XXVI.
Augstōs padūmes lāmums.
1 Pabeidzis vysas šytōs runas, Jezus saceja sovim mōceklim: 2 Jyus zynat, ka pēc divom dīnom byus Leldine; un ka Cylvāka Dāls byus nūdūts krystā pīkaļšonai.
3 Tūlaik sasalaseja vērsgoreidznīki un tautas vacōkī augstōkō goreidznīka Kaifasa pilī 4 un sovstarpeigi pōrsprīde, kai byutu īspējams ar viltim Jezu apcītynōt un nūnōvēt.
5 Jī gon sasarunōja: Tikai na svātku laikā, lai naizacaltu tautā namīrs.
Jezus apsvaideišona.
6 Kad Jezus beja Betanijā, špitaleigō Seimaņa mōjā, un sēdēja pi golda, 7 pīgōja klōtu vīna sīvīte ar alebastra trauku, pylnu dōrga eleja, un izlēja Jam uz golvas. 8 Tū radzādami, mōcekli apsakaitynōja saceidami: Kam šei izškērdeiba? 9 Tū tadei varēja dōrgi pōrdūt un sajimtū izdaleit nabogim.
10 Jezus, tū zynōdams, jim saceja: Kōpēc dorat sīvītei napatikšonu? 11 Jei tadei padareja Maņ lobu dorbu. Nabogi vysod byus pi jums, bet Es vysod nabyušu. 12 Jei, izlīdama eleju uz munas mīsas, jōs paglobōšonai tū padareja. 13 Patīši, Es jums soku, vysā pasaulī, kur vīn tiks sludynōts šytys Evangelijs, tur tiks stōsteits jōs pīmiņai tys, kū jei ir padarejuse.
14 Tad vīns nu divpadsmit, vōrdā Judass Iskariots, nūgōja pi vērsgoreidznīkim 15 un saceja: Kū jyus maņ dūsit, jo es Jū nūdūtu jyusim? Jī pīškeire jam trejsdesmit sudobra gobolu.
16 Nu tō laika jys meklēja izdeveibas, lai Jū nūdūtu.
Pādejōs vakariņas un Vysusvātōkō Sakramenta īstateišona.
17 Pyrmajā naraudzātōs maizes dīnā, mōcekli pīgōja pi Jezus un saceja: Kur Tev pateik, lai mes sagatavōtu Leldines jāru? 18 Jys atbiļdēja: Ejte mīstā pi vīna cylvāka un jam pasokit: Mōceitōjs līk pasaceit: Muns laiks ir tyvu. 19 Pi tevis Es grybu ēst Leldines jāru. 20 Mōcekli padareja tai, kai Jezus jim beja licis, un sagatavōja Leldines jāru.
Vokoram atejūt, Jys ar tim divpadsmit atsasāda pi golda. 21 Ēsšonas laikā Jys jim saceja: Patīši, Es jums soku: vīns nu jums Mani nūdūs. 22 Jī ļūti nūskuma un sōka vīns pēc ūtra nu Jō vaicōt: Kungs, vai na es tys asmu?
23 Jys atbiļdēja: Kas reizē ar Mani mērcej bļūdā rūku, tys Mani nūdūs. 24 Cylvāka Dāls gon īt tai, kai par Jū ir raksteits, bet bāda tam cylvākam, kurs Cylvāka Dālu nūdūs! Jam byutu lobōk, jo jys nabyutu dzimis.
25 Tad vaicōja Judass — Jō nūdevējs: Mōceitōj, vai gon es tys byutu? Jys atbiļdēja: Tu pats teici.
26 Koleidz vēļ jī beja pi golda, Jezus, pajēmis maizi un jū pōrsvētejis lauze un deve mōceklim, saceidams: Jemit un ēdit, šitei ir muna Mīsa. 27 Tad, pajēmis bikeri, pateice un snēdze jim saceidams: 28 Dzerit nu jō visi, jo šytys ir muns asnis (jaunō) Īstōdejuma, kurs tops izlīts par daudzejim grāku atlaisšonas dēļ. 29 Bet Es jums soku, ka nu šō laika vairs nadzeršu nu šytō veinūgōju augļa leidz tai dīnai, koleidz Es tū ar jums nu jauna dzeršu sova Tāva kēnestī.
