Gudrie no austrumiem
1 Kad Jēzus piedzima Jūdejas Betlēmē ķēniņa Hēroda laikā, redzi, no austrumiem Jeruzālemē ieradās gudri vīri un jautāja: 2 “Kur ir jaunpiedzimušais jūdu Ķēniņš? Mēs viņa zvaigzni redzējām austrumos un atnācām viņu pielūgt.” 3 To dzirdējis, ķēniņš Hērods ļoti uztraucās un visa Jeruzāleme līdz ar viņu. 4 Sapulcinājis visus tautas virspriesterus un rakstu mācītājus, viņš izjautāja tos par vietu, kur Kristum bija jāpiedzimst. 5 Tie viņam sacīja: “Jūdejas Betlēmē, jo Kungs caur pravieti ir sacījis:
6 un tu, Betlēme, Jūdas zemē,
tu nebūt neesi mazākā starp Jūdas galvenajām pilsētām,
jo no tevis nāks Valdnieks,
kas ganīs manu tautu – Israēlu. ”
7 Tad Hērods, slepeni ataicinājis gudros, rūpīgi tos iztaujāja par zvaigznes parādīšanās laiku. 8 Un viņš tos sūtīja uz Betlēmi un sacīja: “Ejiet un visu izjautājiet par šo bērnu. Kad jūs viņu atradīsiet, pavēstiet to man, lai arī es varu iet viņu pielūgt.” 9 Uzklausījuši ķēniņu, tie aizgāja. Un, redzi, zvaigzne, ko tie bija redzējuši austrumu zemē, gāja tiem pa priekšu, līdz nonāca un apstājās virs tās vietas, kur bija bērns. 10 Kad tie zvaigzni ieraudzīja, tos pārņēma milzīgs prieks. 11 Iegājuši tajā namā, tie redzēja bērnu kopā ar Mariju, viņa māti, un, nokrituši ceļos, tie viņu pielūdza. Tie atvēra savas dārgumu lādes un pienesa viņam dāvanas: zeltu, vīraku un mirres. 12 Sapnī brīdināti pie Hēroda neatgriezties, tie devās atpakaļ pa citu ceļu uz savu zemi.
Bēgšana uz Ēģipti
13 Bet, kad tie bija aizgājuši, redzi, Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī un sacīja: “Celies, ņem bērnu un viņa māti un bēdz uz Ēģipti, un paliec tur, kamēr es tevi saukšu atpakaļ; jo Hērods meklē bērnu, lai viņu nonāvētu.” 14 Un uzcēlies viņš ņēma bērnu un viņa māti un naktī devās prom uz Ēģipti. 15 Tur viņš palika līdz Hēroda nāvei, lai piepildītos tas, ko Kungs ir runājis caur pravieti: no Ēģiptes es savu Dēlu aicināju .
Bērnu apkaušana Betlēmē
16 Kad Hērods redzēja, ka gudrie viņu piemānījuši, viņš ļoti apskaitās un nosūtīja pavēli apkaut visus bērnus Betlēmē un visā tās apkārtnē – divus gadus vecus un jaunākus, pēc tā laika, ko viņš bija uzzinājis no gudrajiem. 17 Tad piepildījās, ko Kungs caur pravieti Jeremiju ir sacījis: 18 balss dzirdama Rāmā, raudas un daudz vaimanu. Rāhēle apraud savus bērnus un nealkst mierinājuma, jo viņu vairs nav.
Atgriešanās no Ēģiptes
19 Bet, kad Hērods nomira, redzi, Kunga eņģelis parādījās Jāzepam sapnī Ēģiptē 20 un sacīja: “Celies, ņem bērnu un viņa māti un dodies uz Israēla zemi, jo tie, kas tīkoja pēc bērna dzīvības, ir miruši.” 21 Un cēlies viņš ņēma bērnu un viņa māti un atnāca uz Israēla zemi. 22 Bet, izdzirdējis, ka Jūdejā Arhelajs valda sava tēva Hēroda vietā, viņš baidījās turp doties un, sapnī brīdināts, devās uz Galilejas apgabalu. 23 Turp atnācis, viņš apmetās Nācaretē. Tā piepildījās, ko Kungs ir runājis caur praviešiem: viņu sauks par Nācarieti.
II.
Gudrī nu austrumim.
