Jēzus kārdināšana
(Mk 1:12–13Lk 4:1–13)1 Tad Gars aizveda Jēzu tuksnesī, ka viņš tiktu velna kārdināts. 2 Kad viņš bija gavējis četrdesmit dienas un četrdesmit naktis, viņš izsalka. 3 Kārdinātājs, piestājies viņam, sacīja: “Ja tu esi Dieva Dēls, saki, lai šie akmeņi top par maizi.” 4 Bet Jēzus atbildēja: “Ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas nāk no Dieva mutes. ” 5 Tad velns viņu aizveda uz svēto pilsētu, pacēla viņu uz tempļa jumta malas un sacīja: 6 “Ja tu esi Dieva Dēls, meties lejā, jo ir rakstīts: viņš saviem eņģeļiem dos pavēli tevis dēļ, un tie tevi uz rokām nesīs, lai tu savu kāju pie akmens nepiedauzītu .” 7 Jēzus viņam sacīja: “Bet ir arī rakstīts: nekārdini Kungu, savu Dievu .” 8 Atkal velns viņu aizveda uz ļoti augstu kalnu un rādīja viņam visas pasaules valstis un to godību, 9 un sacīja: “To visu es tev došu, ja tu nolieksies manā priekšā un mani pielūgsi.” 10 Tad Jēzus viņam sacīja: “Atkāpies, sātan! Jo ir rakstīts: pielūdz Kungu, savu Dievu, un viņam vien kalpo .” 11 Tad velns viņu atstāja; un, redzi, eņģeļi nāca un viņam kalpoja.
Jēzus kalpošanas sākums Galilejā
(Mk 1:14–15Lk 4:14–15)12 Kad Jēzus dzirdēja, ka Jānis nodots, viņš atgriezās Galilejā. 13 Atstājis Nācareti, viņš aizgāja dzīvot Kapernaumā, piejūras pilsētā, Zebulūna un Naftālī zemēs, 14 ka piepildītos, ko Kungs caur pravieti Jesaju ir sacījis:
15 Zebulūna zeme un Naftālī zeme –
ceļš uz jūru viņpus Jardānas,
citu tautu Galileja;
16 tauta, kas sēdēja tumsā,
ieraudzījusi lielu gaismu,
un tiem, kas sēdēja nāves ēnas zemē,
gaisma uzaususi . –
17 No šā laika Jēzus sludināja: “Atgriezieties no grēkiem; Debesu valstība ir klāt.”
Pirmo mācekļu aicināšana
(Mk 1:16–20Lk 5:1–11)18 Staigādams gar Galilejas jūru, Jēzus ieraudzīja divus brāļus – Sīmani, sauktu Pēteris, un viņa brāli Andreju – jūrā tīklus izmetam, jo tie bija zvejnieki. 19 Viņš tiem sacīja: “Nāciet, sekojiet man, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem.” 20 Tūlīt pametuši savus tīklus, tie viņam sekoja. 21 No turienes tālāk iedams, viņš ieraudzīja citus divus brāļus – Jēkabu, Zebedeja dēlu, un viņa brāli Jāni – kopā ar savu tēvu Zebedeju laivā tīklus lāpām, un Jēzus viņus aicināja. 22 Tūlīt, pametuši laivu un savu tēvu, tie sekoja viņam.
Jēzus māca un dziedina
(Lk 6:17–19)23 Jēzus pārstaigāja visu Galileju, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju , un dziedinādams visus slimos un vārgos. 24 Runas par viņu izplatījās pa visu Sīriju. Pie viņa nesa visus neveselos: dažādu slimību un ciešanu mocītos, dēmonu apsēstos, mēnessērdzīgos un paralītiķus, un viņš tos dziedināja. 25 Viņam sekoja liels ļaužu pūlis no Galilejas, Dekapoles, Jeruzālemes, Jūdejas un Aizjardānas.
IV.
K. Jezus ītur gavēni un teik kārdynōts.
1 Tad Gors Jū nūvede uz tuksnesi, ka toptu valna kārdynōts. 2 Un Jezus, nūgavējis četrudesmit dīnu un četrudesmit nakšu, palyka olkons.