Mōcekļu apgolvōjums.
30 Tad jī, nūskaitejuši pateiceibas himnu, gōja uz Eleja kolnu.
31 Tad Jezus jim saceja: Sūnakt jyus visi īsaļaunōsit nu Manis. Ir taču raksteits: Es satrīkšu gonu, un gonamō pulka vuškas izkleiss. 32 Bet pēc sovas augšamceļšonōs Es īprīkš jyusu byušu Galilejā.
33 Bet Pīters Jam atbiļdēja: Lai gon visi nu Tevis īsaļaunōtu, es, tūmār, nikod naīsaļaunōšu. 34 Jezus atbiļdēja: Patīši, Es tev soku: Šūnakt pat, pyrms gaiļa dzīdōšonas, tu Manis trejskōrt aizalīgsi. 35 Pīters Jam atbiļdēja: Lai byutu kaut jōmērst ar Tevi, tūmār es Tevis naaizalīgšu. Ari visi citi mōcekli runōja tū pat.
K. Jezus Getsemanē.
36 Tad Jezus ar jim aizgōja uz nūmali, kuru sauc Getsemane. Un jim saceja: Pasēdit šite, koleidz Es tur aizgōjis pasalyugšu. 37 Leidza ar Sevi Jys pajēme tikai Pīteri un obejus Zebedeja dālus. Tad Jys sōce grimt skumēs un izbailē un jim saceja: 38 Muna dvēsele ir nūskumuse leidz nōvei, palicit šite un esit ar Mani nūmūdā.
39 Un pagōjis drusku tōļōk nu jim, pakryta uz vaiga un lyudzēs saceidams: Muns Tāvs, jo varams, šytys bikers lai paīt Maņ garum. Tūmār, na tai, kai Es grybu, bet tai, kai Tu (gribi).
40 Tad, atgōjis pi mōceklim, atroda jūs guļūt un saceja Pīteram: Tai, jyus navarējot pat vīnas stuņdes pabyut ar Mani nūmūdā. 41 Esit nūmūdā un lyudzatēs, ka naīkrystu kārdynōšonā; gors gon ir dedzeigs, bet mīsa ir vōja.
42 Otkon ūtru reizi Jys pagōjis lyudzēs saceidams: Muns Tāvs, jo šytys bikers navar paīt nadzarts, lai nūteik Tova gryba. 43 Un atgōjis atpakaļ, otkon atroda jūs guļūt, jo jim acis beja nūvōrgušas.
44 Jūs pametis, Jys nūgōja trešu reizi lyugtūs, saceidams tūs pošus vōrdus. 45 Tad atgōjis atpakaļ pi mōceklim, jim saceja: Jyus vys vēļ gulit un pyušatēs? Raug, tei stuņde jau ir atgōjuse, un Cylvāka Dāls tiks nūdūts grēcinīku rūkōs. 46 Celitēs, īsim! Raug, jau tyvojās muns nūdevējs!
K. Jezus apcītynōšona.
47 Jam šytū runojūt, raug, pīgōja klōt Judass, vīns nu tim divpadsmit, un ar jū lels ļaužu pulks ar zūbynim un rungom vērsgoreidznīku un tautas vacōkū uzdavumā. 48 Bet nūdevējs beja jim devis zeimi, saceidams: Kuru es pabučōšu, tys ir Jys, jemit Jū cīši. 49 Tyuleņ, pīgōjis pi Jezus, saceja: Esi sveicynōts, Mōceitōj! un Jū pabučōja. Bet Jezus jam saceja: Draugs, kō tu te atgōji?
50 Tūlaik jī pīgōja klōt, pacēle pret Jezu sovas rūkas un Jū sakēre.
51 Un raug, vīns nu tim, kas beja ar Jezu, pacēlis rūku, izvylka sovu zūbynu un, sytūt vērsgoreidznīka kolpam, nūcērta tam ausi. 52 Tūlaik Jezus jam saceja: Lic sovu zūbynu sovā vītā. Taču ikvīns, kas jims zūbynu, nu zūbyna zuss. 53 Vai gon tu dūmoj, ka muns Tāvs naatsyuteitu tyuleņ maņ paleigā vairōk na divpadsmit legionu eņgeļu, jo tikai Es nu Jō tō lyugtu? 54 Bet kai tad lai izapylda Roksti? Tai tadei jōnūteik.
