XVI.
Sīvītes pi K. Jezus kopa.
1 Kad sabats beidzēs, Marija Magdalena, Marija Jākuba mōte un Salomeja nūpērka smōrdeigas zōles, lai aizgōjušas Jū apsvaideitu.
2 Ļūti agri pyrmajā nedeļas dīnā, saulei lācūt, jōs gōja uz kopu, 3 un storp sevi runōja: Kas gon atveļs mums nu īejas akmini?
4 Bet apsavārušas īraudzeja, ka akmiņs jau atvalts, lai gon tys beja ļūti lels. 5 Īgōjušas kopā, jōs īraudzeja boltōs drēbēs gārbtu jaunēkli, sēžūt pa lobai pusei un nūsabeida. 6 Bet jys tom saceja: Nasabeistit! Jyus meklejat Jezus nu Nazaretes, Tū krystā pīkoltū. Jys pīsacēle nu myrūnim, Jō te vairs nava. Raugat, še ir tei vīta, kur Jys beja paguļdeits. 7 Ejte nyu un pastōstit Jō mōceklim un Pīteram, ka Jys īprīkš jums byus Galilejā. Tur jyus Jū redzēsit, kai jums ir teicis.
8 Izgōjušas nu kopa, jōs aizbāga prūjom, jo jōs beja pōrjāmuse baile un uztraukums. Nūbaiļu dēļ nikam nikō napasaceja.
K. Jezus pasarōdeišona sovejim.
9 Pyrmōs nedeļas dīnas reitā pīsacēlis nu myrūnim, Jys pyrmōk pasarōdeja Marijai Magdalenai, nu kurōs Jys beja izdzinis septeņus ļaunūs gorus. 10 Jei aizgōjuse pastōsteja tim, kas beja Jō leidzgōjēji, bet tagad bādōjōs un raudōja. 11 Tī, dzērdādami, ka Jys ir dzeivs un pasarōdejis jai, tam naticēja.
12 Pēc tam cytā veidā Jys pasarōdeja divejim nu tim, ejūšim uz vīnu mīsteņu. 13 Ari tī aizgōjuši pastōsteja tū citim, bet ari tim jī naticēja.
14 Golā Jys pasarōdeja tim vīnpadsmit, kad jī sēdēja pi golda. Jys pōrmete jim jūs naticeibu un cītsirdeibu, ka jī naticēja tim, kas Jū pēc augšamceļšonōs beja redzējuši.
15 Tad Jys jim saceja: Īdami pa vysu pasauli sludynojit Evangeliju vysai radeibai. 16 Kas ticēs un pījims kristeibu, tys byus izpesteits; bet kas naticēs, tys tops pazudynōts. 17 Tim, kas ticēs, sekōs šaidas zeimes: Munā vōrdā izdzeis naškeistus gorus, runōs jaunōs volūdōs, 18 čyuskas cylōs un, jo dzartu kaut kū nōveigu, tys jim nakaitēs. Slymajim uzliks rūkas, un tī paliks vasali.
K. Jezus dabasūs kōpšona.
19 Pēc sarunas ar jim, Kungs Jezus tyka pajimts dabasūs un atsasāda pa Dīva lobajai rūkai.
20 Bet jī īdami sludynōja vysur. Kungs leidzdorbōjōs un styprynōja Vōrdu ar leidzejūšim breinumim.
Jēzus augšāmcelšanās
(Mt 28:1–8Lk 24:1–12Jņ 20:1–10)1 Kad sabata diena bija pagājusi, Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba māte, un Salome nopirka smaržīgas zāles, lai ietu un svaidītu Jēzu. 2 Nedēļas pirmajā dienā rīta agrumā, saulei lecot, tās nāca pie kapa 3 un sarunājās savā starpā: “Kas mums novels akmeni no kapa ieejas?” 4 Pacēlušas acis, tās redzēja – akmens jau novelts. Bet tas bija ļoti liels. 5 Ienākušas kapā, tās ieraudzīja baltās drānās tērptu jaunekli sēžam labajā pusē, un tās izbijās. 6 Bet viņš tām sacīja: “Nebīstieties! Jūs meklējat Jēzu, Nācarieti, krustā sisto, viņš ir augšāmcēlies, un viņa šeit nav. Redziet, vieta, kur tie viņu nolika. 7 Bet ejiet un pasakiet to viņa mācekļiem un Pēterim: viņš pirms jums aizies uz Galileju; tur jūs viņu redzēsit, kā viņš jums sacījis.” 8 Iznākušas no kapa tās metās bēgt prom, tās trīcēja un bija satriektas, un nestāstīja nevienam neko, jo baidījās.
Jēzus parādīšanās Marijai Magdalēnai
(Mt 28:9–10Jņ 20:11–18)9 Augšāmcēlies rīta agrumā nedēļas pirmajā dienā, Jēzus vispirms parādījās Marijai Magdalēnai, no kuras viņš bija izdzinis septiņus dēmonus. 10 Viņa gāja un to pavēstīja tiem, kas ar viņu bijuši kopā un tagad sēroja un raudāja. 11 Bet, dzirdot, ka viņš esot dzīvs un ka tā viņu redzējusi, tie neticēja.
Jēzus parādās diviem mācekļiem
(Lk 24:13–35)12 Pēc tam viņš parādījās citā izskatā diviem no viņiem, kad tie gāja uz laukiem. 13 Arī tie aizgājuši pavēstīja to pārējiem, un arī tiem viņi neticēja.
Jēzus sūta mācekļus sludināt evaņģēliju
(Mt 28:16–20Lk 24:36–49Jņ 20:19–23Apd 1:6–8)14 Vēlāk viņš parādījās tiem vienpadsmit, kad viņi pie galda sēdēja, un viņš norāja viņu neticību un sirds cietību, ka viņi neticēja tiem, kas bija redzējuši viņu pēc augšāmcelšanās. 15 Un viņš tiem sacīja: “Ejiet pa visu pasauli un sludiniet evaņģēliju visai radībai. 16 Kas tic un tiks kristīts, tas tiks glābts, bet, kas netic, tas tiks pazudināts. 17 Bet tiem, kas tic, ies līdzi šādas zīmes: manā vārdā tie izdzīs dēmonus, runās jaunās mēlēs; 18 tie ņems rokās čūskas, un, pat ja tie dzers indi, tā tiem nekaitēs. Neveseliem tie rokas uzliks, un viņi atlabs.”
Jēzus pacelšana debesīs
(Lk 24:50–53Apd 1:9–11)19 Kungs Jēzus pēc tam, kad bija ar tiem runājis, tika pacelts debesīs un sēdās pie Dieva labās rokas. 20 Bet viņi izgāja un sludināja it visur, un Kungs darbojās līdzi un vārdu apstiprināja ar līdzejošām zīmēm.
