XIII.
K. Jezus mōceklim mozgoj kōjas.
1 Pyrms Leldines svātkim Jezus, radzādams, ka tyvojās Jō stuņde nu pasauļa aizīt uz Tāvu, nūmīļōjis sovejūs, kas uz pasauļa beja, nūmīļōja jūs leidz golam.
2 Vakareņu laikā, kad valns Judasa, Seimaņa Iskariotas dāla, sirdī beja īmetis nūdūmu Jū nūdūt, 3 Jezus, zynōdams, ka Tāvs vysu ir atdevis Jō rūkōs, un ka nu Dīva izgōja un otkon īt uz Dīvu atpakaļ, 4 pīsacēlis nu vakareņu, nūvylka vērsdrēbes, un, pajēmis dvīli, apsajūze. 5 Tad, pīlējis bļūdā yudiņa, sōce mōceklim mozgōt kōjas un ar dvīli, ar kuru beja apsajūzis, slauceit.
6 Tai Jys pīgōja pi Seimaņa Pītera. Bet tys Jam saceja: Kungs, Tu gribi maņ kōjas mozgōt? 7 Jezus atsasauce un saceja: Tō, kū Es tagad doru, tu vēļ nazini, bet vēļōk saprassi. 8 Pīters Jam saceja: Nā, Tu maņ kōju nikod namozgōsi! Jezus jam atbiļdēja: Jo Es tevis namozgōšu, tad tev nabyus ar Mani daļas. 9 Tad Seimaņs Pīters Jam saceja: Kungs, na tikai munas kōjas, bet ari rūkas un golvu. 10 Jezus tam atbiļdēja: Kas ir izamozgōjis, tam vajag tikai kōjas nūmozgōt, tad jys ir vysā teirs. Ari jyus asat teiri, tikai na visi. 11 Jys sovu nūdevēju zynōja un tōpēc saceja: Jyus visi teiri naasat.
12 Nūmozgōjis jim kōjas un apviļcis sovas vērsdrēbes, Jys atsasāda pi golda un saceja: Vai jyus saprūtat, kū Es jums padareju? 13 Jyus Mani saucat par Mōceitoju un Kungu un labi sokot, Es tadei asmu. 14 Tai tad, jo Es, Kungs un Mōceitōjs, nūmozgōju jums kōjas, tad ari jums ir pīnōkums cyts cytam kōjas mozgōt. 15 Es jums devu pīmāru, ka ari jyus tai dareitu, kai Es jums padareju. 16 Patīši, patīši, Es jums soku: Ni kolps ir lelōks par kungu, ni syutnis par tū, kas jū syuteja. 17 Jo jyus šytū saprūtat un saskaņā ar šytū dareisit, tad jyus asat svēteigi.
18 Na par jums visim Es runoju. Es zynu, kū Es izlaseju; tūmār Rokstim ir jōizapylda.
Tys, kas ar Mani maizi ād,
pret Mani paceļs sovu papīdi.
K. Jezus pasoka sovu nūdevēju.
19 Es jums jau tagad stōstu, koleidz tys vēļ navā nūticis, lai jyus, kad tys nūtiks, tycātu, ka Es asmu. 20 Patīši, patīši, Es jums soku: Kas Munu syutni pījims, tys pījims Mani; kas Mani pījims, tys pījims Tū, kas Mani syuteja.
21 Pēc šytūs vōrdu Jezus tyka sakustynōts gorā un aplīcynōdams saceja: Patīši, patīši, Es jums soku: Vīns nu jyusim Mani nūdūs. 22 Tad mōcekli cyts uz cyta skatejōs un nazynōja, par kuru Jys dūmoj. 23 Vīns nu Jō mōceklim, tys, kuru Jezus mīļōja, pīsaglaude pi Jezus kryutim. 24 Seimaņs Pīters pamōve uz jū un jam saceja: Pavaicoj, kurs ir tys, par kuru Jys runoj. 25 Jys nūsalīce pi Jezus kryutim un saceja: Kungs, kurs tys ir? 26 Jezus atbiļdēja: Tys ir tys, kam Es īdūšu apmārcātu maizes gabaleņu. Un Jys, apmērcējis maizes gabaleņu, īdeve Judasam, Iskariotas Seimaņa dālam. 27 Un pēc maizes gabaleņa jamā īgōja ļaunais gors. Jezus jam saceja: Kū gribi dareit, tū dori ōtrōk. 28 Tūmār nivīns nu klōtasūšim nasaprota, kōpēc jam tū saceja. 29 Tai kai Judass beja montzinis, tad daži dūmōja, ka Jezus grib saceit: Nūpērc, kas mums dēļ svātkim ir vajadzeigs, vai ari, ka nabogim kaut kū izdaleitu. 30 Jys, tū gabaleņu apēdis, tyuleņ izgōja ōrā. Beja nakts.