55 Tamā pat stuņdē Jezus saceja ļaudim: Jyus izgōjot ar zūbynim un rungom pret Mani, kai pret slapkovu, lai Mani sagyutu. Es taču ikdīnas beju (storp jums) svētneicā un mōceju, un jyus Manis nagyvot.
56 Tys gon vyss nūtyka, lai izapiļdeitu pravīšu roksti. Tūlaik visi mōcekli, Jū pamatuši, aizbāga.
K. Jezus augstōs tīsas prīškā.
57 Tad tī, sajāmuši, Jezu aizvede pi vērsgoreidznīka Kaifasa, kur sasalaseja Rokstim mōceitī un vacōkī.
58 Pīters gōja nu tōlīnes Jam pakaļ leidz pošam vērsgoreidznīka pogolmam, un, īgōjis īkšā, atsasāda pi koļpim, lai radzātu beigas.
59 Vērsgoreidznīki un vysa augstō padūme meklēja pret Jezu vyltu līceibu, lai Jū nūtīsōtu uz nōvi. 60 Bet, lai gon daudz vyltu līcinīku uzastōja, tūmār vīnprōteibas naatroda. Golu golā pīgōjuši divi (vyltus līcinīki) 61 saceja: Šytys teice: Es varu Dīva svētneicu nūjaukt un treju dīnu laikā jū otkon uzceļt.
62 Tad pīsacēlis vērsgoreidznīks Jam saceja: Tu nikō naatbiļd uz tū, kū šitī pret Tevi līcynoj? Bet Jezus klusēja. 63 Tad vērsgoreidznīks Jam saceja: Es Tevi zvārynoju dzeivō Dīva vōrdā, pasoki mums, vai Tu esi Kristus, Dīva Dāls? 64 Jezus jam atbiļdēja: Tu pats teici. Bet Es jums soku: Nu šō laika redzēsit Cylvāka Dālu, sēžūt pa lobajai vysvareibas Dīva un atejūt vērs debess mōkūnim. 65 Tad vērsgoreidznīks pōrplēse sev drēbes un saceja: Jys zaimoj Dīvu! Kamdēļ mums vēļ vajadzeigi līcinīki? Tadei tagad pat jyus dzērdējot Dīva zaimōšonu. 66 Kai jums līkās? Un jī atbyldādami saceja: Jys ir nūdūdams nōvei.
67 Tad jī spļōve Jam vaigā un syta ar dyurem. Citi otkon syta Jam par vaigu un 68 saceja: Pravītoj mums, Kristus, kurais Tev īsyta.
Pītera aizalīgšona.
69 Tam laikam Pīters sēdēja pogolmā. Pīgōjuse klōt, vīna kolpyune jam saceja: Ari tu beji pi Jezus, tō Galilejīša. 70 Jys, līgdamīs pret visim, jai saceja: Es nasaprūtu, kū tu runoj.
71 Pēc tam jys laidēs īt pa vōrtim ōrā. Tur, pamanejuse jū, cyta kolpyune saceja klōtasūšim: (Ari) šytys beja ar Jezu Nazarīti! 72 Jys otkon aizalīdze zvārādamīs: Es tō cylvāka pavysam napazeistu.
73 Par mozu breidi klōtasūšī pīgōja Pīteram klōtu un saceja: Patīseibā ari tu esi vīns nu tim, taču tova volūda tū līcynoj! 74 Tad jys sōce lōdētīs un zvērētīs, ka pavysam napazeistūt tō Cylvāka.
75 Un tamā breidī aizdzīdōja gaiļs. Tad Pīteram īgōja prōtā Jezus vōrdi: Pyrms gaiļa dzīdōšonas, tu trejskōrteigi Manis aizalīgsi. Un izgōjis ōrā, jys gauži raudōja.
