Sludināšana par krustā sisto Kristu
1 Es, brāļi, nebiju ieradies pie jums sludināt Dieva noslēpumu ar izmeklētiem vārdiem vai gudrību. 2 Es apņēmos pie jums citu neko nezināt kā vien Jēzu Kristu, krustā sisto. 3 Nespēkā, ar lielām bailēm un drebēšanu es ierados pie jums, 4 un mana runa un mana sludināšana nav pārliecinošā gudrībā, bet Gara un spēka izpausmē, 5 lai jūsu ticība nebūtu cilvēku gudrībā, bet Dieva spēkā.
Patiesā gudrība no Dieva Gara
6 Mēs sludinām gudrību pilnīgajiem. Tā nav nedz šīs pasaules, nedz tās iznīcīgo valdnieku gudrība. 7 Bet mēs sludinām Dieva gudrību, kas noslēpumā apslēpta, ko Dievs bija paredzējis mūsu godībai, vēl pirms pasaule tapa. 8 Gudrību, ko neviens no šīs pasaules valdniekiem nav atzinis; ja viņi būtu atzinuši, viņi nebūtu krustā situši godības Kungu. 9 Ir tā, kā rakstīts: ko neviena acs nav redzējusi un neviena auss nav dzirdējusi, kas neviena cilvēka sirdī nav nācis, to Dievs ir sagatavojis tiem, kas viņu mīl. – 10 Bet mums Dievs to atklājis caur savu Garu, jo Gars izdibina visu, arī Dieva dziļumus. 11 Kurš cilvēks gan īsti pazīst cilvēku, ja ne cilvēka gars, kas ir viņā? Tāpat arī Dievu neviens īsti nepazīst kā vien Dieva Gars. 12 Un mēs neesam saņēmuši šīs pasaules garu, bet Garu, kas nāk no Dieva, lai spētu zināt to, kas mums dāvināts no Dieva. 13 Un to mēs runājam nevis cilvēciskas gudrības, bet Gara mācītos vārdos, garīgo izskaidrodami garīgi. 14 Miesiskais cilvēks nespēj uzņemt to, kas nāk no Dieva Gara, jo tas viņam ir muļķība. Viņš nevar to saprast, jo tas ir izdibināms garīgi. 15 Turpretī garīgais cilvēks izdibina visu, bet viņu neviens nevar izdibināt. 16 Kas gan ir aptvēris Kunga prātu. Kas viņu pamācīs? Bet mums ir Kristus prāts.
II.
1 Kad pi jums, brōli, atgōju, es naatgōju Dīva līceibas sludynōtu pōrlīcynojūšā runā vai arī gudreibā, 2 jo es sevī beju nūlēmis cyta nikō jums prīškā nalikt, kai tik Jezu Kristu un tū pošu veļ krystā pīkoltu. 3 Es pi jums nōču ar vōjumu, lelu baili un drebēšonu, 4 un muna mōceiba un sludynōšona nabeja ītvarta daiļruneigūs (cylvāka) gudreibas vōrdūs, bet gon gora un spāka uzrōdeišonā, 5 lai jyusu ticeiba nasabaļsteitu uz cylvāku gudreibas, bet gon uz Dīva spāka.
6 Storp piļneigajim gon mes sludynojam gudreibu, bet tei nav šō pasauļa, ni arī šō pasauļa valdinīku gudreiba, kas izneikst. 7 Mes sludynojam nūslāpumu pylnū un nūslāptū Dīva gudreibu, kuru Dīvs nu myužim pazeimōja myusu uzslavēšonai. 8 Nivins šō pasauļa vaļdinīks tōs napazyna. Jo jī byutu pazynuši, tod Slavas Kunga nabyutu pīkoluši krystā. 9 Tai ir, kai stōv raksteits: Kō nivīna acs nav redzējuse un nivīna auss nav dzērdējuse, kas nav īnōcis nivīna cylvāka sirdī, tū Dīvs sagatavōja tim, kas Jū mīļoj. 10 Un Dīvs caur sovu Goru mums tū atklōja. Gors caurskota vysu, pat Dīva dziļumus. 11 Kas tad zyna tū, kas mit cylvākā, jo na cylvākā asūšais gors? Tai pat arī nikas nazyna, kas ir Dīvā, kai tik Dīva Gors. 12 Na pasauļa goru mes sajēmem, bet gon nu Dīva paejūšū goru, lai mes pazeitu, kas mums nu Dīva ir dōvynōts. 13 Par tū mes arī runojam, tik na mōceitūs ciļvēceigōs gudreibas vōrdūs, bet gon kai Gors tū mōca, lai goreigū paskaidrōtu tim, kas ir goreigi. 14 Mīseigs cylvāks nasaprūt tō, kas nōk nu Dīva Gora, jo jam tys izalīk par muļkeibu un jys tō navar saprast, jo tys ir saprūtams goreigi.
15 Turpretim goreigais cylvāks saprūt vysu, bet jō poša nasaprūt nivins. 16 Kas gon var izprast Kunga prōtu, lai Jū pamōceitu? Bet mums ir Kristus prōts.
