XIV.
Augstōs padūmes sprīdums.
1 Beja tikai divi dīnas leidz Leldinei, naraudzātōs maizes svātkim.
Vērsgoreidznīki un Rokstim mōceitī meklēja, kai Jū ar viļteibu varātu sagyut un nūnōvēt. 2 Bet jī saceja: Tikai na svātkūs, ka naizacaltu ļaudīs namīrs.
K. Jezus svaideišona.
3 Jam asūt Betanijā, špitaleigō Seimaņa mōjōs un sēžūt pi golda, atgōja vīna sīvīte, nasdama alebastra trauceņu, pylnu eistō, ļūti dōrga nardes eleja. Jei sasyta alebastra trauceņu un izlēja (eleju) Jam uz golvas.
4 Daži dusmōjōs (un saceja): Kam vajadzeiga šytaida svaidamō eleja izškērdēšona? 5 Tadei varēja šytū eleju pōrdūt, sajimt vairōk na trejs simti denaru, un tūs izdaleit nabogim. Un jī kūrnēja pret tū (sīvīti).
6 Bet Jezus saceja: Līcit jai mīru! Kōpēc dorat jai napatikšonu? Jei (taču) padareja Maņ lobu dorbu. 7 Nabogi tadei vysod pi jums byus, un varēsit jim lobu dareit, kod vīn gribēsit, bet Es na vysod pi jums byušu. 8 Kū jei spēja, tū padareja: jei īprīkš apsvaideja munu mīsu ar eleju paglobōšonai. 9 Patīši, Es jums soku: Pa vysu pasauli, kur vīn tiks sludynōts šys Evangelijs, jōs pīmiņai tiks stōsteits tys, kū jei ir padarejuse.
10 Tad Judass Iskariots, vīns nu tim divpadsmit, aizgōja pi vērsgoreidznīkim, lai Jū jim nūdūtu. 11 Jī, tū izdzērduši, nūsaprīcōja un apsūleja jam īdūt naudas. Un jys tik meklēja izdeveibas, lai Jū nūdūtu.
Pādejōs vakarines un Vssv. Sakramenta īstateišona.
12 Pyrmajā naraudzātōs maizes dīnā, kurā tyka kauts Leldines jārs, mōcekli vaicōja nu Jō: Kur Tu gribi, ka mes aizgōjuši Tev sagatavōtu ēsšonai Leldines jāru?
13 Tad Jys nūsyuteja divejus mōcekļus un jim pīsaceja: Ejte uz piļsātu; tur jyusus satiks vīns cylvāks, nasdams yudiņa skrūzi. 14 Ejte jam pakaļ, un tōs sātas saiminīkam, kurā jys īīs, pasokit: Mōceitōjs līk jautōt: Kur ir Maņ vīta, kur Es ar sovim mōceklim ēsšu Leldines jāru? 15 Un tys parōdeis jums lelu izpuškōtu ādamū ustobu. Tur mums sagatavojit. 16 Mōcekli, īgōjuši mīstā, atroda tai, kai jim beja saceits. Un sagatavōja Leldines jāru.
17 Vokoram īstōjūt, Jys atgōja reizē ar tim divpadsmit. 18 Kad jī beja pi golda un ēde, Jezus tim saceja: Patīši, Es jums soku: ka vīns nu jums, kas ar Mani reizē ād, Mani nūdūs. 19 Jī palyka skumeigi un vaicōja vīns pēc ūtra: Vai na es? Un cyts: Vai na es?
20 Bet Jys atbiļdēja: Vīns nu divpadsmit, kas ar Mani rūku mērcej bļūdā. 21 Cylvāka Dāls gon īt, kai par Jū ir raksteits, bet bāda tam cylvākam, caur kuru Cylvāka Dāls tiks nūdūts. Tam cylvākam byutu lobōk, jo jys pavysam nabyutu dzimis.
22 Ēsšonas laikā Jezus pajēme maizi, nūsvēteja jū un padeve jim, saceidams: Jemit, šytei ir muna Mīsa. 23 Tad, pajēmis bikeri, pateikdams padeve jim. Un dzēre nu jō visi. 24 Un Jys saceja: Šytys ir muns (jaunō) Īstōdejuma Asnis, kas daudzejū dēļ tops izlīts.