Gatavošanās nonāvēt Jēzu
(Mk 14:1–2Lk 22:1–2Jņ 11:45–53)1 Kad Jēzus visu to bija pateicis, viņš sacīja saviem mācekļiem: 2 “Jūs zināt, ka pēc divām dienām būs Pashas svētki un Cilvēka Dēls tiks nodots krustā sišanai.” 3 Tad sanāca kopā virspriesteri un tautas vecajie augstā priestera Kajafas pilī. 4 Tie apspriedās, kā Jēzu ar viltu sagūstīt un nonāvēt; 5 tie sacīja: “Svētkos ne, lai tautā neceļas nemiers.”
Jēzus svaidīšana Bētanijā
(Mk 14:3–9Jņ 12:1–8)6 Kad Jēzus bija Bētanijā spitālīgā Sīmaņa namā 7 un bija apsēdies, pie viņa pienāca kāda sieviete ar ļoti dārgu svaidāmo eļļu alabastra trauciņā un izlēja to pār viņa galvu. 8 Mācekļi, to redzēdami, bija neapmierināti un sacīja: “Kādēļ tāda izšķērdība? 9 Šo eļļu varēja pārdot par dārgu maksu un naudu atdot nabagiem!” 10 Jēzus, to noprazdams, viņiem sacīja: “Kādēļ jūs viņai pārmetat? Viņa man ir darījusi labu darbu. 11 Nabagi būs vienmēr pie jums, bet es nebūšu vienmēr. 12 Izliedama šo eļļu pār manu miesu, viņa to darījusi manis apbedīšanai. 13 Patiesi es jums saku: kur vien visā pasaulē tiks sludināts šis evaņģēlijs, tur tiks stāstīts viņai par piemiņu, ko viņa ir darījusi.”
Jūdas nodevība
(Mk 14:10–11Lk 22:3–6)14 Tad viens no tiem divpadsmit, vārdā Jūda Iskariots, aizgāja pie virspriesteriem un jautāja: 15 “Ko jūs esat ar mieru man dot? Es jums viņu nodošu.” Un tie nosprieda viņam dot trīsdesmit sudraba naudas gabalus. 16 Kopš šā brīža viņš meklēja izdevību, lai Jēzu nodotu.
Pashas mielasts ar mācekļiem
(Mk 14:12–21Lk 22:7–14, Lk 21–23Jņ 13:21–30)17 Pirmajā Neraudzētās maizes dienā mācekļi atnāca pie Jēzus un jautāja: “Kur tu gribi, lai mēs sagatavojam tev Pashas mielastu?” 18 Viņš tiem teica: “Ejiet uz pilsētu pie viena cilvēka un sakiet viņam: Skolotājs saka: mans laiks ir klāt, pie tevis es kopā ar saviem mācekļiem turēšu Pashas mielastu.” 19 Tad mācekļi darīja tā, kā Jēzus tiem bija licis, un sagatavoja Pashas mielastu. 20 Kad iestājās vakars, viņš apsēdās kopā ar tiem divpadsmit. 21 Tiem ēdot, viņš teica: “Patiesi es jums saku: viens no jums mani nodos.” 22 Ļoti noskumuši, tie viens pēc otra jautāja: “Kungs, taču ne es?” 23 Bet viņš tiem atbildēja: “Kas ar mani reizē mērc savu roku bļodā, tas mani nodos. 24 Cilvēka Dēls gan aiziet, kā par viņu ir rakstīts, bet vai! tam cilvēkam, kas nodod Cilvēka Dēlu! Tam būtu bijis labāk nepiedzimt.” 25 Un viņa nodevējs Jūda jautāja: “Skolotāj, taču ne es?” Viņš tam atbildēja: “Tu to teici.”
