I.
Īvods.
1 Pyrmajā grōmotā, Teofil, es atstōsteju vysu tū, kū Jezus sōkumā dareja un mōceja 2 leidz tai dinai, kurā Jys sovus izlaseitūs apostolus caur Svātū Goru pamōceja un tyka pajimts dabasūs. 3 Pēc sovom cīsšonom četrudesmit dīnu jim pasarōdeidams un runōdams par tū, kas atsateic uz Dīva vaļsteibu, Jys tim daudzkōrteigi pīrōdeja, ka Jys ir dzeivs.
K. Jezus kōpšona dabasūs.
4 Kūpā ar jim āsdams, Jys pavēlēja, lai ji nu Jeruzalemas prūjom naītu, bet gon lai pagaideitu Tāva Apsūleišonas. Par Tū tadei, Jys saceja, nu Manis dzērdējot. 5 Jōņs kristeja tikai yudinī, bet jyus pēc nadaudz dīnom topsit kristeiti Svātā Gorā.
6 Tad klōtsagōjušī vaicōja nu Jō saceidami: Kungs, vai tamā laikā Tu atjaunōsi Izraeļa vaļsti? 7 Jys tim atbiļdēja: Zynōt laiku un stuņdi, kuru Dīvs sovā varā ir nūlicis, — navā jyusu dareišona. 8 Bet gon jyus sajimsit atejūšō uz jums Svātō Gora varu un byusit muni līcinīki Jeruzalemā, vysā Judeā un Samarijā, leidz pat zemes golam.
9 Pēc šitim vōrdim Jys, tim radzūt, pasacēle uz augšu, un nu tūs acim Jū aizsedze mōkūņs. 10 Kad, Jam aizejūt, jī uzmaneigi skatejōs uz dabasim, raug, divi veirīši boltōs drēbēs nūstōja pi jim un saceja: 11 Galilejas veiri, kō jyus stōvat vārdamīs uz dabasim? Šytys pats Jezus, kurs tagad nu jums tyka uz dabasim pajimts, atīs tai pat, kai jyus Jū redzējot uz dabasim aizejam.
Apostoli pādejūs vakariņu mōjā.
12 Tad jī nu tō kolna, kurs saucās Eleja kolns un nu Jeruzalemas ir sabata vīna ceļōjuma attōlumā, aizgōja atpakaļ uz Jeruzalemu. 13 Atgōjuši, jī uzkōpe augšajā kambarī un tur palyka. Tī beja Pīters un Jōņs, Jākubs un Andrivs, Filips un Tomass, Bārtuļs un Mateuss, Alfeja dāls Jākubs, Seimaņs Dydymass un Jākuba brōļs Judass. 14 Šitī visi reizē ar sīvītem, Jezus mōti Mariju un Jō brōlim vīnprōteigi nūsadeve lyugšonai.
Apostola Mateja izvēlēšona.
15 Tamōs dīnōs Pīters, pīsacēlis brōļu vydā, — tur beja sasapuļcejušas apmāram symts divdesmit personas, — saceja: 16 Veiri, brōli! Rokstu vōrdim, kurus Svātais Gors caur Davida muti par Judasu, Jezus apcītynōtōju vodūni, beja īprīkš pasludynōjis, vajadzēja izapiļdeit. 17 Tys pīdarēja pi mums un beja par myusu omota leidzdaleibnīku. 18 Jys gon īgyva zemes gobolu par nataisneigu moksu, bet pasakōris pōrtryuka un vysas īkšas iztecēja. 19 Par šytū izzynōja visi Jeruzalemas īdzeivōtōji; tōpēc tys zemes gobols tyka nūsaukts jūs volūdā Akeldama, tys ir: Ašņa Teirums. 20 Psaļmu grōmotā tadei stōv raksteits:
Jō dzeives vītai jōpalīk tukšai,
un nabyus, kas tur dzeivōtu.
Un tōļōk:
Jō omotu jōpajam cytam.
21 Vajaga tadei, ka vīns veirs nu tim, kas ar mums puļcejōs vysu laiku, kurā pi mums atejūt un aizejūt beja Kungs Jezus, 22 sōcūt nu Jōņa kristeibas leidz Jō debessskōpšonas dīnai, toptu reizē ar mums par Jō augšamceļšonōs līcinīku.
23 Jī stōdeja prīškā divejūs: Jezupu, Barsabas sauktū, pōrsauktū Justus, un Mateju. 24 Tad jī lyudzēs saceidami: Kungs, Tu vysu siržu zynōtōjs, parōdi, kuru nu šitim divejim izlaseji, 25 lai pajimtu tū kolpōšonu un apostola omotu, nu kurō Judass, lai nūkļyut uz sovu vītu, atkryta. 26 Tad jī deve tim lūzes, un lūze kryta Matejam, un tai jys tyka pīskaiteits klōt pi tim vīnpadsmit apostolim.
