Kāzas Galilejas Kānā
1 Trešajā dienā bija kāzas Galilejas Kānā, un Jēzus māte bija tur. 2 Arī Jēzu un viņa mācekļus uzaicināja uz kāzām. 3 Kad pietrūka vīna, Jēzus māte viņam sacīja: “Tiem nav vīna.” 4 Tad Jēzus viņai atbildēja: “Sieviete, kāda man daļa par to? Mana stunda vēl nav atnākusi.” 5 Viņa māte sacīja kalpotājiem: “Ko vien viņš jums saka, to dariet!” 6 Tur bija nolikti seši akmens trauki ūdenim, pēc jūdu šķīstīšanās paražas, katrs no tiem divi vai trīs mēru tilpumā. 7 Jēzus viņiem sacīja: “Piepildiet traukus ar ūdeni!” Un viņi tos piepildīja līdz pat malai. 8 Tad viņš tiem sacīja: “Tagad smeliet un nesiet mielasta pārraugam.” Un viņi to aiznesa. 9 Kad mielasta pārraugs bija nobaudījis ūdeni, kas bija tapis par vīnu, – viņš nezināja, no kurienes tas ir, bet kalpotāji, kas ūdeni bija smēluši, to zināja, – tad mielasta pārraugs sauc līgavaini 10 un viņam sacīja: “Ikviens cilvēks vispirms liek priekšā labo vīnu, un, kad viesi ieskurbuši, tad sliktāko, bet tu esi pataupījis labo vīnu līdz šim.” 11 Tā Galilejas Kānā Jēzus sāka darīt zīmes, atklādams savu godību, un viņa mācekļi ticēja viņam. 12 Pēc tam viņš nogāja uz Kapernaumu – pats, viņa māte, brāļi un viņa mācekļi – un tur palika nedaudz dienu.
Jēzus izdzen tirgotājus no tempļa
(Mt 21:12–13Mk 11:15–17Lk 19:45–46)13 Tuvojās jūdu Pashas svētki, un Jēzus devās augšup uz Jeruzālemi. 14 Viņš atrada templī vēršu, avju un baložu pārdevējus un naudas mijējus sēžam 15 un, savijis no virvēm pletni, izdzina no tempļa visus, arī avis un vēršus, un izkaisīja mijēju naudu un apgāza galdus. 16 Baložu pārdevējiem viņš sacīja: “Nesiet to visu prom no šejienes! Nepadariet mana Tēva namu par tirgus namu!” 17 Tad viņa mācekļi atcerējās, ka ir rakstīts: “Dedzība par tavu namu mani aprij.” 18 Tad jūdi viņam jautāja: “Kādu zīmi tu vari parādīt, tā rīkodamies?” 19 Jēzus viņiem teica: “Sagraujiet šo templi, un trijās dienās es to atkal uzcelšu!” 20 Tad jūdi sacīja: “Šis templis ir būvēts četrdesmit sešus gadus, un tu to uzcelsi trijās dienās?” 21 Bet Jēzus bija runājis par sava ķermeņa templi. 22 Tad, kad viņš bija uzcēlies no mirušajiem, viņa mācekļi atcerējās, ka viņš tā bija runājis, un sāka ticēt Rakstiem un vārdam, ko Jēzus bija sacījis.
Jēzus pazīst cilvēkus
23 Bet viņam Jeruzālemē esot, Pashas svētkos, daudzi sāka ticēt viņa vārdam, redzēdami zīmes, ko viņš darīja. 24 Taču Jēzus pats viņiem neuzticējās, tādēļ ka viņš visus pazina, 25 jo viņam arī nevajadzēja, lai kāds liecinātu par cilvēku, viņš pats zināja, kas ir cilvēkā.
II.
Kōzu svineibas Kanā.
1 Trešā dīnā beja Galilejas Kanā kōzas. Tur beja Jezus mōte. 2 Ari Jezus ar sovim mōceklim beja īaicynōti kōzōs. 3 Kad pītryuka veina, Jezus mōte Jam saceja: Veina navā. 4 Bet Jezus jai atbiļdēja: Sīvīt, kas Maņ un tev; Muna stuņde vēļ nav atgōjuse? 5 Tad Jō mōte saceja apkolpōtōjim: Kū Jys jums liks, tū dorit.
6 Tur beja sešas akmiņa skrūzes dēļ yudiņa. Jōs beja, pēc jūdu īroduma, dēļ mozgōšonōs pazeimōtas; kotrā leida divi‐trejs spani. 7 Jezus tim saceja: Piļdit skrūzes ar yudini. Un jī tōs piļdeja leidz molom. 8 Tad Jys tim saceja: Smelit tagad un nesit golda uzraugam. Jī aiznese.
9 Golda uzraugs paraudzeja yudiņa, kas beja par veinu padareits, un nazynōja, nu kurīnes tys cēlēs; apkolpōtōji, kas yudini pasmēle, gon zynōja. Tad, pasaucis klōt leigovaini, 10 golda uzraugs saceja: Ikvīns cylvāks pyrmū pasnādz lobū veinu, un, kad ir īdzāruši, tad vōjōkū; bet tu lobū veinu uzglobōji leidz šam laikam.
11 Tai Jezus izdareja pyrmū breinumu Galilejas Kanā; Jys atklōja sovu gūdu, un Jō mōcekli Jam īticēja.
12 Tad Jys pats, Jō mōte, Jō brōli un Jō mōcekli aizgōja uz Kafarnaumu un dažas dīnas tur palyka.
13 Tai kai tyvu beja jūdu Leldine, Jezus laidēs īt uz Jeruzalemu.
14 Svētneicā Jys atroda vēršu, vušku un bolūžu pōrdevējus un naudas maineitōjus, kas tur beja apsamatuši. 15 Tad Jys, pataisejis auklu pōtogu, izdzyna vysus nu svētneicas reizē ar vuškom un vēršim; izsvaideja maineitōju naudu un apgōze jūs goldus. 16 Tim, kas pōrdōvōja bolūžus, Jys saceja: Nesit tūs prūjom nu šenītes un nadorit muna Tāva noma par tērga nomu.
17 Tad mōcekli īgōdōja, kas ir raksteits: Dedzeiba par tovu nomu mani aprej.
18 Bet jūdi atsasauce un Jam saceja: Ar kaidu zeimi mums pīrōdeisi, ka šytū vari dareit? 19 Jezus atbiļdēja tim saceidams: Izjaucit šū svētneicu, un Es treju dīnu laikā jū uzceļšu. 20 Jūdi atbiļdēja: Četrudesmit seši godi šytū nomu cēle, un Tu gribi treju dīnu laikā jū uzceļt? 21 Bet Jys runōja par sovas mīsas svētneicu. 22 Kad Jys pīsacēle nu myrūnim, tad Jō mōcekli īgōdōja šytū izteicīni un ticēja Rokstim un vōrdim, kurus Jezus beja runōjis.
23 Un koleidz Jys ap Leldines svātkim beja Jeruzalemā, daudzejī Jō vōrdam īticēja, jo redzēja breinumus, kaidus Jys dareja. 24 Bet Jezus tim nauzaticēja, jo pazyna vysus, 25 un par cylvāku Jam nabeja vajadzeiga nikaida līceiba, jo pats zynōja, kas cylvākā slēpās.
