Jāņa Kristītāja sludināšana
(Mt 3:1–12Mk 1:1–8Jņ 1:19–28)1 Cēzara Tibērija piecpadsmitajā valdīšanas gadā, kad Poncijs Pilāts bija vietvaldis Jūdejā un Hērods – tetrarhs Galilejā, un Filips, viņa brālis, – tetrarhs Itūrejas un Trahonitidas zemēs, un Lisanijs – tetrarhs Abilēnē, 2 augsto priesteru Hannas un Kajafas laikā, Dieva vārds nāca tuksnesī pār Jāni, Zaharijas dēlu. 3 Viņš gāja pa visu Jardānas apvidu, sludinādams grēku nožēlas kristību grēku piedošanai, 4 kā rakstīts pravieša Jesajas grāmatā –
saucēja balss tuksnesī:
sagatavojiet Kungam ceļu,
dariet līdzenas viņa takas!
5 Katra ieleja lai top piepildīta,
un katrs pakalns un paugurs lai tiek nolīdzināts;
līkumi lai top taisni
un grambas par līdzenu ceļu,
6 un visa miesa redzēs Dieva pestīšanu.
7 Uz ļaužu pūļiem, kas nāca pie viņa, lai viņš tos kristītu, Jānis runāja: “Jūs odžu dzimums, kas jūs ir mācījis bēgt no dusmības, kas nāks? 8 Tad nu nesiet cienīgus atgriešanās augļus un nesāciet atkal viens otram teikt: mums Ābrahāms ir tēvs. Es jums saku: Dievs spēj no šiem akmeņiem radīt Ābrahāma bērnus. 9 Cirvis jau pielikts kokiem pie saknes – katrs koks, kas nenes labus augļus, tiek nocirsts un iemests ugunī.” 10 Ļaudis viņam jautāja: “Ko lai mēs darām?” 11 Un viņš tiem atbildēja: “Kam divi svārki, lai dod tam, kam nav, un, kam ir ko ēst, lai dara tāpat.” 12 Arī muitnieki nāca, lai tiktu kristīti, un tie viņam jautāja: “Skolotāj, ko lai mēs darām?” 13 Tiem viņš sacīja: “Neņemiet vairāk, kā jums noteikts.” 14 Arī kareivji viņu izjautāja: “Un mēs, ko lai mēs darām?” Un viņš sacīja tiem: “Neizspiediet naudu un neapsūdziet nepatiesi, bet esiet mierā ar savu algu.” 15 Kad ļaudis gaidīdami savās sirdīs domāja par Jāni, vai tik viņš nav Kristus, 16 Jānis viņiem visiem atbildēja: “Es jūs gan kristīju ūdenī, bet nāks kāds spēcīgāks par mani, kam es neesmu cienīgs atraisīt sandaļu siksnas, viņš jūs kristīs Svētajā Garā un ugunī. 17 Ar vētekli rokā viņš iztīrīs klonu un savāks kviešus savā klētī, bet pelavas sadedzinās neizdzēšamā ugunī.” 18 Vēl daudz citu pamācību Jānis deva ļaudīm, sludinādams evaņģēliju. 19 Bet tetrarhs Hērods, kuru Jānis apsūdzēja viņa brāļa sievas Hērodijas dēļ un par visu, ko Hērods bija ļaunu darījis, 20 nu pievienoja saviem ļaunajiem darbiem vēl arī to, ka iemeta Jāni cietumā.
Jēzus kristīšana
(Mt 3:13–17Mk 1:9–11)21 Kad nu visi ļaudis bija kristīti un arī Jēzus bija kristīts, viņam Dievu lūdzot, atvērās debesis, 22 un Svētais Gars kā balodis nolaidās uz viņu, un balss no debesīm atskanēja: “Tu esi mans mīļotais Dēls, uz ko man labs prāts.”
Jēzus cilts raksti
(Mt 1:1–17)23 Kad Jēzus sāka mācīt, viņam bija ap trīsdesmit gadu, un, pēc ļaužu domām, viņš bija Jāzepa dēls, un Jāzeps – Ēlī dēls, 24 tas Matata, tas Levija, tas Melhija, tas Jannaja, tas Jāzepa, 25 tas Matatija, tas Amosa, tas Nahūma, tas Heslija, tas Nangaja, 26 tas Maāta, tas Matatija, tas Semeīna, tas Josēha, tas Jodas, 27 tas Joanāna, tas Rēsas, tas Zerubābela, tas Šaltiēla, tas Nērija, 28 tas Melhija, tas Adija, tas Kosama, tas Elmadāma, tas Ēra, 29 tas Jozuas, tas Elīezera, tas Jorīma, tas Matatas, tas Levī, 30 tas Šimona, tas Jūdas, tas Jāzepa, tas Jonāma, tas Eljākīma, 31 tas Melejas, tas Mennas, tas Matatas, tas Nātāna, tas Dāvida, 32 tas Jišaja, tas Obēda, tas Boaza, tas Salmona, tas Nahšona, 33 tas Ammīnādāba, tas Admina, tas Arāma, tas Hecrona, tas Pereca, tas Jūdas, 34 tas Jēkaba, tas Īzaka, tas Ābrahāma, tas Teraha, tas Nāhora, 35 tas Serūga, tas Reū, tas Pelega, tas Ēbera, tas Šelaha, 36 tas Kēnāna, tas Arpahšada, tas Šēma, tas Noas, tas Lemeha, 37 tas Metuzāla, tas Hanoha, tas Jereda, tas Mahalalēla, tas Kēnāna, 38 tas Enoša, tas Šēta, tas Ādama, tas Dieva.