25 Patīši, Es jums soku: nu šytō veinūgōju augļa Es vairs nadzeršu leidz tai dīnai, kad Es jū jaunu dzeršu Dīva vaļsteibā.
Mōcekļu apgolvōjums.
26 Tad jī, nūskaitejuši pateiceibas himnu, nūgōja uz Eleja kolnu.
27 Un Jezus jim saceja: (Šūnakt) jyus visi (nu Manis) īsaļaunōsit. Jo ir raksteits: Satrīkšu gonu, un vuškas izkleiss. 28 Bet pēc sovas augšamceļšonōs aizīšu jums pa prīšku uz Galileju.
29 Tad Pīters Jam saceja: Lai pat visi īsaļaunōtu, bet es nā. 30 Tad Jezus jam saceja: Patīši, Es tev soku: Šūnakt pat, pyrms kai gaiļs divi reizes nūdzīdōs, tu Manis trejskōrteigi aizalīgsi. 31 Jys tūmār vēļ styprōk apgolvōja: Pat jo maņ vajadzātu ar Tevi nūmērt, es Tevis naaizalīgšu. Taipat runōja ari visi citi.
Jezus nōves bailēs.
32 Kad jī atgōja uz vītu, kuru sauc Getsemane, Jys saceja sovim mōceklim: Pasēdit šite, koleidz Es lyugšūs. 33 Ar sevi leidza pajēme tikai Pīteri, Jākubu un Jōni, un Jys sōce grimt bailē un skumēs. 34 Tad Jys tim saceja: Muna dvēsele ir nūskumuse leidz nōvei. Palicit šyte un esit nūmūdā.
35 Jys, pagōjis drusku uz prīšku, pakryta pi zemes un lyudzēs: Jo tys varams, lai paīt tei stuņde Man garum. 36 Un Jys saceja: Abba, Tāvs, Tev vyss ir varams; Jem nūst nu manis šytū bikeri. Tūmār na tai, kai Es grybu, bet tai, kai Tu.
37 Atsagrīzis pi jim, Jys atroda jūs guļūt, un saceja Pīteram: Seimaņ, tu guli? Navari pat vīnas stuņdes byut nūmūdā? 38 Esit nūmūdā un lyudzatēs, ka naīkristu kārdynōšonā; gors gon ir dedzeigs, bet mīsa ir vōja. 39 Aizgōjis otkon, Jys lyudzēs, saceidams tūs pošus vōrdus. 40 Bet atgōjis atpakaļ, atroda jūs otkon guļūt; tūs acis beja nūvōrgušas, un jī nazynōja, kū Jam atbiļdēt.
41 Atsagrīzīs uz jim trešu reizi, saceja: Gulit tōļōk un pyušatēs? — Pīteik! Tei stuņde jau atgōja: raug, Cylvāka Dāls tiks nūdūts grēcinīku rūkōs. 42 Celitēs augšā, īsim! Raug, Muns nūdevējs jau tyvojās.
K. Jezus sajimšona cīti.
43 Un, Jam vēļ runojūt, pīgōja klōtu Judass (Iskariots), vīns nu divpadsmit, un leidza ar jū ļaudis ar zūbynim un rungom. Tūs beja syutejuši vērsgoreidznīki, Rokstim mōceitī un vacōkī. 44 Nūdevējs beja jim devis zeimi saceidams: Kuru es pabučōšu, tys ir. Jemit Jū cīši un uzmaneigi vedit. 45 Atgōjis jys tyuleņ pīgōja klōtu un saceja: (Esi sveicynōts) Mōceitōj, un Jū pabučōja.
46 Tūlaik jī pacēle pret Jū sovas rūkas un Jū sajēme. 47 Bet vīns nu klōtasūšajim izvylka zūbynu un, cērsdams vērsgoreidznīka kolpam, nūcērta tam ausi.
