Jāņa Kristītāja sludināšana
(Mt 3:1–12Lk 3:1–9, Lk 15–17Jņ 1:19–28)1 Jēzus Kristus, Dieva Dēla, evaņģēlija iesākums. 2 Kā pravietis Jesaja ir rakstījis: redzi, es sūtu savu sūtni pirms tevis, kas sagatavos tev ceļu; 3 saucēja balss tuksnesī: sagatavojiet Kungam ceļu, dariet līdzenas viņa takas! – 4 tā Jānis bija tuksnesī un kristīja, un sludināja grēku nožēlas kristību grēku piedošanai. 5 Pie viņa izgāja visa Jūdejas zeme un Jeruzālemes ļaudis, un viņi atzina savus grēkus, un Jānis tos kristīja Jardānas upē. 6 Jānis bija ģērbies kamieļu vilnas drēbēs un ādas jostu ap gurniem un ēda siseņus un savvaļas bišu medu. 7 Un viņš sludināja: “Viens spēcīgāks nekā es nāk pēc manis, tam es neesmu cienīgs noliecies atraisīt viņa sandaļu siksnas. 8 Es jūs kristīju ūdenī, bet viņš jūs kristīs Svētajā Garā.”
Jēzus kristīšana
(Mt 3:13–17Lk 3:21–22)9 Tajās dienās Jēzus atnāca no Galilejas Nācaretes, un Jānis viņu kristīja Jardānā. 10 Un tūlīt, no ūdens izkāpdams, viņš ieraudzīja debesis atveramies un Svēto Garu kā balodi uz sevi nolaižamies. 11 Un balss atskanēja no debesīm: “Tu esi mans mīļotais Dēls, uz ko man labs prāts.”
Jēzus kārdināšana
(Mt 4:1–11Lk 4:1–13)12 Un Gars viņu tūlīt aizdzina tuksnesī. 13 Jēzus bija tuksnesī četrdesmit dienas, un sātans viņu kārdināja; viņš bija kopā ar zvēriem, un eņģeļi viņam kalpoja.
Jēzus kalpošanas sākums Galilejā
(Mt 4:12–17Lk 4:14–15)14 Bet, kad Jānis bija apcietināts, Jēzus atnāca uz Galileju un sludināja evaņģēliju, sacīdams: 15 “Laiks ir piepildīts, un Dieva valstība ir klāt . Atgriezieties no grēkiem un ticiet evaņģēlijam!”
Pirmo mācekļu aicināšana
(Mt 4:18–22Lk 5:1–11)16 Viņš, iedams gar Galilejas jūru, ieraudzīja Sīmani un viņa brāli Andreju tīklus jūrā metam; viņi bija zvejnieki. 17 Un Jēzus viņiem sacīja: “Nāciet, sekojiet man, es jūs darīšu par cilvēku zvejniekiem!” 18 Un tūlīt tie atstāja tīklus un viņam sekoja. 19 Pagājis mazliet tālāk, viņš ieraudzīja Jēkabu, Zebedeja dēlu, un viņa brāli Jāni; tie laivā tīklus lāpīja. 20 Un viņš tos tūlīt aicināja. Un, tie savu tēvu Zebedeju ar algādžiem laivā atstājuši, aizgāja viņam līdzi.
Apsēstā vīra dziedināšana Kapernaumas sinagogā
(Lk 4:31–37)21 Iedami viņi nonāca Kapernaumā, un, tūlīt sabatā iegājis sinagogā, viņš mācīja. 22 Ļaudis brīnījās par viņa mācību, jo viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, nevis kā rakstu mācītāji. 23 Un tobrīd viņu sinagogā bija kāds cilvēks ar nešķīstu garu, un tas sāka kliegt: 24 “Kāda daļa mums ar tevi, Jēzu, Nācarieti? Vai tu esi nācis mūs pazudināt? Es zinu, kas tu esi – Dieva Svētais.” 25 Un Jēzus to apsauca: “Apklusti un izej no viņa!” 26 Un, to raustīdams un brēkdams skaļā balsī, nešķīstais gars no viņa izgāja. 27 Tie visi pārbijās un sāka cits citu izprašņāt: “Kas tas ir? Vai jauna mācība, kurai ir vara? Pat nešķīstiem gariem viņš pavēl, un tie viņu paklausa.” 28 Un tūlīt runas par viņu izplatījās visā Galilejas apgabalā.