K. Jezus dūd jaunu bausleibu.
31 Kad jys jau beja izgōjis, Jezus saceja: Tagad Cylvāka Dāls ir uzslaveits. 32 Jo Dīvs Jamā ir uzslaveits, tad ari Dīvs uzslaveis Jū Sevī, un uzslaveis Jū tyuleņ.
33 Bērneni, vairs tikai mozu breidi Es pi jums asmu. Jyus Manis meklēsit, bet kū Es agrōk jūdim saceju, tū tagad soku ari jums: Kur Es eju, tur jyus aizīt navarit.
34 Es jums dūdu jaunu bausleibu: Mīļojit vīns ūtru. Jums vīnam ūtru jōmīļoj tai, kai Es jyusus nūmīļōju. 35 Jo jyus vīns ūtru mīļōsit, tad caur tū visi pazeis, ka Jyus asat Muni mōcekli.
K. Jezus īprīkš pasludynoj Pītera aizalīgšonu.
36 Tad Seimaņs Pīters nu Jō vaicōja: Kungs, kur Tu īsi? Jezus atbiļdēja: Kur Es eju, tur tu pēc Manis pakaļ aizīt navari, bet vēļōk gon tu īsi pakaļ. 37 Pīters Jam saceja: Kungs, kōpēc tagad pat es navaru Tev pakaļ īt? Es Tevis dēļ atdūšu sovu dzeiveibu.
38 Jezus jam atbiļdēja: Par Mani tu gribi atdūt sovu dzeiveibu? Patīši, patīši, Es tev soku: Pyrms na kai gaiļs aizdzīdōs, tu Manis trejskōrteigi aizalīgsi.
Jēzus mazgā mācekļiem kājas
1 Bija laiks pirms Pashas svētkiem. Jēzus zināja, ka ir pienākusi viņa stunda pāriet no šīs pasaules pie Tēva; un savējos, kurus viņš šajā pasaulē bija iemīlējis, viņš mīlēja līdz galam. 2 Mielasta laikā, kad velns Jūdam, Sīmaņa dēlam Iskariotam, jau bija ielicis sirdī nodomu viņu nodot, 3 Jēzus, zinādams, ka Tēvs viņa rokās bija nodevis visu un ka viņš no Dieva ir izgājis un pie Dieva aiziet, 4 piecēlās no mielasta, novilka virsdrēbes un, paņēmis linu drānu, to sev apsēja. 5 Pēc tam viņš ielēja ūdeni mazgājamā traukā un sāka mazgāt mācekļiem kājas, un slaucīja tās linu drānā, ko viņš bija apsējis. 6 Tad viņš nāca pie Sīmaņa Pētera. Tas viņam sacīja: “Kungs, tu mazgāsi man kājas?” 7 Jēzus viņam atbildēja: “Tu tagad nezini, ko es daru, bet pēc tam sapratīsi.” 8 Pēteris viņam sacīja: “Nemūžam tu man nemazgāsi kājas!” Jēzus atbildēja: “Ja es nemazgāšu, tad tev pie manis nav daļas.” 9 Sīmanis Pēteris viņam sacīja: “Kungs, ne tikai manas kājas, bet arī rokas un galvu!” 10 Jēzus sacīja: “Tam, kas ir jau mazgāts, nevajag vairāk kā vien kājas mazgāt, jo viņš viss ir tīrs. Un jūs esat tīri, bet ne visi.” 11 Jēzus zināja, kurš viņu nodos, tādēļ viņš sacīja: “Ne visi jūs esat tīri.” 12 Kad viņš tiem kājas bija nomazgājis, viņš atkal apvilka savas virsdrēbes un apsēdies tiem sacīja: “Vai jūs saprotat, ko es jums esmu darījis? 13 Jūs mani saucat: Skolotājs un Kungs – un pareizi sakāt, jo tas es esmu. 14 Ja nu es, Kungs un Skolotājs, esmu jums mazgājis kājas, tad pienākas, ka arī jūs cits citam kājas mazgājat. 15 Jo es jums esmu devis priekšzīmi, lai jūs darāt, kā es esmu darījis. 16 Patiesi, patiesi es jums saku: kalps nav lielāks par savu kungu, un sūtnis nav lielāks par to, kas viņu sūtījis. 17 Ja jūs to zināt, jūs esat laimīgi, ja vien to darāt. 18 Ne par jums visiem es runāju, es zinu, kuri ir tie, ko esmu izredzējis. Bet lai piepildītos Raksti: kas ar mani maizi ēd, tas ir pacēlis pret mani savu papēdi. – 19 Es jums to saku jau tagad, pirms tas ir noticis, lai jūs, kad tas būs noticis, ticētu, ka ES ESMU. 20 Patiesi, patiesi es jums saku: kas uzņem to, ko es sūtīšu, uzņem mani; bet, kas uzņem mani, uzņem to, kas mani sūtījis.”