48 Jezus tim saceja: Kai pret kaidu slapkovu jyus asat izgōjuši ar zūbynim un rungom, lai Mani sagyutu. 49 Es tokš dīn dīnā beju storp jums svētneicā un mōceju, un jyus Manis nagyvat. Bet jōizapylda Rokstim. 50 Tūlaik visi (Jō mōcekli), Jū pamatuši, aizbāga.
51 Bet vīns jaunēklis, kas beja sedzīs tikai lynautā, gōja Jam pakaļ. Jī gribēja tū sagyut. 52 Bet jys, nūsvīdis lynautu, nūbāga prūjom plyks.
K. Jezus augstōs padūmes prīškā.
53 Jī nūvede Jezu pi vērsgoreidznīka. Tur sasalaseja visi vērsgoreidznīki, tautas vacōkī un Rokstim mōceitī.
54 Ari Pīters gōja nu tōlīnes Jam pakaļ leidz pošam vērsgoreidznīka pogolmam. Tur jys atsasāda leidz ar koļpim pi guņs un siļdējōs.
55 Vērsgoreidznīki un vysa augstō padūme centeigi meklēja Jezum preteigas līceibas, lai Jū nūtīsōtu uz nōvi, bet naatroda. 56 Daudzeji gon nataisneigi līcynōja Jam pretim, bet jūs līceibas nasaskanēja. 57 Tai daži, uzastōjuši pretim, napatīši saceja: 58 Mes dzērdējom Jū runojūt: Es izjaukšu šytū, ar cylvāku rūkom izcaltū, svētneicu un trejōs dīnōs izceļšu cytu, kas nav cylvāku rūkom calta. 59 Ari šytei līceiba nabeja vīnaida.
60 Tad pīsacēlis vērsgoreidznīks nūstōja uz vyds un vaicōja Jezum: Vai Tu nikō naatbiļdēsi uz tū, kū jī pret Tevi līcynoj? 61 Bet Jys klusēja un nikō naatbiļdēja. Tad otkon vērsgoreidznīks Jō vaicōja: Vai Tu esi Kristus, Svātō Dīva Dāls? 62 Jezus atbiļdēja: Es asmu, un jyus redzēsit Cylvaka Dālu sēžam pa lobajai (Dīva) vysvareibas rūkai un atejam vērs debess mōkūnim.
63 Tad vērsgoreidznīks pōrplēse sev drēbes un saceja: Kam mums vajadzeigi līcinīki? 64 Jyus tokš dzērdējot zaimōšonu. Kai jums līkās? Jī visi klīdze: Šytys ir nūdūdams nōvei.
65 Tad daži sōce Jū apspļaudeit, aizsagdami Jam vaigu, syta ar dyurem un saceja: Pravītoj! Ari koļpi syta Jam par vaigu.
Pītera aizalīgšona.
66 Pīteram asūt pogolmā, pīnōce pi jō vīna vērsgoreidznīka kolpyune, 67 un, īraudzejuse Pīteri syldūtīs, vārdamōs uz jō, saceja: Ari tu beji ar Jezu nu Nazaretes. 68 Bet jys līgdamīs saceja: Ni es zynu, ni saprūtu, kū tu runoj. Tad jys izgōja ōrā uz prīkšpogolmu. Un gaiļs aizdzīdōja.
69 Tad otkon tei kolpyune, jū īraudzejuse, saceja klōtasūšajim: Šytys ir vīns nu tim. Bet jys otkon aizalīdze.
70 Pēc nalela breiža klōtasūšī saceja Pīteram: Patīši, tu nu jim esi, tu taču esi galilejīts. 71 Tad jys sōce lōdētīs un zvērētīs: Es pavysam tō cylvāka napazeistu, par kuru jyus runojat. 72 Un tyuleņ gaiļs ūtru reizi aizdzīdōja.
Pīters tad īgōdōja tūs vōrdus, kurus Jezus jam pasaceja: Pyrmōk kai gaļs divi reizes aizdzīdōs, tu Manis trejskōrteigi aizalīgsi. Un jys sōce gauži raudōt.
