XXII.
1 Naraudzātōs maizes svātki, kurūs sauc par Leldini, jau gōja klōtu. 2 Vērsgoreidznīki un Rokstim mōceitī meklēja, kai Jū nūnōvēt, bet beidōs ļaužu.
3 Te vīnā nu divpadsmit, kuru sauce Judass Iskariots, beja īgōjis satans. 4 Jys aizgōjis, sarunōja ar vērsgoreidznīkim un pōrvaļdnīkim, kai jys varātu Jū nūdūt. 5 Jī nūsaprīcōja un sarunōja jam dūt naudu. 6 Jys tam pīkryta un meklēja izdeveibas breiža, lai Jū bez ļaužu (namīra) jim nūdūtu.
Pādejōs vakareņas un Vyssv. Sakramenta īstateišona.
7 Atgōja naraudzātōs maizes dīna, kurā vajadzēja nūkaut Leldines jāru. 8 Jys nūsyuteja Pīteri un Jōni, saceidams: Ejte un sagatavojit mums Leldines jāru, lai mes tū ādam. 9 Tī vaicōja: Kur Tu gribi, ka mes sagatavōtu?
10 Jys atbiļdēja: Raug, īgōjuši mīstā, jyus satiksit cylvāku, kas ness yudiņa trauku. Ejte, pēc jō pakaļ mōjā, kurā tys īīs 11 un pasokit saiminīkam: Mōceitōjs vaicoj: kur ir tei vīta, kurā lai Es ar mōceklim ādu Leldines jāru. 12 Jys jums nūrōdeis plašu, īrūštu ustobu, — tur sagatavojit.
13 Aizgōjuši, jī atroda tai, kai beja teikts, un sagatavōja Leldines jāru.
14 Kad atgōja laiks, Jys ījēme vītu pi golda, un reizē ar Jū divpadsmit apostoli.
15 Jys tim saceja: Es ļūti gribēju pyrms cīsšonas ar jums ēst Leldines jāru. 16 Jo Es jums soku: ka vairs tō naēsšu, koleidz izapiļdeis Dīva vaļsteiba. 17 Tad, pajēmis bikeri, pateice un saceja: Jemit un sovstarpeigi pasadolit. 18 Jo Es jums soku, ka nu šō laika vairs nadzeršu nu šytō veina kūku augļa, koleidz satīs Dīva vaļsteiba.
19 Tad, pajēmis maizi, pasateice, salauzeja jū un pasnēdze jim saceidams: Šytei ir muna Mīsa, kura par jums tiks nūdūta. Šytū dorit manis pīmiņai.
20 Tai pat Jys vakareņu beigōs pajēme bikeri un saceja: Šytys bikers ir Jauns Īstōdejums munā Asnī, kas par jums tiks izlīts.
21 Bet raug, muna nūdevēja rūka ir reizē ar munu uz golda. 22 Cylvāka Dāls gon īt tai, kai ir teikts, bet bāda tam cylvākam, kurs Jū nūdūs.
23 Tad jī sōce sovstarpeigi cyts cyta vaicōt, kas nu jim tū dareitu.
Streidi storp mōceklim.
24 Storp jim izacēle streidi, kas nu jim byutu lelōks. 25 Bet Jys tim saceja: Tautu kēneni ir jūs vaļdinīki, un tī, kuri par jim volda, teik saukti par labdarim. 26 Bet jyus tai nē. Kas storp jums ir lelōks, tys lai ir par mozōkū, un augstōkais, — par kolpu. 27 Kas tad ir lelōks, vai tys, kas pi golda sēd, vai tys, kas kolpoj? Vai tad na tys, kas pi golda sēd? 28 Un Es asmu storp jums, kai kolps, jo jyus asat ar mani izturējuši munōs kārdynōšonōs. 29 Tōpēc Es nūvēleju jums kēnesti, kai muns Tāvs Maņ nūvēlēja. 30 Jyus ēssit un dzersit munā vaļsteibā pi muna golda un sēdēsit gūda krāslūs un tīsōsit divpadsmit Izraeļa ciļtis.
K. Jezus īprīkš pasludynoj Pītera aizalīgšonu un dūd apostolim aizrōdejumus.
31 Kungs saceja tōļōk: Seimaņ, Seimaņ! Raug, satans kōrōja jyusus sejōt, kai kvīšus. 32 Bet Es lyudžu par tevi, ka tova ticeiba nasamiteitu: un tu nōkūtnē atsagrīzis styprynoj sovus brōļus.