Jēzus parāda savu nodevēju
(Mt 26:20–25Mk 14:17–21Lk 22:21–23)21 To sacījis, Jēzus, satraukts garā, liecināja: “Patiesi, patiesi es jums saku: viens no jums mani nodos!” 22 Mācekļi skatījās cits uz citu neziņā, par kuru viņš runā. 23 Viens viņa māceklis, kuru Jēzus mīlēja, bija atgūlies Jēzum cieši blakus. 24 Tad Sīmanis Pēteris tam pamāja un sacīja: “Pavaicā, kurš tas ir, par kuru viņš runā!” 25 Tas, noliecies pie Jēzus krūts, viņam jautāja: “Kungs, kurš tas ir?” 26 Jēzus atbildēja: “Tas, kuram es, iemērcis kumosu, to došu.” Un, kumosu iemērcis, viņš deva to Jūdam, Sīmaņa dēlam Iskariotam. 27 Un pēc šī kumosa tajā iegāja sātans. Jēzus Jūdam sacīja: “Ko dari, to dari drīz.” 28 Bet neviens no tiem, kas tur bija, nesaprata, kādēļ viņš to sacīja. 29 Daži domāja, ka Jēzus tam sacīja: “Ej, pērc, kas mums vajadzīgs svētkiem,” – jo pie Jūdas bija maks. Vai arī – lai dotu kaut ko nabagiem. 30 Kumosu ņēmis, Jūda tūlīt izgāja ārā. Bija nakts.
Jēzus dod jaunu bausli
31 Kad viņš bija izgājis, Jēzus sacīja: “Tagad Cilvēka Dēls ir pagodināts, un Dievs ir pagodināts viņā. 32 Dievs arī pagodinās viņu sevī un pagodinās viņu tūlīt. 33 Bērniņi, vēl mazu brīdi es esmu ar jums. Jūs mani meklēsiet, un, tāpat kā es jūdiem esmu teicis, tā arī jums tagad saku: kurp es aizeju, jūs nevarat nākt. 34 Es jums dodu jaunu bausli – mīliet cits citu! Kā es esmu mīlējis jūs, tā arī jūs mīliet cits citu. 35 Ja jums būs mīlestība savā starpā, visi zinās, ka jūs esat mani mācekļi.”
Jēzus paredz Pētera nodevību
(Mt 26:31–35Mk 14:27–31Lk 22:31–34)36 Sīmanis Pēteris viņam sacīja: “Kungs, kurp tu ej?” Jēzus viņam atbildēja: “Kurp es eju, tu nevari man tagad nākt līdzi, bet vēlāk nāksi.” 37 Pēteris viņam sacīja: “Kungs, kādēļ es tagad nevaru tev iet līdzi? Savu dzīvību es atdošu par tevi!” 38 Jēzus viņam atbildēja: “Savu dzīvību tu atdosi par mani? Patiesi, patiesi es tev saku: vēl gailis nebūs nodziedājis, pirms tu trīs reizes mani būsi noliedzis.”