Jēzus dziedina slimos
(Mt 8:14–17Lk 4:38–41)29 Un tūlīt, no sinagogas izgājuši, viņi kopā ar Jēkabu un Jāni nāca Sīmaņa un Andreja namā. 30 Bet Sīmaņa sievasmāte gulēja drudzī, un tie viņam tūlīt par to pateica. 31 Piegājis viņš satvēra tās roku un to uzcēla, un drudzis tūlīt viņu atstāja, un viņa tiem kalpoja. 32 Bet, kad vakars pienāca un saule bija norietējusi, pie viņa nesa visus neveselos un dēmonu apsēstos. 33 Visa pilsēta bija sapulcējusies durvju priekšā. 34 Un daudzus, kas sirga ar dažādām kaitēm, viņš darīja veselus un izdzina daudz dēmonu, un viņš neļāva dēmoniem runāt, jo tie viņu pazina .
Jēzus sludina visā Galilejā
(Lk 4:42–44)35 Un rīta agrumā, kad vēl bija tumšs, viņš izgāja laukā un, nogājis kādā vientuļā vietā, lūdza Dievu. 36 Bet Sīmanis un tie, kas ar viņu bija, steidzās viņu meklēt. 37 Viņu atraduši, tie sacīja: “Visi tevi meklē.” 38 Tad viņš tiem sacīja: “Iesim uz tuvējiem miestiem, ka arī tur es sludinu, jo tādēļ es esmu nācis.” 39 Un viņš gāja, sludinādams viņu sinagogās, pa visu Galileju un izdzina dēmonus.
Spitālīgā dziedināšana
(Mt 8:1–4Lk 5:12–16)40 Kāds spitālīgais atnāca pie viņa un, ceļos nometies, lūdza viņu: “Ja vien tu gribi, tu vari mani šķīstīt.” 41 Jēzus sirdī iežēlojās un, roku izstiepis, pieskārās tam un sacīja: “Es gribu, topi šķīsts!” 42 Līdzko viņš to bija pateicis, spitālība no tā pazuda, un tas tapa šķīsts. 43 Tad Jēzus skarbā balsī to tūlīt raidīja prom 44 un teica tam: “Pielūko, nesaki nevienam neko, bet ej, rādies priesterim un upurē par savu šķīstīšanu, ko Mozus ir noteicis, viņiem par liecību.” 45 Bet tas izgājis sāka daudz stāstīt un izplatīt runas par to, kas noticis, tā ka Jēzus atklāti vairs nevarēja ienākt pilsētā. Bet viņš palika ārpus pilsētas vientuļās vietās, un no visām malām ļaudis nāca pie viņa.
I.
Jōņs Kristeitōjs.
1 Jezus Kristus, Dīva Dāla, Evangelija sōkums: 2 Kai pravīša Izaja rokstūs ir teikts:
Raug, Es syutu īprīkš Tevis sovu eņgeli,
lai jys sagatavōtu Tovu ceļu.
3 Tuksnesī sauc bolss:
Gatavojit Kungam ceļu,
taisnas dorit Jō stygas.
4 Tuksnesī pasarōdeja Jōņs Kristeitōjs un sludynōja grāku atlaisšonai grāku vaidēšonas kristeibu.
5 Pī jō gōja vyss Judeas apgobols un jeruzalemīši. Jī tyka Jordana upē kristeiti un izzyna sovus grākus. 6 Jōņs beja gērbīs kameļa spolvu audumā un apsajūzis ar ōdas syksnu, un ēde sisiņus un meža madu. 7 Jys sludynōja saceidams: Pēc manis nōks Tys, kurs ir par mani spēceigōks. Es naasmu cīneigs, pakreitūt Jō prīškā, atraiseit Jō kūrpem saišku. 8 Es jyusus krystu yudinī, Jys jyusus kristeis Svātā Gorā.
K. Jezus pījam kristeibu.
9 Tamōs dīnōs Jezus atgōja nu Galilejas Nazeretes un Jordanā tyka nu Jōņa nūkristeits. 10 Un tūbreid, izejūt nu yudiņa, jys īraudzeja atsadoram dabasus un (Svātū) Goru, kai bolūdi, nūsalaižam (un palīkam) vērs Jō. 11 Nu dabasim atskanēja bolss: Tu esi muns nūmīļōtais Dāls; Tu maņ esi pateikams.
K. Jezus ītur gavēni.
12 Tūbreid Gors Jū nūvede tuksnesī. 13 Tuksnesī Jys nūbeja četrudesmit dīnu (un četrudesmit nakšu) un tyka valna kārdynōts. Jys dzeivōja zvēru vydā; un eņgeli Jam kolpōja.
Pirmī K. Jezus mōcekļi.
14 Pēc Jōņa apcītynōšonas, Jezus atgōja uz Galileju un sludynōja Dīva (vaļsteibas) Evangeliju, 15 saceidams: Laiks jau ir izapiļdejis, un Dīva vaļsteiba ir tyvu. Atsagrīzit nu grākim un ticit Evangelijam.