33 Bet jys atbiļdēja: Kungs, es asmu gotovs ar Tevi īt uz cītumu un nōvi! 34 Jys tūmār saceja: Es tev soku, Pīter, šudiņ gaiļs vēļ nabyus dzīdōjis, kai tu Manis trejskōrteigi aizalīgsi, ka Manis nazynūt.
35 Un Jys tim saceja: Kad Es jyusus bez naudas moka, bez kules un bez kūrpu izsyuteju, vai tad jums kō tryuka? Jī atbiļdēja: Nikō (natryuka). 36 Tad Jys saceja: Tagad kam ir moks, lai jam tū leidza, taipat ari, jo kam ir kule; kam tōs navā, tys lai pōrdūd sovus svōrkus un pērk zūbynu. 37 Tai tad Es jums soku: Jōizapylda vēļ tim Rokstu vōrdim: Jū pīskaiteis pi ļaundarim. Un kas atsateic uz Mani, tad tys izapiļdeis. 38 Tī saceja: Kungs, raug, še ir divi zūbyni. Un Jys atbiļdēja: Pītiks!
39 Tad Jys izgōjis, kai parosti, aizgōja uz Eleju kolnu, un Jō mōcekli gōja Jam pakaļ. 40 Kad atgōja uz tū vītu, Jys tim saceja: Lyudzatēs, ka naīkrystu kārdynōšonā.
41 Pats, nūgōjis nūst akmiņa metīņa attōlumā un nūsametis ceļūs, lyudzēs 42 saceidams: Tāvs, jo Tu gribi, jem nūst nu Manis šū bikeri, tūmār na Muna, bet Tova vaļa lai nūteik. 43 Nu debesim pasarōdeja eņgeļs un Jū styprynōja. 44 Un kad nōves bailēs mūcejōs, Jys tū korstōk lyudzēs. Un nūtyka, ka Jam svīdri lējōs, kai ašņa lases, kas tecēja uz zemes.
45 Pīsacēlis nu lyugšonas, Jys aizgōja pi sovim mōceklim, bet atroda tūs nu skumem aizmygušus. 46 Tad Jys tim saceja: Kōpēc guļat? Celitēs augšā un lyudzitēs, ka naīkrystumet kārdynōšonā.
K. Jezus apcītynōšona.
47 Koleidz Jys vēļ runōja, raug, pasarōdeja ļaužu pulks, un jūs prīkšgolā gōja vīns nu divpadsmit, Judass vōrdā. Jys pīgōja pi Jezus klōtu, lai Jū pabučōtu. 48 Bet Jezus tam saceja: Judas, vai tu caur skupstu nūdūd Cylvāka Dālu? 49 Bet tī, kas ar Jū reizē beja, radzādami, kas nūteik, saceja: Kungs, vai mums navajadzātu cērst ar zūbynu? 50 Un vīns nu jim, cērsdams vērsgoreidznīka kolpam, nūcērta lobū ausi.
51 Jezus atsasauce un saceja: Pōrstōjit, lai pīteik! Tad pīsaskōre pi auss un padareja jū vasalu. 52 Jezus saceja vērsgoreidznīkim, svētneicas sorgim, vērsinīkim un tautas vacōkim, kas beja pret Jū izgōjuši: Jyus izgōjot ar zūbynim un vāzdom, kai pret kaidu slapkovu! 53 Tadei dīn‐dīnā Es beju storp jums svētneicā, bet sovu rūku pret Mani napacēlet. Bet šytei ir jyusu stuņde un tymseibas vara.
Pītera aizalīgšona.
54 Tad sajāmuši nūvede Jū uz vērsgoreidznīka mōju. Nu tōlīnes gōja pēc Jō pakaļ Pīters.
55 Pogolma vydā sakyure guni un apsasāda apleik. Jūs vydā beja ari Pīters. 56 Pamanejuse jū kaida kolpyune pi guņs blōzmas sēžūt, apskateja jū un saceja: Ari šytys beja reizē ar Jū. 57 Bet jys aizalīdze saceidams: Sīvīt, es Jō napazeistu. 58 Pēc kaida breiža īraudzeja jū cyts un saceja: Ari tu esi nu jūs pulka. Bet Pīters atbiļdēja: Cylvāks, es naasmu.
