Dārgā pestīšana
1 Mums tādēļ jābūt īpaši vērīgiem pret dzirdēto, lai kāda straume mūs neaiznestu sānis. 2 Pat ja caur eņģeļiem runātais vārds ir droši piepildījies un katrs pārkāpums vai nepaklausība ir saņēmusi taisnīgu atmaksu, 3 kā gan mēs no tās izbēgsim, ja būsim nevērīgi pret tik lielu pestīšanu? To sludināja mūsu Kungs, un tie, kas to dzirdējuši, pie mums to ir apstiprinājuši, 4 un Dievs to ir apliecinājis ar zīmēm, brīnumiem un dažādiem spēkiem un izdalot Svētā Gara dāvanas pēc savas gribas.
Jēzus visās lietās kļuvis brāļiem līdzīgs
5 Ne jau eņģeļu varai viņš pakļāvis nākamo pasauli, kuru mēs sludinām. 6 Rakstos kāds ir liecinājis, sacīdams:
kas gan ir cilvēks, ka tu to piemini,
kas ir Cilvēka Dēls, ka tu to uzlūko.
7 Tu viņu uz īsu brīdi biji nolicis zemāk par eņģeļiem,
tu esi viņu vainagojis ar godu un slavu,
8 visu tu esi licis zem viņa kājām. – Visu pakļaudams viņa varai, Dievs neko nav atstājis nepakļautu. To, ka viss viņa varai pakļauts, mēs tagad vēl neredzam, 9 toties mēs redzam Jēzu, kas uz īsu brīdi nolikts zemāk par eņģeļiem, nāves ciešanu dēļ vainagots ar godu un slavu, lai Dieva žēlastībā izciestu nāvi par visiem. 10 Jo Dievam, kura dēļ ir viss un caur kuru ir viss, labpatikās, ka, ievedot godībā daudzus dēlus, viņš viņu pestīšanas vadoni caur ciešanām darīja pilnīgu. 11 Tāpat kā tas, kas svētī, arī tie, kurus svētī, visi ir no viena; un tādēļ viņš arī nekaunas saukt tos par brāļiem, 12 sacīdams:
es pasludināšu tavu vārdu savu brāļu vidū,
es dziedāšu tev slavu draudzē.
13 Un vēl viņš saka:
es paļaušos uz viņu.
Un vēl:
redzi, es un bērni, ko Dievs man devis.
14 Tādēļ ka šiem bērniem ir miesa un asinis, arī viņš tāpat ir pieņēmis miesu un asinis, lai caur nāvi iznīcinātu to, kam ir nāves vara, tas ir, velnu, 15 un lai atbrīvotu tos, kas nāves baiļu dēļ visu savu mūžu bija pakļauti verdzībā. 16 Viņam rūp nevis eņģeļi, bet gan Ābrahāma pēcnācēji. 17 Tādēļ viņam visās lietās bija jātop līdzīgam brāļiem, lai kā žēlsirdīgs un uzticams augstais priesteris, kas darbojas Dieva lietās, nolīdzinātu tautas grēkus. 18 Un, tādēļ ka viņš cietis, būdams kārdināts, viņš var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti.
II.
1 Tōpēc mums sludynōtais jōīvāroj styprōk, lai napazaudātu pesteišonas. 2 Jo caur engelim pasludynōtais vōrds beja naatceļams un kotra jō pōrkōpšona un napaklauseiba beja pīnōceigi strōpāta, 3 kai tad mes izbēgsim nu strōpes par tik lelas pesteišonas naīvārōšonu, kuru sōkumā pasludynōja Kungs un vēļōk tī, kas poši dzērdēja, myusus ir nūstyprynōjuši. 4 Dīvs pēc sovas labpatykas tū ir aplīcynōjis ar zeimem, breinumim, dažaidom vareibom un ar Svātō Gora izdaleišonu.
5 Na engelim Jys pakļōve nōkūšū pasauli, par kuru runojam, 6 bet gon Tam, par kuru kaidā vītā pasaceja: Kas gon ir cylvāks, ka Tu jū pīmini, un cylvāka dāls, ka par jū ryupejīs? 7 Tu jū esi padarejis tik druzciņ zamōku par engelim un jū esi apkrūņōjis ar gūdu un slavi, (un esi nūstōdejis pōri sovam rūku dorbam), 8 un jō varai esi pakļōvis vysu.
Un jo ir pakļōvis vysu, tad nikō nav pametis, kō nabyutu pakļōvis. Mes tagad vēļ naradzam, ka Jam vyss ir pakļauts, 9 bet gon mes radzam Jezu, kas drusciņ zamōk nūstōdeits par engelim, nōves cīsšonu dēļ apkrūņōtu ar gūdu un slavi, lai Jys, saskaņā ar Dīva žēleigū grybu, par ikvīnu baudeitu nōvi.
10 Tai labpatyka Tam, dēļ kura un caur kuru ir vysas lītas, kas beja nūlēmis daudzejūs bārnus īvest slavā, jūs pesteišonas devēju caur cīsšonom īvest piļneibā. 11 Jo tys, kas svātdora un tī, kas teik svātdareiti, visi ir nu vīna. 12 Tōdēl arī Jys nasakaunej jūs saukt par brōlim un saceit: Es tovu vōrdu pasludynōšu sovim brōlim un draudzes prīškā Tevi slavēšu. 13 Vai arī: Ikš Jō es ceru; kai arī: Raug, es un tī bārni, kurus man Dīvs ir īdevis. 14 Tai kai bārnim ir kūpeiga mīsa un asnis, tad arī Jys tū pījēme, lai caur sovu nōvi atbrūņōt tū, kam bej padūta nōve, t. ir valnu, 15 un izglōbt tūs, kas vysu sovu dzeivi beja nōves brīsmu kalpeibā. 16 Un na par engelim tys ryupējōs, bet gon ryupējōs par Abraama pēcnōcējim. 17 Tōpēc Jam vajadzēja byut vysā leidzeigam sovim brōlim, lai byutu žālsirdeigs un uzticeigs vērsgoreidznīks jūs vajadzeibōs pi Dīva pōrlyugšonai par tautas grākim, 18 jo tiktōļ, cik pats beja kārdynōts un cītis, var paleidzēt tim, kas teik kārdynōti.