3 Pīgōjis Jam klōtu, kārdynōtōjs saceja: Jo Tu esi Dīva Dāls, pīsok, lai šitī akmini palīk par maizi. 4 Bet Jys atbyldādams saceja: Stōv raksteits: Na ar maizi vīn dzeivoj cylvāks, bet ari ar ikvīnu vōrdu, kas paīt nu Dīva mutes.
5 Tad valns pajēme Jū uz svātū piļsātu, nūvītōja uz svētneicas jumta molas 6 un saceja: Jo esi Dīva Dāls, nūlēc zemē. Stōv tadei raksteits:
Tevis dēļ Jys pavēlēja sovim eņgelim,
un jī nūness Tevi uz sovom rūkom,
ka Tu pret akmini nasasystu sovas kōjas.
7 Jezus atbiļdēja: Taipat stōv raksteits: Tev nabyus kārdynōt Dīva sova Kunga.
8 Tad valns Jū pajēme sev leidza uz ļūti augsta kolna, parōdeja Jam vysas pasauļa kēnestes un jūs krōšņumu 9 un Jam saceja: šytū vysu Tev dūšu, jo Tu, pakreitūt pi zemes, mani pagūdynōsi. 10 Nūst, satan, tūlaik Jezus jam teice, — stōv tadei raksteits: Tev byus Kungu, sovu Dīvu gūdynōt un vīneigi Jam kolpōt!
11 Tad valns Jū atstōja un, raug, klōtu pīgōja eņgeli un Jam kolpōja.
K. Jezus, kai mōceitōjs.
12 Izdzērdis, ka Jōņs ir apcītynōts, Jys atsagrīze atpakaļ uz Galileju. 13 Atstōjis Nazaretu, Jys aizgōja uz Kafarnaumu, jyurmolas mīstu, kurs ir Zabuļona un Neftalima rūbežu gobolā, un nūsamete tur uz dzeivi 14 Tai izapiļdeja pravīša Izaja vōrdi:
15 Zabuļona zeme un Neftalima zeme,
tu jyurmolas zeme viņpus Jordana upes,
pogōnu Galileja!
16 Tymseibā mytūšō tauta īraudzeja lelu gaismu;
nōves ānas vaļstī asūšajim
izausa gaisma.
17 Nu tō laika Jezus sōce mōceit un sludynōt: Atsagrīzit nu grākim, jo dabasu vaļsteiba ir tyvu.
K. Jezus pirmī mōcekli.
18 Īdams pa Galilejas jyurmolu, Jys īraudzeja divejus brōļus: Seimani, nūsauktū par Pīteri, un jō brōli Andrīvi matam jyurā teiklu, jo jī beja zvejnīki. 19 Un Jys tim saceja: Ejte maņ pakaļ; Es jyusus padareišu par ļaužu zvejōtōjim. 20 Un jī tyuleņ, atstōjuši teiklus, gōja Jam pakaļ.
21 Aizīdams nu turīnes, Jys īraudzeja cytus divejus brōļus: Zebedeja dālu Jākubu un jō brōli Jōni, kuri ar tāvu Zebedeju sēdēja laivā un lōpeja sovus teiklus. Arī tūs Jys paaicynōja. 22 Un jī tyuleņ, atstōjuši teiklus un sovu tāvu, aizgōja Jam pakaļ.
23 Un Jezus izstaigōja vysu Galileju, mōceidams jūs synagogōs, sludynōdams vaļsteibas Evangeliju un dzīdynōdams ļaudim ikvīnu slimeibu un ikvīnu vōjumu. 24 Jō slava izaplateja vysā Syrijā. Un pi Jō nese vysus sliminīkus, dažaidom slimeibom un sōpem vōrdzynōtūs, valna apsāstūs, mēnešsērdzeigūs un krampa sarautūs, un Jys tūs dareja vasalus.
25 Un lels ļaužu pulks nu Galilejas, Dekapoļa, Jeruzalemas, Judeas un viņpus Jordana gōja Jam pakaļ.