Svētā Vakarēdiena iedibināšana
(Mk 14:22–26Lk 22:15–221Kor 11:23–25)26 Mielasta laikā Jēzus ņēma maizi, svētīja, lauza un deva to saviem mācekļiem, sacīdams: “Ņemiet un ēdiet, tā ir mana miesa.” 27 Viņš, paņēmis biķeri, pateicās un deva to viņiem, sacīdams: “Dzeriet visi no tā, 28 tās ir manas jaunās derības asinis, kas par daudziem tiek izlietas grēku piedošanai. 29 Es jums saku: es vairs nedzeršu no šiem vīnakoka augļiem līdz tai dienai, kad es kopā ar jums to no jauna dzeršu sava Tēva valstībā.” 30 Tad, pateicības dziesmu nodziedājuši, viņi devās uz Olīvkalnu.
Jēzus paredz Pētera nodevību
(Mk 14:27–31Lk 22:31–34Jņ 13:36–38)31 Jēzus tiem sacīja: “Jūs visi šonakt manis dēļ apgrēkosieties, jo ir rakstīts: es sitīšu ganu, un avju ganāmpulks tiks izklīdināts. – 32 Bet pēc savas augšāmcelšanās es pirms jums noiešu uz Galileju.” 33 Tad Pēteris viņam sacīja: “Pat ja visi tevis dēļ apgrēkosies, es nemūžam neapgrēkošos.” 34 Jēzus tam sacīja: “Patiesi es tev saku: šajā naktī, pirms gailis dziedās, tu mani trīs reizes noliegsi.” 35 Bet Pēteris viņam sacīja: “Pat ja man būtu jāmirst līdz ar tevi, es tevi nekad nenoliegšu!” Tāpat runāja arī visi pārējie mācekļi.
Jēzus lūgšana Getzemenē
(Mk 14:32–42Lk 22:39–46)36 Tad Jēzus kopā ar saviem mācekļiem nonāca vietā, ko sauc Getzemene, un sacīja: “Sēdieties tepat, kamēr es paiešu tālāk un pielūgšu Dievu.” 37 Viņš ņēma līdzi Pēteri un abus Zebedeja dēlus. Tad viņš sāka bēdāties un baiļoties. 38 Viņš tiem sacīja: “Mana dvēsele ir satriekta līdz nāvei. Palieciet šeit un esiet ar mani nomodā!” 39 Un, nedaudz tālāk pagājis, viņš krita uz sava vaiga un lūdza: “Mans Tēvs, ja tas ir iespējams, lai šis biķeris iet man garām! Tomēr ne kā es gribu, bet kā tu.” 40 Tad viņš nāca pie saviem mācekļiem un atrada tos guļam, un sacīja Pēterim: “Tā jūs nespējāt pat vienu stundu būt ar mani nomodā? 41 Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka nekrītat kārdināšanā! Gars ir apņēmīgs, bet miesa vāja.” 42 Vēl otrreiz viņš aizgāja un lūdza: “Mans Tēvs! Ja šis biķeris man nevar iet garām, lai man tas nebūtu jādzer, tad lai notiek tavs prāts.” 43 Un, vēlreiz pienākdams, viņš tos atrada guļam, jo tiem acis lipa ciet. 44 Tos atstājis, viņš vēl trešo reizi gāja un lūdza ar tiem pašiem vārdiem. 45 Tad viņš nāca pie saviem mācekļiem un sacīja: “Vai jūs vēl aizvien guļat?! Redzi, tā stunda ir klāt! Cilvēka Dēls tiek nodots grēcinieku rokās! 46 Celieties, ejam! Redzi, mans nodevējs nāk.”