59 Pēc kaidas stuņdes otkon cyts līcynōja saceidams: Patīši, šytys beja reizē ar Jū, jys tadei ir galilejīts. 60 Bet Pīters atbiļdēja: Cylvāks, es nazynu, kū tu runoj. Un te, koleidz jys vēļ runōja, aizdzīdōja gaiļs.
61 Atsagrīzis atpakaļ, Kungs pasavēre uz Pītera, un Pīters īgōdōja tū vōrdu, kuru Kungs beja sacejis: Koleidz gaiļs aizdzīdōs, tu Manis trejskōrteigi aizalīgsi. 62 Jys, izgōjis ōrā, gauži raudōja.
Jezus augstōs padūmes prīškā.
63 Bet tī veiri, kas Jū uzraudzeja, Jū izsmēja un syta. 64 Aizsaguši Jū (syta Jam par vaigu) un vaicōja saceidami: Pravītoj, kas tev īsyta. 65 Ari daudz cytu zaimōšonas vōrdu jī Jam saceja.
66 Dīnai austūt, sasalaseja kūpā tautas vacōkī, vērsgoreidznīki un Rokstim mōceitī un pasauce Jū augstōs tīsas prīškā 67 saceidami: Jo Tu esi Kristus, tad pasoki mums tū.
Bet Jys atbiļdēja: Jo Es jums ari saceitu, tūmār jyus natycātu, 68 jo jyusu jautōtu, — naatbyldātu un Manis vaļā napalaistu. 69 Bet nu šō laika Cylvāka Dāls sēdēs pa lobai rūkai vysvareibas Dīva.
70 Tai tad Tu esi Dīva Dāls? visi reizē vaicōja. Jys atbiļdēja: Poši pasacejot, ka asmu.
71 Tad jī saceja: Kam mums vēļ līcinīku vajaga? Tadei poši nu Jō lyupom dzērdējom.
Vēršanās pret Jēzu
(Mt 26:1–5Mk 14:1–2Jņ 11:45–53)1 Tuvojās Neraudzētās maizes svētki, saukti Pasha. 2 Virspriesteri un rakstu mācītāji meklēja iespēju, kā viņu pazudināt, bet viņi baidījās no tautas.
Jūdas nodevība
(Mt 26:14–16Mk 14:10–11)3 Tad sātans iegāja Jūdā, kuru sauca Iskariots, vienā no tiem divpadsmit. 4 Viņš aizgāja un sarunāja ar virspriesteriem un tempļa sardzes virsniekiem, kā viņu tiem nodot. 5 Un tie nopriecājās un savstarpēji vienojās, ka dos viņam naudu. 6 Viņš piekrita un meklēja izdevīgu brīdi, lai viņu tiem nodotu, kad nebūs klāt ļaudis.
Jēzus gatavojas ēst Pashas jēru
(Mt 26:17–25Mk 14:12–21Jņ 13:21–30)7 Tad pienāca Neraudzētās maizes diena, kad bija jākauj Pashas jērs. 8 Un viņš sūtīja Pēteri un Jāni, sacīdams: “Ejiet un sagatavojiet mums Pashas mielastu, lai mēs to varētu ēst.” 9 Tie viņam jautāja: “Kur tu gribi, lai mēs to sagatavojam?” 10 Viņš sacīja: “Redzi, iegājuši pilsētā, jūs sastapsiet cilvēku, kas nes māla krūzi ar ūdeni, sekojiet viņam tajā mājā, kur viņš ieies, 11 un sakiet tās mājas saimniekam: Skolotājs jautā: kur ir tā telpa, kur varu ar saviem mācekļiem baudīt Pashas mielastu? 12 Un viņš jums ierādīs lielu iekārtotu augšistabu, tur gatavojiet mielastu.” 13 Aizgājuši viņi atrada, kā viņš tiem bija sacījis, un sagatavoja Pashas mielastu. 14 Kad tā stunda pienāca, viņš apsēdās un apustuļi līdz ar viņu.
