Mācekļi plūc vārpas sabatā
(Mt 12:1–8Mk 2:23–28)1 Kādā sabatā, viņam caur labību ejot, viņa mācekļi plūca vārpas un ēda graudus, izberzdami tos ar rokām. 2 Daži farizeji sacīja: “Kādēļ jūs darāt to, kas sabatā aizliegts?” 3 Jēzus tiem atbildēja: “Vai neesat lasījuši, ko darīja Dāvids, kad viņš un viņa vīri bija izsalkuši? 4 Kā viņš iegāja Dieva namā un ņēma upurmaizes, kuras nebija ļauts ēst nevienam kā vien priesteriem, un viņš ēda un deva arī saviem vīriem.” 5 Un viņš runāja tālāk: “Cilvēka Dēls ir kungs arī pār sabatu.”
Vīrs ar paralizētu roku
(Mt 12:9–14Mk 3:1–6)6 Kādu citu reizi sabatā, kad viņš ienāca sinagogā un mācīja, tur bija kāds cilvēks, kam bija paralizēta labā roka. 7 Rakstu mācītāji un farizeji vēroja Jēzu, vai viņš sabatā dziedinās, lai tad varētu viņu apsūdzēt. 8 Taču Jēzus nomanīja viņu domas un teica vīram ar paralizēto roku: “Celies un stājies te vidū!” Tas piecēlās un nostājās. 9 Tad Jēzus sacīja viņiem: “Es vaicāju jums: vai ir atļauts sabatā darīt labu vai ļaunu, dzīvību glābt vai nonāvēt?” 10 Un, tos visus uzlūkojis, viņš sacīja slimajam: “Izstiep savu roku!” Un viņš tā darīja, un viņa roka kļuva atkal vesela. 11 Tad tie, neprāta pārņemti, sāka spriest savā starpā, ko tiem darīt ar Jēzu.
Apustuļu izraudzīšana
(Mt 10:1–4Mk 3:13–19)12 Tanīs dienās viņš aizgāja uz kalnu Dievu lūgt un pavadīja tur cauru nakti lūgšanās. 13 Dienai iestājoties, viņš pasauca pie sevis mācekļus un izraudzīja no tiem divpadsmit, kurus tad viņš nosauca par apustuļiem: 14 Sīmani, kuram deva vārdu Pēteris, un Andreju, viņa brāli, Jēkabu, Jāni, Filipu, Bartolomeju, 15 Mateju, Tomu, Jēkabu, Alfeja dēlu, Sīmani, sauktu Zēlots, 16 Jūdu, Jēkaba dēlu, un Jūdu Iskariotu, kas kļuva par nodevēju.
Jēzus māca un dziedina
(Mt 4:23–25)17 Nokāpis līdz ar viņiem no kalna, viņš stāvēja klajā laukā, un kopā ar viņu bija liels pulks mācekļu un daudz ļaužu no visas Jūdejas un Jeruzālemes, un Tīras, un Sidonas piekrastes, 18 kuri nāca viņu klausīties un lai tiktu dziedināti no slimībām. Arī nešķīsto garu apsēstie tika dziedināti. 19 Viss ļaužu pūlis tiecās pieskarties viņam, jo no viņa izgāja spēks un visus dziedināja.
Par laimīgajiem
(Mt 5:1–12)20 Pacēlis acis uz saviem mācekļiem, viņš sacīja: “Laimīgi jūs, nabagie, jo jums pieder Dieva valstība. 21 Laimīgi jūs, kas tagad izsalkuši, jo jūs tapsiet paēdināti. Laimīgi jūs, kas tagad raudat, jo jūs smiesieties. 22 Laimīgi jūs esat, kad cilvēki jūs nīdīs un atstums no sevis, un ķengās jūs, un jūsu vārdu atmetīs kā ļaunu Cilvēka Dēla dēļ. 23 Priecājieties tajā dienā un dejiet! Jo redzi – jūsu alga ir liela debesīs; jo tāpat viņu tēvi ir darījuši praviešiem. 24 Bet vai! jums bagātajiem, kas savu iepriecinājumu jau esat saņēmuši! 25 Vai! jums, kas tagad paēduši, jo jūs salksiet! Vai! jums, kas tagad smejaties, jo jūs sērosiet un raudāsiet! 26 Vai! jums, kad visi cilvēki par jums teic labu; tāpat viņu tēvi darīja viltus praviešiem!