Jēzus tiek apcietināts
(Mk 14:43–50Lk 22:47–53Jņ 18:3–12)47 Viņam vēl runājot, redzi, nāca Jūda, viens no tiem divpadsmit, un kopā ar viņu liels ļaužu pūlis ar zobeniem un nūjām, virspriesteru un tautas vecajo sūtīts. 48 Bet viņa nodevējs bija norunājis ar tiem zīmi. Viņš sacīja: “Kuru es noskūpstīšu, tas ir viņš, ņemiet viņu ciet.” 49 Viņš tūdaļ devās pie Jēzus un teica: “Esi sveicināts, Rabi!” – un viņu noskūpstīja. 50 Jēzus viņam sacīja: “Draugs, kādēļ tu esi šeit?” Tad tie pienāca klāt, satvēra Jēzu un apcietināja. 51 Un, redzi, kāds no tiem, kas bija kopā ar Jēzu, sniedzās pēc zobena un, to izvilcis, cirta virspriestera kalpam un nocirta tam ausi. 52 Tad Jēzus tam sacīja: “Liec savu zobenu atpakaļ vietā, jo ikviens, kas zobenu pacels, no zobena ies bojā. 53 Vai tad tu domā, ka es nevarētu lūgt savu Tēvu un viņš man nesūtītu tūlīt vairāk kā divpadsmit leģionu eņģeļu? 54 Bet kā tad Raksti piepildītos, ka tam tā ir jānotiek?” 55 Tanī pašā stundā Jēzus sacīja uz ļaužu pūli: “Kā pret laupītāju jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām mani gūstīt. Katru dienu es sēdēju templī mācīdams, un tad jūs mani neņēmāt ciet. 56 Bet nu viss noticis tā, lai praviešu Raksti piepildītos!” Tad visi mācekļi viņu atstāja un aizbēga.
Jēzus augstā priestera un sinedrija priekšā
(Mk 14:53–65Lk 22:54–55, Lk 63–71Jņ 18:13–14, Jņ 19–24)57 Tie, kas Jēzu apcietināja, aizveda viņu pie augstā priestera Kajafas; tur bija sapulcējušies arī rakstu mācītāji un vecajie. 58 Bet Pēteris viņam sekoja no tālienes līdz augstā priestera pagalmam, tur iegājis, viņš apsēdās kopā ar sargiem, lai redzētu, kā viss beigsies. 59 Virspriesteri un viss sinedrijs meklēja viltus liecību pret Jēzu, lai viņu nonāvētu, 60 bet neatrada, lai gan daudzi nāca un nepatiesi liecināja. Visbeidzot atnāca divi 61 un teica: “Viņš sacīja: es varu nojaukt Dieva templi un trijās dienās no jauna to uzcelt.” 62 Tad piecēlās augstais priesteris un viņam sacīja: “Vai tu neatbildēsi neko uz to, ko tie liecina pret tevi?” 63 Bet Jēzus klusēja. Tad augstais priesteris viņam sacīja: “Es zvērinu tevi pie dzīvā Dieva, saki mums: vai tu esi Kristus, Dieva Dēls?” 64 Jēzus tam atbildēja: “Tu pats to saki. Bet es jums saku: kopš šā brīža jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuvarenā labās rokas un nākam uz debess padebešiem. ” 65 Tad augstais priesteris pārplēsa savas drēbes un teica: “Viņš zaimo! Kam mums vēl liecinieku? Redzi, tagad jūs šo zaimošanu esat dzirdējuši. 66 Kā jūs domājat?” Tie atbildēja: “Viņš sodāms ar nāvi.” 67 Tie spļāva viņam sejā, sita viņu un pļaukāja, 68 sacīdami: “Pravieto mums, Kristu, kurš tev iesita?”
Pēteris noliedz Jēzu
(Mk 14:66–72Lk 22:56–62Jņ 18:15–18, Jņ 25–27)69 Bet Pēteris sēdēja pagalmā. Tad pienāca kāda kalpone un teica: “Arī tu biji ar to galilejieti Jēzu.” 70 Bet viņš visu priekšā liedzās: “Es nesaprotu, ko tu runā.” 71 Kad viņš bija izgājis vārtos, viņu ieraudzīja kāda cita kalpone un sacīja tiem, kas tur bija: “Šis bija kopā ar Jēzu, Nācarieti.” 72 Viņš atkal liedzās, zvērēdams: “Es to cilvēku nepazīstu!” 73 Pēc brīža tie, kas tur stāvēja, pienāca klāt un Pēterim sacīja: “Patiešām arī tu esi viens no viņiem, jo tava valoda nodod tevi.” 74 Tad viņš sāka lādēties un zvērēt: “Es to cilvēku nepazīstu!” Un tūlīt gailis iedziedājās. 75 Pēteris atcerējās vārdus, ko Jēzus bija sacījis: “Pirms gailis dziedās, tu mani trīs reizes noliegsi.” Izgājis ārā, viņš rūgti raudāja.