Pashas mielasts ar mācekļiem
(Mt 26:26–30Mk 14:22–261Kor 11:23–25)15 Viņš tiem sacīja: “Kā es ilgojos kopā ar jums ēst šo Pashu pirms savām ciešanām, 16 jo es jums saku: es to vairs neēdīšu, tiekams tas piepildīsies Dieva valstībā.” 17 Un, paņēmis biķeri un pateicies, viņš sacīja: “Ņemiet to un sadaliet savā starpā, 18 jo es jums saku: kopš šā brīža es no vīnakoka augļiem vairs nedzeršu, tiekams nāks Dieva valstība.” 19 Paņēmis maizi un pateicies, viņš lauza to un deva viņiem, sacīdams: “Šī ir mana miesa, kas par jums tiek dota; to dariet, mani pieminēdami.” 20 Tāpat viņš ņēma arī biķeri, kad viņi bija paēduši, un teica: “Šis biķeris ir jaunā derība manās asinīs, kas par jums tiek izlietas. 21 Bet, redzi, tā cilvēka roka, kas mani nodod, ir līdzās man uz galda. 22 Jo tiešām Cilvēka Dēls aiziet, kā tas nolikts, bet vai! tam cilvēkam, caur kuru viņš tiek nodots.” 23 Un viņi sāka taujāt cits citam, kurš no viņiem to grasās darīt.
Strīds par to, kurš ir lielākais
24 Un viņu starpā izcēlās arī strīds, kurš no viņiem būtu uzskatāms par lielāko. 25 Bet viņš tiem sacīja: “Ķēniņi valda pār tautām; un tie, kam vara pār tām, tiek saukti par labdariem. 26 Bet jūs tā ne. Lielākais no jums lai top kā mazākais, un galvenais lai ir kā kalps! 27 Kas ir lielāks – vai tas, kas pie galda sēž, vai tas, kas kalpo? Vai gan ne tas, kas sēž pie galda? Bet es jūsu vidū esmu kalpam līdzīgs. 28 Jūs vienmēr esat palikuši kopā ar mani manos pārbaudījumos. 29 Un es jums novēlu Valstību, tāpat kā mans Tēvs to novēlēja man, 30 lai jūs ēstu un dzertu pie mana galda manā Valstībā un sēdētu troņos, tiesādami divpadsmit Israēla ciltis.
Jēzus paredz Pētera nodevību
(Mt 26:31–35Mk 14:27–31Jņ 13:36–38)31 Sīmani, Sīmani, redzi – sātans gribējis jūs sijāt kā kviešus. 32 Bet es esmu lūdzis par tevi, lai tava ticība nemitētos. Un, kad tu būsi atgriezies, stiprini savus brāļus!” 33 Tas viņam sacīja: “Kungs, es esmu gatavs ar tevi doties pat cietumā un nāvē.” 34 Bet Jēzus sacīja: “Es tev saku, Pēteri, vēl gailis nebūs šodien nodziedājis, pirms tu trīs reizes noliegsi, ka mani pazīsti.”
Maks, soma un zobens
35 Viņš tiem sacīja: “Kad es jūs sūtīju bez maka, bez somas un bez apaviem, vai jums kā trūka?” Un tie atbildēja: “Nekā.” 36 Un viņš tiem sacīja: “Bet tagad, kam ir maks, lai to ņem, tāpat arī somu, un, kam nav, tas lai pārdod drēbes un lai pērk zobenu, 37 jo es jums saku: pie manis ir jātop piepildītiem Rakstu vārdiem: viņš ir pieskaitīts noziedzniekiem . Un, kas par mani ir rakstīts, jau piepildās.” 38 Viņi sacīja: “Kungs, redzi, šeit ir divi zobeni.” Un viņš tiem sacīja: “Pietiek!”
Jēzus lūdz Olīvkalnā
(Mt 26:36–46Mk 14:32–42)39 Izgājis viņš, kā ieradis, devās uz Olīvkalnu, un arī mācekļi viņam sekoja. 40 Un, tajā vietā nonācis, viņš tiem sacīja: “Lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā.” 41 Viņš aizgāja no tiem sāņus akmens metiena attālumā un, ceļos nometies, lūdza Dievu: 42 “Tēvs, ja tu gribi, ņem šo biķeri prom no manis, tomēr lai notiek nevis mana, bet tava griba.” 43 Tad viņam parādījās eņģelis no debesīm un viņu stiprināja. 44 Nāves baiļu pārņemts, viņš lūdza Dievu vēl stiprāk. Un viņa sviedri kā biezas asins lāses ritēja zemē. 45 No lūgšanas piecēlies, viņš nāca pie mācekļiem un atrada tos bēdās aizmigušus. 46 Viņš tiem sacīja: “Kādēļ jūs guļat? Celieties un lūdziet Dievu, ka jūs nekrītat kārdināšanā.”
