Atgriezieties no grēkiem vai iesiet bojā
1 Tajā brīdī atnāca kādi cilvēki un pavēstīja Jēzum par galilejiešiem, kuru asinis Pilāts bija sajaucis ar viņu upuriem. 2 Jēzus tiem atbildēja, sacīdams: “Vai jums šķiet, ka šie galilejieši ir bijuši grēcīgāki par citiem galilejiešiem, ka tā cietuši? 3 Nebūt ne, es jums saku, bet, ja jūs neatgriezīsieties no grēkiem, jūs visi tāpat aiziesiet bojā. 4 Jeb vai jums šķiet, ka tie astoņpadsmit, kuriem uzkrita tornis Sīloāmā un tos nosita, bija to pelnījuši vairāk nekā citi Jeruzālemē? 5 Nebūt ne, es jums saku, bet, ja jūs neatgriezīsieties no grēkiem, jūs visi tāpat aiziesiet bojā.”
Līdzība par neauglīgo vīģes koku
6 Tad viņš stāstīja šādu līdzību: “Kādam cilvēkam bija vīģes koks, stādīts viņa vīnadārzā, un viņš nāca un meklēja tajā augļus, bet neatrada. 7 Un viņš sacīja dārza kopējam: redzi, jau trīs gadus es te nāku cerībā atrast augļus šajā vīģes kokā, bet neatrodu. Nocērt to! Ko tas velti izsūc zemi! 8 Bet dārza kopējs atbildēja: kungs, atstāj to vēl šo gadu, kamēr es to aproku un apmēsloju. 9 Un, ja tas turpmāk dos augļus, labi; bet, ja ne, tad nocērt to.”
Jēzus sabatā dziedina savilkto sievieti
10 Kādā sinagogā viņš mācīja sabatos. 11 Redzi, bija sieviete, kurai jau astoņpadsmit gadus bija nespēka gars, un viņa bija salīkusi un nespēja iztaisnoties. 12 Jēzus, viņu ieraudzījis, pieaicināja sev klāt un sacīja: “Sieviete, tu esi atbrīvota no savas slimības.” 13 Viņš tai uzlika rokas, un viņa tūdaļ iztaisnojās un sāka godināt Dievu. 14 Bet sinagogas priekšnieks, saskaities, ka Jēzus dziedina sabatā, vērsās pie ļaužu pūļa: “Ir sešas dienas, kurās jāstrādā. Tad nāciet tajās un topiet dziedināti, bet ne sabatā.” 15 Bet Kungs viņam atbildēja: “Liekuļi, vai tad sabatā jebkurš no jums neatraisa savu vērsi vai ēzeli no siles un neved to dzirdināt? 16 Redzi, vai šo Ābrahāma meitu, kuru sātans ir turējis sasietu jau astoņpadsmit gadus, nevajadzēja sabatā atbrīvot no saitēm?” 17 Viņam tā runājot, visi viņa pretinieki nokaunējās, bet ļaužu pūlis priecājās par tām brīnumainajām lietām, kas notika caur viņu.
Līdzība par sinepju graudiņu
(Mt 13:31–32Mk 4:30–32)18 Tad viņš teica: “Kam Dieva valstība ir līdzīga, ar ko lai to salīdzinu? 19 Tā līdzīga sinepju graudiņam, kuru cilvēks ņēma un iesēja savā dārzā, un tas izauga un kļuva par koku, un debesu putni ligzdoja tā zaros.”
Līdzība par raugu
(Mt 13:33)20 Vēlreiz viņš sacīja: “Ar ko lai salīdzinu Dieva valstību? 21 Tā ir līdzīga raugam, ko sieviete ņēma un iejauca trīs mēros miltu, līdz visa mīkla uzrūga.”