1 Kad, Judeas Betleemā kēneņa Eroda laikā, pīdzyma Jezus, raug, nu austrumim uz Jeruzalemu atgōja gudrī un saceja: 2 kur ir jaunpīdzymušais jūdu kēneņš? Mes tadei redzējom austrumūs Jō zvaigzni un atgōjom Jō gūdynōtu. 3 Tū izdzērdis, kēneņš Erods ļūti nūsabeida, un reizē ar jū ari vysa Jeruzalema. 4 Saaicynōjis tad vysus tautas vērsgoreidznīkus un Rokstim mōceitūs, klause nu jim, kur Kristum beja jōdzymst. 5 Un tī jam atbiļdēja: Judeas Betleemā, jo pi pravīša stōv raksteits tai:
6 Un tu, jūdu zemes Betleem,
nimoz naesi tei mozōkō storp jūdu golvas piļsātom,
jo nu tevis nōks vaļdinīks,
kas vaļdēs munu tautu Izraeli.
7 Tad Erods, slapyn ataicynōjis pi sevis gudrūs, ryupeigi nu jim izvaicōja par zvaigznes pasarōdeišonōs laiku, 8 un, syuteidams jūs uz Betleemu, saceja: Ejte un izzynojit labi par bārnu un, kai tik atrassit, paziņojit maņ, lai un es aizgōjis Jū pagūdynōtu.
9 Jī, nūsaklausejuši kēneņa, devēs ceļā. Un, raug, tei zvaigzne, kuru beja redzējuši austrumūs, otkon gōja jūs prīškā, koleidz, nūgōjuse vērs tōs vītas, kur beja bārns, nūstōja. 10 Īraugūt zvaigzni, jī nūsaprīcōja ar ļūti lelu prīcu. 11 Un, īejūt mōjā, īraudzeja bārnu ar Jō mōti Mariju, un, pakreitūt uz vaiga, atdeve Jam gūdu. Tad, atdarejuši sovus krōjumus, upurēja Jam dōvonas: zaltu, kyupynojamū un myrru.
12 Un, sapnā pōrsorgōti, lai naītu pi Eroda, jī atsagrīze uz sovu molu pa cytu ceļu.
13 Kad jī beja aizgōjuši, raug, Kunga eņgeļs pasarōdeja Jezupam sapnā un saceja: Celīs, jem Bārnu un Jō mōti un bēdz uz Egipti, un palīc tur, cikom tev pasaceišu, jo Erods meklēs Bārna, lai jū nūnōvātu.
14 Jys pīsacēlis pajēme Bārnu un Jō mōti un tamā pat naktī aizbāga uz Egipti 15 un palyka tur leidz Eroda nōvei. Lai izapiļdeitu tys, kū Kungs caur pravīti beja sacejis:
Nu Egiptes atsauču sovu dālu.16 Erods, radzādams, ka gudrī jū pīvyla, ļūti aizadusmōja un lyka nūnōvēt vysus Betleemā un vysā jōs apkōrtnē asūšūs diveju godu un jaunōkūs bārnus, skaitūt pēc tō laika, kuru jys nu gudrajim beja izklaušņōjis. 17 Tad izapiļdeja tys, kū pravīts Jeremijs beja sacejis:
18 Ramā ir dzēržams bolss,
daudz bažu un ryugtu osoru;
Rachele apraud sovus bārnus
un naļaun sevis prīcynōt, jo jūs vairs navā.
19 Kad Erods beja nūmiris, raug, Egiptē Kunga eņgeļs pasarōdeja Jezupam sapnā un saceja: 20 Celīs, jem Bārnu un Jō mōti un ej atpakaļ uz izraelīšu zemi, jo tī, kas meklēja Bārna dzeiveibas, jau nūmyra.
21 Pīsacēlis, jys pajēme Bārnu un Jō mōti un gōja uz izraelīšu zemi. 22 Bet izdzērdis, ka pēc sova tāva Eroda, Judeas apgobolu pōrvolda jō dāls Archeļauss, beidōs tur īt, un, sapnā pōrsorgōts, aizgōja uz Galilejas apgobolu. 23 Un īgōjis tur nūsamete dzeivōt vīnā mīstā, kuru sauc Nazarete, jo tai beja jōizapylda pravīšu vōrdim: Jū sauks par Nazarejīti.