Svētā Gara apsolījums
1 Pirmajā grāmatā, Teofil, es aprakstīju visu, ko Jēzus darīja sākumā un mācīja 2 līdz tai dienai, kad viņš tika uzņemts debesīs un izraudzītajiem apustuļiem jau bija devis pavēles Svētajā Garā. 3 Pēc savām ciešanām viņš nostājās dzīvs viņu priekšā, un četrdesmit dienās viņš to daudzas reizes pierādīja, tiem parādīdamies un runādams par Dieva valstību. 4 Kopīgu mielastu ieturot, viņš tiem pavēlēja: “Neaizejiet no Jeruzālemes, bet sagaidiet Tēva apsolījumu, ko jau dzirdējāt no manis: 5 Jānis kristīja ar ūdeni, bet jūs pēc nedaudz dienām kristīs Svētajā Garā.”
Jēzus pacelšana debesīs
6 Tad tie, kas bija sapulcējušies, viņam jautāja: “Kungs, vai tu šajā laikā no jauna uzcelsi Israēlam ķēniņvalsti?” 7 Viņš tiem sacīja: “Nav jūsu daļa zināt laiku vai stundu, ko Tēvs ir nolicis savā varā, 8 bet jūs saņemsiet Svētā Gara spēku, kas nāks pār jums, un jūs būsiet mani liecinieki gan Jeruzālemē un visā Jūdejā, gan Samarijā un līdz pat pasaules galam.” 9 Un, to pateicis, viņš, tiem redzot, tika pacelts, un mākonis uzņēma viņu prom no to acīm. 10 Viņam aizejot, tie cieši lūkojās debesīs, un, redzi, divi vīri baltās drānās pie tiem nostājās un 11 sacīja: “Galilejieši, ko stāvat, skatīdamies debesīs? Šis Jēzus, kas uzņemts debesīs prom no jums, tāpat nāks, kā jūs redzējāt viņu debesīs aizejam.”
Mācekļi izraugās citu apustuli Jūdas vietā
12 Tad viņi atgriezās Jeruzālemē no tā sauktā Olīvkalna, kas no Jeruzālemes ir sabata gājiena attālumā. 13 Pārnākuši viņi uzkāpa augšistabā, kur bija apmetušies Pēteris un Jānis, Jēkabs un Andrejs, Filips un Toms, Bartolomejs un Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Sīmanis Zēlots un Jūda, Jēkaba dēls. 14 Viņi bija vienprātīgi neatlaidīgā Dieva lūgšanā kopā ar sievietēm un Mariju, Jēzus māti, un viņa brāļiem. 15 Un tajās dienās Pēteris, piecēlies brāļu vidū – tur bija sapulcējušies vienkopus ap simts divdesmit cilvēku –, sacīja: 16 “Mani brāļi, Rakstiem bija jāpiepildās, kā ar Dāvida muti Svētais Gars jau pavēstījis par Jūdu, kas parādīja ceļu Jēzus sagūstītājiem. 17 Viņš bija mūsu vidū un bija izraudzīts šai kalpošanai. 18 Par netaisnības algu viņš iemantoja zemes gabalu, nokrita zemē, pārsprāga, un visas viņa iekšas izgāzās ārā, 19 un tas kļuva zināms visiem Jeruzālemes iedzīvotājiem, un tā zemes gabals nosaukts viņu valodā Hakeldama, tas ir, Asins lauks. 20 Jo psalmu grāmatā ir rakstīts: viņa miteklis lai ir tukšs, lai tajā neviens nedzīvo, un lai viņa amatu dabū cits. 21 Tad nu kādam no vīriem, kas visu šo laiku bijuši kopā ar mums, kopš atnāca un aizgāja no mums Kungs Jēzus – 22 no Jāņa kristības līdz tai dienai, kad viņš tika uzņemts debesīs prom no mums –, vienam no viņiem ir jābūt kopā ar mums par viņa augšāmcelšanās liecinieku.” 23 Un tie izvirzīja divus – Jāzepu, sauktu Barsaba, ar pievārdu Jūsts, un Matiju. 24 Dievu lūgdami, viņi sacīja: “Tu Kungs, kas pazīsti ikvienu sirdi, parādi, kuru no šiem diviem tu izraugies, 25 lai tas tagad saņemtu to kalpošanas un apustuļa vietu, no kuras aizgāja Jūda, noiedams savā vietā.” 26 Viņiem deva lozes, un loze krita Matijam, un viņu pieskaitīja pie vienpadsmit apustuļiem.