Gatavošanās nonāvēt Jēzu
(Mt 26:1–5Lk 22:1–2Jņ 11:45–53)1 Līdz Pashas un Neraudzētās maizes svētkiem bija divas dienas. Virspriesteri un rakstu mācītāji apspriedās, kā tie Jēzu ar viltu varētu sagūstīt un nonāvēt. 2 “Svētku laikā gan ne,” tie sacīja, “ka neizceļas tautā nemieri.”
Jēzus svaidīšana Bētanijā
(Mt 26:1–13Jņ 12:1–8)3 Un, viņam Bētanijā spitālīgā Sīmaņa namā sēžot, nāca kāda sieviete ar ļoti dārgu un tīru nardu eļļu alabastra trauciņā. Sasitusi trauciņu, tā izlēja eļļu viņam uz galvas. 4 Bet daži sašutuši sarunājās viens ar otru: “Kādēļ tāda lieka izšķērdība? 5 Šo eļļu varēja pārdot dārgāk nekā par trīs simti denārijiem un naudu izdalīt nabagiem.” Un tie bija sašutuši par viņu. 6 Bet Jēzus sacīja: “Lieciet viņu mierā! Ko jūs uzmācaties viņai? Tā labu darbu man ir darījusi. 7 Nabagi vienmēr būs pie jums, un jūs varēsiet tiem darīt labu, kad vien gribēsiet, bet es nebūšu vienmēr pie jums. 8 Viņa ir darījusi, ko spējusi; tā jau iepriekš manu miesu ir svaidījusi apbedīšanai. 9 Patiesi es jums saku: kur vien evaņģēlijs tiks sludināts visā pasaulē, tur arī stāstīs, ko šī sieviete ir darījusi, viņai par piemiņu.”
Jūdas nodevība
(Mt 26:14–16Lk 22:3–6)10 Bet Jūda Iskariots, viens no tiem divpadsmit, aizgāja pie virspriesteriem, lai tiem Jēzu nodotu. 11 Tie, to dzirdēdami, priecājās un solīja viņam sudrabu. Un viņš meklēja izdevīgu brīdi, lai viņu nodotu.
Pashas mielasts ar mācekļiem
(Mt 26:17–25Lk 22:7–14, Lk 21–23Jņ 13:21–30)12 Pirmajā Neraudzētās maizes dienā, kad kāva Pashas jēru, mācekļi viņam sacīja: “Kur tu gribi, lai mēs ejam un sagatavojam tev Pashas mielastu?” 13 Viņš sūtīja divus no saviem mācekļiem un tiem sacīja: “Ejiet uz pilsētu! Jūs sastapsiet cilvēku, kas nes māla krūzi ar ūdeni; ejiet tam līdzi. 14 Kurā namā viņš ieies, tā saimniekam sakiet: Skolotājs jautā: kur ir tā telpa, kur es ar saviem mācekļiem varu ēst Pashas jēru? 15 Un viņš jums ierādīs lielu augšistabu, izklātu un sataisītu; tur mums arī sagatavojiet.” 16 Mācekļi izgāja un nonāca pilsētā, un atrada visu, kā viņš tiem bija sacījis. Un viņi sagatavoja Pashas jēru. 17 Vakaram iestājoties, viņš nāca ar tiem divpadsmit. 18 Kad viņi bija sasēdušies un ēda, Jēzus tiem sacīja: “Patiesi es jums saku: viens no jums, kas ar mani ēd, mani nodos.” 19 Un tie kļuva bēdīgi un cits pēc cita jautāja: “Vai tad es?” 20 Bet viņš tiem sacīja: “Viens no divpadsmit, kas reizē ar mani mērc maizi bļodā. 21 Cilvēka Dēls gan aiziet, kā par viņu ir rakstīts, bet vai! tam cilvēkam, kas nodod Cilvēka Dēlu! Šim cilvēkam būtu bijis labāk nepiedzimt.”