Šaurie vārti
(Mt 7:13–14)22 Viņš mācīdams pārstaigāja pilsētas un ciemus, ejot ceļā uz Jeruzālemi. 23 Kāds viņam jautāja: “Vai tikai nedaudzi tiks izglābti?” Viņš tiem atbildēja: 24 “Cīnieties ieiet pa šaurajiem vārtiem, jo es jums saku, daudzi centīsies ieiet, bet nespēs. 25 Ja jūs tikai tad, kad nama saimnieks piecelsies un durvis aizslēgs, ārpusē stāvēdami, sāksiet klauvēt pie durvīm un teikt: kungs, atver mums! – viņš jums atbildēs: es jūs nepazīstu un nezinu, no kurienes jūs esat. 26 Tad jūs teiksiet: mēs kopā ar tevi ēdām un dzērām, un tu mācīji mūs ielās. 27 Un viņš jums atbildēs: es nezinu, no kurienes jūs esat. Atkāpieties no manis, jūs visi ļauna darītāji! 28 Tur būs vaimanas un zobu griešana, kad jūs redzēsiet Ābrahāmu un Īzaku, un Jēkabu, un visus praviešus Dieva valstībā, bet sevi pašus izmestus ārā. 29 Un tie nāks no austrumiem un rietumiem, no ziemeļiem un dienvidiem un apsēdīsies pie galda Dieva valstībā. 30 Redzi, ir pēdējie, kas būs pirmie, un pirmie, kas būs pēdējie.”
Jēzus raud par Jeruzālemi
(Mt 23:37–39)31 Tad pienāca daži farizeji un viņam sacīja: “Aizej no šejienes un dodies prom, jo Hērods grib tevi nonāvēt.” 32 Viņš tiem sacīja: “Ejiet un sakiet šai lapsai: redzi, es izdzenu dēmonus un dziedinu vēl šodien un rīt, bet trešajā dienā es pabeigšu. 33 Patiešām, šodien un rīt un vēl nākamajā dienā man ir jābūt ceļā, jo neklājas pravietim tikt nonāvētam ārpus Jeruzālemes. 34 Jeruzāleme, Jeruzāleme, tu, kas nonāvē praviešus un nomētā akmeņiem tos, kas pie tevis ir sūtīti! Cik bieži es esmu gribējis sapulcināt tavus bērnus, kā putns pulcina mazuļus zem saviem spārniem, bet jūs negribējāt. 35 Redzi, jūsu nams jums ir atstāts izpostīts. Un es jums saku: jūs vairs neredzēsiet mani, līdz nāks laiks, kad jūs teiksiet: svētīts, kas nāk Kunga vārdā! ”
XIII.
Aicynōjums uz atsagrīzšonu nu grākim.
1 Tamā pat laikā daži atgōjuši Jam stōsteja, ka Pilats galilejīšu asni sajaucis ar upuru. 2 Jys tim atbiļdēja: Vai tad jyus dūmojat, ka tī galilejīši ir lelōki grēcinīki bejuši, na kai pōrejī īdzeivōtōji, ka jim tik daudz beja jōcīš? 3 Es jums soku, ka nimoz nē. Un jo jyus navaidēsit par grākim, jyus visi taipat izniksit. 4 Jyus laikam dūmojat, ka tī ostoņpadsmit, kurus Siloe tūrņs sabryukstūt nūsyta, beja lelōki grēcinīki par citim Jeruzalemas īdzeivōtōjim? 5 Es jums soku, ka nimoz nē. Bet jo jyus navaidēsit par grākim, jyus visi taipat izniksit.
6 Tad Jys pastōsteja nōkušū pīleidzeibu: Kaidam cylvākam beja īstōdeits dōrzā figu kūks. Jys atgōjis meklēja tamā augļu, bet naatroda. 7 Tad jys saceja sovam dōrzkūpam: Raug, es jau trejs godi, kai eju šytamā figu kūkā augļu maklātu, bet naatrūnu. Cērt jū zemē. Kōpēc jys te vītu aizjims? 8 Tys jam atbiļdēja: Kungs, pamet vēļ šūgod uz vītas. Es jū aprakšu un aplikšu ar māslim, varbyut, nōkūtnē dūs augļus, 9 jo nē, tod varēsi jū nūcērst.