Mīlestība pret ienaidnieku
(Mt 5:38–48Mt 7:12a)27 Bet jums, kas mani dzirdat, es saku: mīliet savus ienaidniekus, dariet labu tiem, kas jūs ienīst. 28 Svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs apvaino. 29 Kas tev sit pa vienu vaigu, tam pagriez arī otru, un, kas tev atņem virsdrēbes, tam neliedz ņemt arī kreklu. 30 Dod ikvienam, kas tevi lūdz, un neprasi atpakaļ savu mantu tam, kas to paņēmis. 31 Un, kā jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet viņiem. 32 Ja jūs mīlat tos, kas jūs mīl, kāds ir jūsu nopelns? Arī grēcinieki mīl tos, kas viņus mīl. 33 Ja jūs atdarāt ar labu tiem, kas jums dara labu, kāds ir jūsu nopelns? Arī grēcinieki dara tāpat. 34 Ja jūs aizdodat tiem, no kuriem cerat atdabūt, kāds ir jūsu nopelns? Arī grēcinieki aizdod grēciniekiem, lai saņemtu tikpat atpakaļ. 35 Bet mīliet savus ienaidniekus un dariet labu, un aizdodiet neraizēdamies, tad jūsu alga būs liela un jūs būsiet Visuaugstā dēli, jo viņš ir laipnīgs pret nepateicīgajiem un ļaunajiem. 36 Topiet līdzcietīgi, kā jūsu Tēvs ir līdzcietīgs.
Netiesājiet!
(Mt 7:1–5)37 Netiesājiet, un jūs netiesās, nesodiet, un jūs nesodīs, piedodiet, un arī jums tiks piedots! 38 Dodiet, un jums tiks dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu, pāri plūstošu mēru jums dos klēpī; ar kādu mēru jūs mērāt, tā arī jums mērīs.” 39 Un vēl viņš tiem stāstīja līdzību: “Vai tad akls var vest aklo? Vai tie abi neiekritīs bedrē? 40 Māceklis nav pārāks par savu skolotāju, bet katrs, kas tapis pilnīgs, būs kā viņa skolotājs. 41 Tu redzi gruzīti sava brāļa acī, bet savā acī baļķi nepamani? 42 Kā tu vari savam brālim teikt: brāl, laid, lai izņemu gruzīti no tavas acs, – pats savā acī baļķi neredzēdams? Liekuli, vispirms izņem baļķi no savas acs, tad saskatīsi, kā izņemt gruzīti no sava brāļa acs.
Koku pazīst pēc augļiem
(Mt 7:17–20Mt 12:33–35)43 Tas nav labs koks, kas nes sliktus augļus, un tas nav nelāgs koks, kas nes labus augļus. 44 Katru koku pazīst pēc tā augļiem: jo no ērkšķiem nevar ievākt vīģes, nedz vīnogas no dadžiem. 45 Labs cilvēks no savas sirds labumu krājumiem sniedz labo, bet ļaunais – no ļaunā krājumiem sniedz ļauno: jo no pārpilnas sirds mute runā.
Divi pamati
(Mt 7:24–27)46 Kādēļ jūs mani saucat: Kungs, Kungs! – bet nedarāt, ko es saku? 47 Ikviens, kas nāk pie manis un dzird manus vārdus, un dara pēc tiem, – es jums rādīšu, kam viņš līdzināms: 48 viņš līdzināms nama cēlājam, kas raka dziļi un pamatu lika uz klints; kad plūdi nāca, straumes triecās pret namu, bet nespēja to izkustināt, jo tas bija pamatīgi celts. 49 Bet, kas dzirdējis un tā nerīkojas, tas līdzināms cilvēkam, kas namu ceļ uz zemes – bez pamatiem; kad straumes triecās pret namu, tas tūlīt sagruva, un šī nama brukšana bija liela.”
VI.
K. Jezus aizstōv mōcekļus.
1 Un nūtyka, ka sabatā Jys gōja pōri par apsātu dryvu. Jō mōcekli plyuce vōrpas un, rūkōs izgaļdeidami, ēde. 2 Daži farizeji teice: Kōpēc jyus dorat tū, kas sabata dīnā ir nūlīgts?