Svētā Vakarēdiena iedibināšana
(Mt 26:26–30Lk 22:15–201Kor 11:23–25)22 Jēzus, viņiem ēdot, ņēma maizi, svētīja to, lauza un deva tiem, sacīdams: “Ņemiet , tā ir mana miesa!” 23 Viņš ņēma biķeri, pateicās un deva to viņiem. Un visi dzēra no tā. 24 Un viņš tiem sacīja: “Šīs ir manas jaunās derības asinis, kas tiek izlietas par daudziem. 25 Patiesi es jums saku: es vairs nedzeršu no vīnakoka augļiem līdz tai dienai, kad es no tiem atkal dzeršu Dieva valstībā.” 26 Pateicības dziesmu nodziedājuši, tie devās uz Olīvkalnu.
Jēzus paredz Pētera nodevību
(Mt 26:31–35Lk 22:31–34Jņ 13:36–38)27 Jēzus tiem sacīja: “Jūs visi apgrēkosieties , jo ir rakstīts: es ganu sitīšu, un avis tiks izklīdinātas. 28 Bet pēc tam, kad es augšāmcelšos, es pirms jums noiešu uz Galileju.” 29 Pēteris viņam sacīja: “Ja arī visi apgrēkosies, es gan ne.” 30 Un Jēzus tam sacīja: “Patiesi es tev saku: šodien, šajā naktī, pirms gailis divas reizes dziedās, tu mani trīs reizes noliegsi.” 31 Bet Pēteris sacīja ar vēl lielāku pārliecību: “Pat ja man būtu jāmirst līdz ar tevi, es nekad tevi nenoliegšu!” Un tāpat runāja arī visi pārējie.
Jēzus lūgšana Getzemenē
(Mt 26:36–46Lk 22:39–46)32 Un tie nonāca vietā, ko sauc Getzemene, un viņš sacīja saviem mācekļiem: “Apsēdieties šeit, kamēr es Dievu lūgšu.” 33 Viņš ņēma sev līdzi Pēteri, Jēkabu un Jāni. Un tad viņu pārņēma šausmas un izbailes. 34 “Mana dvēsele ir satriekta līdz nāvei,” viņš tiem sacīja, “palieciet šeit un esiet nomodā!” 35 Un, mazliet pagājis, viņš krita pie zemes un lūdza, lai tā stunda, ja tas iespējams, ietu viņam garām. 36 Un viņš sauca: “Aba , Tēvs, tev viss ir iespējams. Ņem šo biķeri prom no manis! Tomēr nevis kā es gribu, bet kā tu.” 37 Un viņš nāca un atrada tos guļam un sacīja Pēterim: “Sīmani, tu guli? Tu vienu stundu nespēj būt nomodā? 38 Esiet nomodā un lūdziet Dievu, ka nekrītat kārdināšanā! Gars ir apņēmīgs, bet miesa vāja.” 39 Un viņš atkal nogāja un lūdza, sacīdams tos pašus vārdus, 40 un atnācis viņš atrada tos atkal guļam, jo tiem acis lipa ciet, un viņi nezināja, ko viņam atbildēt. 41 Viņš nāca trešo reizi un tiem sacīja: “Vai jūs vēl aizvien guļat?! Diezgan! Tā stunda ir klāt! Redzi, Cilvēka Dēls tiek nodots grēcinieku rokās! 42 Celieties, ejam! Redzi, mans nodevējs ir klāt.”
Jēzus tiek apcietināts
(Mt 26:47–56Lk 22:47–53Jņ 18:3–12)43 Un tūlīt, viņam vēl runājot, nāca Jūda, viens no tiem divpadsmit, un kopā ar viņu nāca virspriesteru un rakstu mācītāju, un vecajo sūtīts ļaužu pūlis ar zobeniem un nūjām. 44 Bet tas, kas viņu nodeva, bija norunājis tiem dot zīmi, sacīdams: “Kuru es noskūpstīšu, tas ir viņš, ņemiet viņu ciet un vediet prom uzraudzīdami.” 45 Un atnācis viņš tūlīt piegāja Jēzum klāt un sacīja: “Rabi!” – un viņu noskūpstīja. 46 Un tie satvēra viņu un apcietināja. 47 Bet viens no tiem, kas viņam stāvēja līdzās, izvilcis zobenu, cirta virspriestera kalpam un nocirta tam ausi. 48 Tad Jēzus vērsās pie tiem: “Kā pret laupītāju jūs esat izgājuši ar zobeniem un nūjām mani gūstīt. 49 Ik dienas es biju pie jums templī mācīdams, un jūs mani neņēmāt ciet. Bet Rakstiem ir jāpiepildās!” 50 Tad visi viņu atstāja un aizbēga. 51 Bet kāds jauneklis, kailumu ar linu drānu vien apjozis, sekoja viņam, un tie mēģināja to sagūstīt. 52 Bet tas, drānu pametis, izbēga no tiem kails.