K. Jezus padora vasalu sīvīti.
10 Vīnā sabatā Jezus mōceja kaidā synagogā. 11 Raug, tur beja īkšā sīvīte, kurai jau ostoņpadsmit godu beja navareibas gors. Jei beja tai saleikuse, ka nikaidā ziņā navarēja taišni nūstōt. 12 Jezus, tū īraudzejis, pīsauce klōt un jai saceja: Sīvīt, esi breiva nu sovas slimeibas. 13 Un uzlyka uz jōs rūkas, un tei tyuleņ pīsacēle taišni un slaveja Dīvu. 14 Synagogas prīkšnīks, aizdusmōts, ka Jezus sabatā padareja tū vasalu, ļaudim saceja: Dēļ dorba ir sešas dīnas. Jamōs tad varit īt pēc izveseleišonas, bet na sabata dīnā. 15 Bet Kungs tam atbiļdēja: Jyus līkuli. Kurs tad nu jyusu sabatā naraisa vaļā nu siles sova vērša vai ezeļa un navad tō dzirdeitu? 16 Vai tad šytōs Abraama meitas, kuru satans jau ostoņpadsmit godu nūturēja sasītu, navajadzēja sabata dīnā raiseit vaļā nu tūs pynāklu?
Pīleidzeiba par sinepu gryudu un par raugu.
17 Jam šytū runojūt, aizakaunēja visi Jō pretinīki. Ļaudis, turpretim, prīcōjōs nu ikvīna slaveigō dorba, kū Jys padareja.
18 Tad Jys saceja: Kam ir leidzeiga Dīva vaļsteiba? Kam lai jū pīleidzynoju? 19 Jei ir leidzeiga sinepu gryudeņam, kuru kaids īsēja sovā dōrzā. Jys auga un palyka par lelu kūku, un jō zorūs nūsamete gaisa putni.
20 Jys saceja tōļōk: Kam lai pīleidzynoju Dīva vaļsteibu? 21 Jei ir leidzeiga raugam, kuru sīvīte pajāmuse ījauce trejūs myltu mārūs, koleidz vyss saryuga.
K. Jezus īprīkš pasludynoj jūdu atmesšonu un pogōnu atsagrīzšonu.
22 Un Jys gōja mōceidams pa mīstim un solom un turpynōja sovu ceļōjumu tōļōk uz Jeruzalemu.
23 Kaids Jam saceja: Kungs, vai tad nadaudzeji byus izpesteiti?
24 Bet Jys tim saceja: Cenšatēs īīt pa šaurajim vōrtim. Es jums soku, ka daudzejī pyulēsīs īīt, bet naspēs. 25 Jo Kungs byus pīsacēlis un vōrtus aizslēdzis, tad jyus stōvēsit ōrā un klauvēsit pi durovom saceidami: Kungs, Kungs, atdori mums. Bet Jys atbyldādams jums saceis: Es jyusu napazeistu, nu kurīnes jyus asat. 26 Tad jyus teiksit: Mes tadei tovā klōtbyutnē ēdem un dzērem, un Tu myusu īlōs mōceji. 27 Bet Jys atbiļdēs: Es nazynu, nu kurīnes jyus asat. Ejte nūst nu Manis visi, kas ļaunu dorot. 28 Kad īraudzeisit Abraamu, Izaaku, Jākubu un vysus pravīšus Dīva vaļsteibā, bet sevi pošus izmastus ōrā, tad byus raudōšona un zūbu grīzšona. 29 Atīs nu reita un vokora, nu dīnavydu un zīmeļu pusem, un ījims vītu Dīva vaļsteibā. 30 Raug, tī, kas ir pādejī, byus pirmī, un kas ir pirmī, tī byus pādejī.
31 Tamā pat dīnā, atgōjuši daži farizeji Jam saceja: Izej un ej prūjom nu šenīnes, jo Erods grib Tevi nūnōvēt. 32 Bet Jys tim atbiļdēja: Ejte un pasokit tam lopsai: Raug, Es dzanu ōrā ļaunūs gorus un slymūs doru vasalus šudiņ un reit, un trešā dīnā Es pabeigšu. 33 Tadei šudiņ, reit un pareit Maņ vēļ jōstaigoj, jo tys navar byut, ka pravīts ōrpus Jeruzalemas nūmērtu.
34 Jeruzalem, Jeruzalem, kas nōvej pravīšus un ar akminim nūmātoj tūs, kas uz tevi ir syuteiti! Cik reižu gribēju tovus bārnus sakūpōt, kai vysta zam spōrnim sakūpoj sovus cōļus, bet tu nagribēji. 35 Raug, jyusu mōja pamasta jums pošim (tukša). Un Es jums soku: Manis vairs naredzēsit leidz tam laikam, koleidz atīs laiks, kad saceisit:
Slaveits tys, kas nōk Kunga vōrdā.