Cik ir Dieva apsolījumu Kristū, tie visi ir jā; un caur Kristu – mūsu āmen Dieva slavai! 21 Dievs, kas mūs līdz ar jums dara drošus paļāvībā uz Kristu un kas mūs ir svaidījis, 22 ir mūs arī apzīmogojis un devis Gara ķīlu mūsu sirdīs. 23 Es piesaucu Dievu par liecinieku savai dvēselei, ka, gribēdams jūs saudzēt, es neierados vēlreiz Korintā. 24 Mēs neesam noteicēji pār jūsu ticību, bet gan līdzdarbojamies jūsu priekā, jo jūs stingri pastāvat ticībā.
I.
1 Pōvuls, caur Dīva vaļu Jezus Kristus paaicynōtais apostols un brōļs Timotejs Dīva draudzei Korintā reizē ar vysim svātajim, kuri ir vysā Achaijā.
2 Žēlesteiba jums un mīrs lai ir nu Dīva myusu Tāva un nu Kunga Jezus Kristus.
3 Lai ir slaveits Dīvs, myusu Kunga Jezus Kristus Tāvs un apsažālōšonōs Tāvs un ikvīnas īprīcynōšonas Dīvs.
4 Jys myusus īprīcynoj ikvīnūs spaidūs un tai mes varam arī cytus īprīcynōt ikvīnūs spaidūs ar tū īprīcynōšonu, ar kuru myusus pošus īprīcynoj Dīvs. 5 Kai mes montōjam pōrpiļneibā Kristus cīsšonas, tai pat pōrpiļneibā caur Kristus montōsim īprīcynōšonu. 6 Jo mes asam spaidūs, tod tys ir jyusu īprīcynōšonai un pesteišonai, un jo mes asam īprīcynōti, tad arī tys ir jyusu pesteigai īprīcynōšonai. (Jo mes byusim paskubynōti, tad tys ir jyusu pamūdynōšonai un izlobōšonai). Caur tū jyus varat pacīteigi panest tōs pošas cīsšonas, kuras mes cīšam. 7 Par jums myusu cereiba ir stypra, jo mes zinim, ka jyus byusit kai cīsšonu, tai arī īprīcynōšonas leidzdaleibnīki.
8 Brōli, mes nagrybam, ka jyus byutu nazynōšonā par tim spaidim, kas mums beja jōpōrcīš Azijā. Jī myusus tik stipri pōri par spākim apmīdze, ka mes pat par dzeiveibu krytom izmysumā, 9 un poši sevī jau nosōjam nōves sprīdumu. Mums beja jōīsamōca pasaļaut na pošim uz sevis, bet gon uz Dīva, kas ceļ augšam nūmyrušūs. 10 Un Jys myusus izglōbe nu tik lelom brīsmem, glōb myusus tagad un, kai mes ceram, glōbs arī turpmōk. 11 Arī jyus vīnojitēs lyugšonā par mums, lai par mums uzrōdeitū žēlesteibu nu daudzejū lyupom myusu vōrdā nōktu daudzkōrteiga pateiceiba.
Kavēšonōs īmesli.
12 Myusu dīžonums pastōv myusu sirdsapziņas līceibā, ka mes svātumā un attureibā Dīva prīškā, na mīseigā gudreibā, bet gon Dīva žēlesteibas spākā pa pasauli staigojam, un it seviški storp jums. 13 Mes nikō cyta jums narokstam, kai tik tū, kū jyus losat un saprūtat. Un es ceru, ka jyus saprassit piļneigi, 14 kai jyus jau pa daļai asat myusus saprotuši, ka mes asam jyusu dīžonums, kai arī jyus byusit myusejais (dižonums) myusu Kunga Jezus (Kristus) dīnā.
15 Šytamā pōrlīceibā es jau gribēju pi jums aizīt pyrmōk, lai jyus žēlesteibu sajimtu divkōrš. 16 Un nu jums es gribēju dūtīs uz Makedoniju un nu Makedonijas grīstīs pi jums atpakaļ un nu jums sev pajimt pavodūņus uz Judeju. 17 Bet vai es šytamā nūdūmā beju vīglprōteigs? Vai arī sovūs nūdūmūs es asmu atkareigs nu īgrybas tai, ka man jā, jā ir nē, nē? 18 Kai Dīvs ir uzticeigs, tai myusu runa jums nav reizē jā un nē. 19 Jo Dīva Dāls Jezus Kristus, kuru mes: es, Silvans un Timotejs jums sludynōjom, nabeja reizē jā un nē, bet gon jymā izapiļdeja jā. 20 Vysas Dīva apsūleišonas caur jū palyka par jā; un Jymā ir Amen Dīvam par gūdu caur mums. 21 Bet tys, kas myusus reizē ar jums ikš Kristus nūstyprynōja, ir Dīvs. 22 Jys myusus apzeimūgōja un īlyka myusu sirdīs Goru kaī īprīkšgolvōjumu.
23 Pi sovas dzeiveibas es pīsaucu Dīvu par līcinīku, ka es uz Korintu nagōju, lai jyusus saudzātu; 24 un na tōpēc, ka mes jyusu ticeibu grybātu pōrvaļdeit, bet gon tōpēc, ka mes gribējom leidzstrōdōt jyusu prīcā, jo jyus ticeibā asot stipri.