Jēzus augstā priestera un sinedrija priekšā
(Mt 26:57–68Lk 22:54–56, Lk 63–71Jņ 18:13–14, Jņ 19–24)53 Un tie aizveda Jēzu pie augstā priestera; un tur sapulcējās visi virspriesteri un vecajie, un rakstu mācītāji. 54 Un Pēteris no tālienes viņam sekoja līdz pat augstā priestera pagalmam, kur iegājis apsēdās kopā ar sargiem un sildījās pie uguns. 55 Virspriesteri un viss sinedrijs meklēja liecību pret Jēzu, lai viņu nonāvētu, bet neatrada. 56 Jo daudzi deva nepatiesas liecības pret viņu, bet tās nesaskanēja. 57 Un daži cēlās un nepatiesi liecināja pret viņu, sacīdami: 58 “Mēs esam dzirdējuši viņu sakām: es šo rokām darināto templi nojaukšu un trijās dienās uzcelšu citu, kas nav rokām darināts.” 59 Bet arī šīs viņu liecības nesaskanēja. 60 Tad piecēlās augstais priesteris un, vidū nostājies, jautāja Jēzum: “Tu neko neatbildi uz to, ko viņi liecina pret tevi?” 61 Bet viņš klusēja un neatbildēja neko. Augstais priesteris vēlreiz vērsās pie viņa un jautāja: “Vai tu esi Kristus, Augsti teicamā Dēls?” 62 Jēzus sacīja: “Es esmu. Un jūs redzēsiet Cilvēka Dēlu sēžam pie Visuspēcīgā labās rokas un nākam ar debess padebešiem.” 63 Tad augstais priesteris pārplēsa savas drēbes un teica: “Kam mums vēl liecinieki? 64 Jūs šo zaimošanu dzirdējāt! Kā jums šķiet?” Un tie nosprieda, ka viņš sodāms ar nāvi. 65 Tad daži sāka viņu apspļaudīt un aizklāja viņam seju, un sita viņam, sacīdami: “Pravieto nu! ” Un tempļa kalpotāji ņēmās viņu pļaukāt.
Pēteris noliedz Jēzu
(Mt 26:69–75Lk 22:56–62Jņ 18:15–18, Jņ 25–27)66 Kad Pēteris bija lejā pagalmā, atnāca viena no augstā priestera kalponēm. 67 Redzēdama Pēteri sildāmies pie uguns, tā viņu uzlūkoja un sacīja: “Arī tu biji ar to Jēzu, Nācarieti.” 68 Bet viņš liedzās, sacīdams: “Ne es viņu pazīstu, nedz saprotu, ko tu runā.” Un viņš izgāja priekšpagalmā. 69 Kalpone, viņu atkal ieraudzījusi, sacīja tiem, kas bija līdzās: “Šis ir viens no viņiem.” 70 Bet viņš atkal liedzās. Pēc brīža tie, kas stāvēja blakus, sacīja Pēterim: “Patiešām, tu esi viens no viņiem, jo tu taču esi galilejietis.” 71 Un viņš sāka lādēties un zvērēt: “Es nepazīstu to cilvēku, par kuru jūs runājat.” 72 Un tūlīt gailis iedziedājās otrreiz; un Pēteris atcerējās vārdus, ko Jēzus bija sacījis: “Pirms gailis divas reizes dziedās, tu mani trīs reizes noliegsi.” Un viņš sāka raudāt.