3 Jezus atsasauce un jim saceja: Vai tad jyus nalasejot, kū dareja Davids, kad jys un jō leidzgōjēji beja izolkuši? 4 Kai jys īgōja Dīva nomā, un, pajēmis upuru maizi, ēde un deve leidzgōjējim; tūs tadei citi nadreikst ēst, kai tikai goreidznīki. 5 Tōļōk jim saceja: Cylvāka Dāls ir sabata kungs.
K. Jezus padora vasalu cylvākam nūkoltušū rūku.
6 Kad kaidā cytā sabatā Jys īgōja synagogā un mōceja, tur beja vīns cylvāks ar nūkoltušu lobū rūku. 7 Farizeji un Rokstim mōceitī skatejōs pakaļ, vai ari tū sabatā napadareis vasalu, — lai atrast pamatu Jō apsyudzēšonai.
8 Jys, zynōdams jūs dūmas, saceja tam ar nūkoltušū rūku cylvākam: Celīs augšā un ej uz vyds. Tys pīsacēlis nūgōja uz vyds. 9 Jezus tim saceja: Es jyusu vaicoju: Kas sabatā doroms: lobs vai ļauns? Dzeive glōbama vai laižama īt būjā? 10 Tad Jys, metis uz jim vysapleik skotu, saceja tam cylvākam: Izstīp sovu rūku. Jys izstīpe un rūka palyka vasala.
11 Tī ļūti aizadusmōja un sprīde sovstarpeji, kas ar Jezu doroms.
12 Tamā laikā Jezus uzkōpe kolnā lyugtūs, un Dīva lyugšonā pōrbeja vysu nakti.
K. Jezus izlosa 12 apostolu.
13 Kad atgōja dīna, Jys pasauce pi sevis sovus mōcekļus un nu jūs vyda izlaseja divpadsmit, kurus nūsauce par apostolim: 14 Seimani, kuru nūsauce par Pīteri, jō brōli Andrivi, Jākubu, Jōni, Filipu, Bārtuli, 15 Mateusu, Tomasu, Alfeja dālu Jākubu, Seimani, kuru sauce par Ceņteigū, 16 Jākuba brōli Judasu, Judasu Iskariotu, kas palyka par nūdevēju.
17 Tad Jys, nūkōpis nu kolna, nūstōja uz leidzonas vītas. Te beja daudzeji Jō mōcekli un lels ļaužu pulks nu vysas Judeas un Jeruzalemas, un pījyuras apvyda, Tyra un Sydona. 18 Jī beja sagōjuši Jō klauseitūs un izaveseleitūs nu sovom vōjeibom. Ari tī, kurus naškeistī gori vōrdzynōja, palyka vasali. 19 Visi ļaudis ceņtēs Jū aizskart; nu Jō tadei gōja (breiniškeigs) spāks un vysus dareja vasalus.
Kolna mōceiba.
20 Bet Jys, pacēlis sovas acis uz mōceklim, sōce runōt:
Svēteigi nabadzeigī, jo jums pīdar Dīva vaļsteiba.
21 Svēteigi, kas tagad olkstat, jo jyus tiksit paseitynōti.
Svēteigi, kas tagad raudojat, jo jyus prīcōsitēs.
22 Svēteigi jyus asat, jo Cylvāka Dāla dēļ ļaudis
jyusus naīredzēs, izslēgs, aizkaunēs, un jyusu lobū vōrdu laupeis.
23 Prīcojitēs tūlaik un līgsmojit, raug, dabasūs jums ir lela atmoksa. Tadei jūs tāvi taipat dareja pravīšim.
24 Bet bāda jums, bogōtnīkim, jyus tadei īprīcynōšonu jau sajēmet.
25 Bāda jums, kas tagad asat seiti, jo jyus cīssit bodu.
Bāda jums, kas tagad prīcojitēs, jo jyus skumsit un raudōsit.
26 Bāda jums, jo visi ļaudis jyusus teiks.
Tai pat tadei jūs tāvi dareja vyltu pravīšim.
Īnaidnīku mīlesteiba.