III.
Jōņs Kristeitōjs.
1 Pīcpadsmytajā keizara Tiberija vaļdeišonas godā, kad Pontijs Pilats pōrvaļdeja jūdu zemi, kad Erods beja Galilejas tetrarchs, un jō brōļs Filipps — Iturejas un Trachonitis apgobola, un Lizanijas Abilenes tetrarchs, 2 kad par vērsgoreidznīkim beja Annass un Kaifass, Dīva bolss atsasauce uz Zacharija dālu Jōni tuksnesī. 3 Jys apstaigōja vysu Jordana apgobolu, sludynōdams grāku atlaisšonai grāku vaidēšonas kristeibu, kai ir raksteits pravīša Izaja pravītōjumu grōmotā:
4 Tuksnesī saucūšs bolss:
sagatavojit Kungam ceļu,
padorit taisnas Jō stygas.
5 Ikvīnai īlejai jōbyun pīpiļdeitai,
ikvīnam kolnam un kaļneņam pazamynōtam,
leikumim — izklainōtim
un naleidzonumim padareitim par leidzonu ceļu.
6 Tūlaik ikvīns cylvāks īraudzeis Dīva pesteišonu.
7 Ļaužu pulkim, kas gōja uz jū kristeibas pījimtu, jys saceja: Čyusku dzymums! Kas jums apgolvōja, ka jyus izbēgsit nu tyvojūšōs dusmes? 8 Dūdit tad grāku vaidēšonai atteiceigus augļus un nasokit: Mums Abraams ir tāvs. Es tadei jums soku: Dīvs spēj nu šitim akminim Abraamam dālus izsaukt. 9 Cērvs jau ir klōtu pi kūka saknes; ikvīns kūks, kas nadūd lobu augļu, tiks izcērsts un gunī īmasts.
10 Un ļaužu pulki vaicōja nu jō saceidami: Kas mums jōdora? 11 Jys atbiļdēja: Kam ir diveji svōrki, tys lai īdūd tam, kam nava; ari tys, kam ir ēdīņs, lai tai pat dora.
12 Ari muitinīki gōja kristeibas pījimtu. Jī vaicōja: Mōceitōj, kas mums doroms? 13 Jys tim atbiļdēja: Napīprosit vairōk, kai jums ir pazeimōts.
14 Tai pat ari karaveiri nu Jō vaicōja: Kas tad mums doroms? Jys tim atbiļdēja: Nadorit nivīnam pōresteibas, namōnejit, bet gon esit mīrā ar sovu olgu.
15 Ļaudis beja uzbūdynōti. Jī sevī pōrdūmōja: Vai Jōņs tik nav Kristus. 16 Jōņs atbyldādams saceja visim: Es jyusus krystu ar yudini, bet pēc manis nōks par mani spēceigōks. Es naasmu cīneigs atraiseit Jō kūrpem saišku. Jys jyusus kristeis ar Svātū Goru un guni. 17 Jys ar laišku rūku teireis sovu kulu: kvīšus savōks sovā orodā, bet palovas sadadzynōs nadzīstūšajā gunī. 18 Ari daudz cytu pōrsorgōjumu Jys deve ļaudim, sludynōdams tautai Prīceigū Ziņu.
19 Tetrarchs Erods brōļa sīvas Erodiades un cytu ļaunu dorbu dēļ, kurus Erods beja padarejis, sabōrts, 20 klōt pi tō vysa, padareja vēļ tū, ka Jōni īslūdzeja cītumā.
K. Jezus pījam kristeibu.
21 Un nūtyka, ka visi ļaudis pījēme kristeibu, un kad Jezus pēc kristeibas lyudzēs, atsadareja dabasi un 22 Svātais Gors radzamā veidā nūsalaide uz Jō kai bolūds, un nu dabasim atskanēja bolss: Tu esi muns nūmīļōtais dāls; tu maņ īpatiki.
K. Jezus ciļtsgrōmota.
23 Sovas darbeibas īsōkumā Jezus beja ap trejsdesmit godu vacs. Jys tyka dūmōts asam Jezupa dāls, kura (prīkšteči) beja: Heli, 24 Matats, Levi, Melchi, Jannajs, Jezups, 25 Matatias, Amos, Nahums, Heslis, Naggajs, 26 Maats, Matatias, Semejs, Josechs, Joda, 27 Jōņs, Reza, Zorobabeļs, Salatieļs, Nerejs, 28 Melchis, Addejs, Kozams, Elmadams, Hers, 29 Jezus, Eliezers, Jorims, Matats, Levis, 30 Simeons, Jūds, Jezups, Jonašs, Eliakims, 31 Melejs, Menna, Mattats, Natans, Davids, 32 Jesse, Obeds, Boozs, Sala, Naassons, 33 Aminadabs, Admins, Arnejs, Ezroms, Farezs, Juds, 34 Jākubs, Izaaks, Abraams, Tara, Nachors, 35 Saruchs, Regaus, Faleks, Ebers, Sala, 36 Kainams, Arfaksads, Sems, Noes, Lamechs, 37 Matusals, Enochs, Jareds, Malaleels, Kainans, 38 Enos, Sets, Odums, kurs beja Diva (radeits).