Jēzus tiek apcietināts
(Mt 26:47–56Mk 14:43–50Jņ 18:3–11)47 Viņam vēl runājot, redzi, nāca ļaužu pūlis, un viens no tiem divpadsmit, vārdā Jūda, gāja viņiem pa priekšu un tuvojās Jēzum, lai viņu skūpstītu. 48 Bet Jēzus tam sacīja: “Jūda, vai ar skūpstu tu nodod Cilvēka Dēlu?” 49 Bet tie, kas bija ap viņu, redzēdami, kas notiek, sacīja: “Kungs, vai lai cērtam ar zobenu?” 50 Un viens no viņiem cirta virspriestera kalpam un nocirta tam labo ausi. 51 Bet Jēzus sacīja: “Stājiet, pietiek!” Un, pieskāries ausij, viņš to dziedināja. 52 Tad Jēzus sacīja tiem, kas bija ieradušies pēc viņa, – virspriesteriem, tempļa sardzes virsniekiem un vecajiem: “Kā pret laupītāju jūs esat izgājuši ar zobeniem un rungām? 53 Kad ik dienas biju ar jums templī, jūs neizstiepāt rokas pēc manis; bet šī ir jūsu stunda un tumsības vara.”
Pēteris noliedz Jēzu
(Mt 26:57–58, Mt 69–75Mk 14:53–54, Mk 66–72Jņ 18:12–18, Jņ 25–27)54 Tie viņu saņēma un ieveda augstā priestera namā. Bet Pēteris iztālēm sekoja. 55 Tad ļaudis, sakūruši ugunskuru pagalma vidū, sasēdās ap to, un Pēteris apsēdās starp viņiem. 56 Kāda kalpone ieraudzīja viņu sēžam pie uguns un, cieši ieskatījusies viņā, sacīja: “Šis arī bija kopā ar viņu.” 57 Bet tas noliedza viņu, sacīdams: “Sieviete, es viņu nepazīstu.” 58 Un pēc īsa brīža cits, viņu ieraudzījis, sacīja: “Tu arī esi no viņiem.” Bet Pēteris teica: “Cilvēk, es neesmu.” 59 Pagāja kāda stunda, un vēl kāds cits uzstāja: “Patiesi šis arī bija ar viņu, jo arī ir galilejietis.” 60 Bet Pēteris sacīja: “Cilvēk, es nesaprotu, par ko tu runā.” Un, viņam vēl runājot, pēkšņi iedziedājās gailis. 61 Kungs pagriezies uzlūkoja Pēteri, un Pēteris atcerējās Kunga vārdus, kad tas viņam sacīja: “Šodien, pirms gailis dziedās, tu mani trīs reizes noliegsi.” 62 Un, izgājis ārā, viņš rūgti raudāja.
Jēzus zaimots un sists
(Mt 26:67–68Mk 14:65)63 Vīri, kas apsargāja Jēzu, ņirgājās par viņu un sita, 64 un, aizklājuši viņam seju, tincināja: “Nu pravieto, kurš tev iesita.” 65 Un vēl visādi zaimoja viņu.
Jēzus sinedrija priekšā
(Mt 26:59–66Mk 14:55–64Jņ 18:19–24)66 Kad iestājās diena, sapulcējās tautas vecajie, virspriesteri un rakstu mācītāji un aizveda viņu uz sinedriju, 67 un teica: “Ja tu esi Kristus, saki mums to.” Bet viņš tiem atbildēja: “Ja es jums to arī teikšu, jūs tam neticēsiet. 68 Un, ja es jums jautāšu, jūs man neatbildēsiet. 69 Bet no šā brīža Cilvēka Dēls sēdēs pie varenā Dieva labās rokas. ” 70 Tad viņi visi jautāja: “Tātad tu esi Dieva Dēls?” Bet viņš tiem atbildēja: “Jūs sakāt, ka es tas esmu.” 71 Bet viņi sacīja: “Kāda vēl liecība mums vajadzīga? Mēs taču paši to dzirdējām no viņa mutes.”