16 Īdams Galilejas jyurai garum, Jys īraudzeja Seimani un jō brōli Andrivi, matam jyurā teiklus; jo jī beja zvejnīki. 17 Jezus tim saceja: Ejte Maņ pakaļ. Es jyusus padareišu par ļaužu zvejōtōjim. 18 Jī tyuleņ, pamatuši teiklu, gōja Jam pakaļ.
19 Pagōjis drusku tōļōk, Jys īraudzeja Zebedeja dālu Jākubu un jō brōli Jōni, sēžūt laivā un lōpejūt sovus teiklus. 20 Un tyuleņ jūs paaicynōja, un jī, pamatuši laivā sovu tāvu Zebedeju un olgōčus, gōja Jam pakaļ.
K. Jezus padora vasalu valna apsāstū.
21 Tad jī atgōja uz Kafarnaumu; un tyuleņ sabata dīnā (Jezus), īgōjis synagogā, mōceja. 22 Nu Jō mōceibas breinōjōs, jo Jys mōceja tai, kai Tys, kam ir vara, bet na tai, kai Rokstim mōceitī.
23 Jūs synagogā beja vīns naškeistō gora apsāsts cylvāks. Jys klīdze, 24 saceidams: Kas Tev ar mums kūpejs, Jezus Nazarīt? Atgōji myusus iznycynōt? Es zynu, kas Tu esi, — Dīva Svātais. 25 Jezus tam pīdraudēja saceidams: Klus un ej nu jō ōrā! 26 Naškeistais gors nūrausteja tū, un, bļaudams lelā bolsā, izgōja nu tō ōrā. 27 Visi breinōjōs, un vīns ūtra vaicōja saceidami: Kas tys ir? Pavysam jauna mōceiba! Pat naškeistajim gorim Jys pīsoka, un tī Jō klausa.
28 Un tyuleņ Jō slava izaplateja uz vysom pusem pa vysu Galilejas pīrūbeža apgobolu.
K. Jezus Pītera mōjā.
29 Izgōjuši nu synagogas, jī aizgōja reizē ar Jākubu un Jōni uz Seimaņa un Andriva sātu. 30 Seimaņa sīvas mōte gulēja karstīnē, un jī tyuleņ Jam par tū pastōsteja. 31 Jys, pīgōjis klōt, pajēme jū aiz rūkas un pīcēle. Karstine tyuleņ jū pamete, un jei jim pīkolpōja.
32 Vokorā, pēc saules nūrītēšonas, sanese pi Jō vysaidus sliminīkus un valna apsāstūs. 33 Un vyss mīsts beja sasalasejis pi durovom. 34 Daudzejūs sliminīkus nu dažaidom slimeibom Jys padareja vasalus un daudz ļaunūs goru izdzyna ōrā, bet ļaunajim gorim runōt naļōve, jo tī Jū pazyna.
35 Reitam atejūt, Jys, agri pīsacēlis, aizgōja uz vīntuleigu vītu un tur lyudzēs. 36 Seimaņs un tī, kas ar Jū beja, steidzēs Jam pakaļ 37 Un, Jū atroduši, saceja: Visi Tevis meklej. 38 Bet Jys atbiļdēja: Īsim cytur, uz citim kaimiņu mīstim. Ari tur Maņ jōsludynoj, jo tamdēļ Es asmu atgōjis.
39 Tad Jys gōja pa vysu Galileju, sludynōja jūs synagogōs un dzyna ōrā ļaunūs gorus.
K. Jezus padora vasalu špitaleigū.
40 Tad kaids špitaleigais, pīgōjis pi Jō un pakritis ceļūs, lyudze: Jo Tu gribi, vari padareit mani teiru. 41 Jezus apsažālōja par jū, izstīpe sovu rūku, pīsaskōre pi Jō un saceja: Es grybu, esi teirs! 42 Koleidz Jezus tū saceja, špitaleiba jū pamete, un jys palyka teirs. 43 Jezus tyuleņ jam pavēlēja īt tōļōk, 44 pīsaceidams: Nastōsti šytō nikam! Bet gon ej, un parōdi sevi goreidznīkam un upurej par sovu atteireišonu, kū Moizešs ir pīsacejis, kai līceibu jim.
45 Tūmār, tys aizgōjis stōsteja, kas nūticis, un tū vysu dareja zynomu tai, ka Jezum nabeja vairs varams, ļaudim radzūt, īīt mīstā. Un tōdēļ Jys palyka ōrpusē, vīntuleigōs vītōs. Tūmār, pi Jō gōja nu vysom pusem.