27 Bet jums, kas klausatēs, soku: Mīļojit sovus īnaidnīkus, dorit lobu tim, kas jyusus naīredz. 28 Slavejit tūs, kas jyusus lōd, un lyudzatēs par tim, kas jyusus izsmej. 29 Jo kas tev īsyt par vīnu vaiga pusi, pagrīz ūtrū. Tam, kas atjam nu tevis mēteli, atdūd ari svōrkus. 30 Ikvīnam, kas tevis lyudz, dūd. Nu tō, kas pajam tovu īpašumu, atpakaļ napīprosi. 31 Kai jums patyktu, ka jums ļaudis dareitu, tai jyus jim dorit.
32 Jo jyus mīļojit tikai tūs, kas jyusus mīļoj, kaida gon jums byus atmoksa? Ari grēcinīki mīļoj tūs, kas jūs mīļoj. 33 Un jo jyus labi dorit tikai tim, kas jums labi dora, kaida gon jums byus atmoksa? Tadei i grēcinīki taipat dora. 34 Jo jyus palīnēsit tikai tim, nu kurim cerat dabōt atpakaļ, kaids tad jums byus nūpalns? Ari grēcinīki vīns ūtram palīnej, lai tik pat sajimtu atpakaļ.
35 Mīļojit lobōk sovus īnaidnīkus, labi dorit un līnejit, atpakaļ nikō nagaidūt, tad jums byus lela atmoksa, un jyus byusit par Vysaugstōkō bārnim, kurs ir labvēleigs napateiceigim un ļaunim. 36 Esit, tai tad, žālsirdeigi, kai jyusu Tāvs ir žālsirdeigs.
Tyvōkō mīlesteiba dorbūs.
37 Natīsojit, un jyus natiksit tīsōti; nazudynojit cytu, un jyus natiksit pazudynōti; pīdūdit citim, un jums byus pīdūts. 38 Dūdit citim, tad ari jums tiks dūts; Jyusu klēpī ībārts pylns, saspīsts, sakrateits, pōri ejūšs mārs. Tadei ar taidu māru, ar kaidu mēreisit, tiks jums atmēreits.
39 Tad Jys pastōsteja tim pīleidzeibu: Vai gon okls var vest oklu? Vai tad obeji naīkriss bedrē? 40 Mōceklis navā pōrōks par mōceitōju, bet gon lai ikvīns ir piļneigs, kai jō mōceitōjs. 41 Kai tad tu sova brōļa acī redzi skoborgu un sovā poša acī bolkas namoni? 42 Kai tu vari sovam brōļam saceit: Brōļ, atļauņ nu tovas acs izjimt skoborgu, ka pats sovā acī bolkas namoni? Līkulis, izveļc pyrmōk nu sovas acs bolku, tad tu varēsi redzēt, kai nu sova brōļa acs izviļkt skoborgu.
43 Lobs kūks nadūd nalobu augļu, un nalobs kūks nadūd lobu augļu. 44 Nu auglim var pazeit ikvīnu kūku; nu ērškim tadei nalosa figu, ni ari nu dodzim veinūgu. 45 Lobs cylvāks nu sovas sirds krōjuma izjam lobas lītas, bet ļauns izjam ļaunas lītas. Tadei nu sirds pōrpiļneibas runoj lyupas.
Kolna mōceibas nūslāgums.
46 Kōpēc jyus Mani saucat: Kungs, Kungs, bet nadorat tō, kū Es soku? 47 Es grybu jums parōdeit, kam ir leidzeigs ikvīns cylvāks, kas atīt pi Manis, Munu vōrdu klausa un jūs pylda. 48 Jys ir leidzeigs cylvākam, kas, byuvejūt mōju, īsarūk dzili un pamatu uzlīk uz kliņts. Lelam leitam atejūt, straume sytās pret tū mōju, bet nikō navar padareit, jo tei beja uzbyuvāta uz kliņts. 49 Turptetim tys, kas Munus vōrdus dzērd, bet jūs napylda, ir leidzeigs cylvākam, kas sev mōju uzbyuvēja uz zemes bez pamatmyura. Sytūtīs pret jū straumei, jei tyuleņ sabruka, un tōs mōjas sabrukšona beja lela.
