1 Bērns, neatņem nabagam iztiku
un velti noskatāmies neatstāj trūcīgo;
2 nesāpini izsalkušā dvēseli
un nesanikno vīru, kas ir bez rocības!
3 Neapkrauj ar rūpēm saniknotu sirdi
un neatstāj ubagu noskatāmies pēc dāvanas;
4 nenoraidi lūdzēju, kas vairās spaidu,
un nenovērs vaigu no nabagā!
5 Nenovērsies, uzlūkojot trūkumcietēju,
un nedod iemeslu cilvēkam tevi nolādēt,
6 jo, viņam tevi nolādot dvēseles rūgtumā,
tas, kurš viņu ir radījis, lūgšanu uzklausīs.
Godprātība un sirsnība
7 Esi iemīļots sapulcējušos vidū,
ar diženo tiekoties, pazemīgi liec galvu!
8 Pievērs ausi, lai uzklausītu nabago,
un viņa sveicienu atņem ar lēnprātību!
9 Kas netaisnību cieš – to glāb no netaisnā rokām,
un, izspriežot taisnību, neesi gļēvs!
10 Kam tēva nav, esi kā tēvs,
viņu mātei – atraitņa vietā,
tad Visuaugstākajam būsi kā dēls
un vairāk nekā māte viņš tevi mīlēs.
Gudrības attiecības ar saviem audzēkņiem
11 Ceļ godā savus dēlus gudrība,
tos pieņem, kas pēc viņas lūkojas.
12 Kas gudrību mīl, mīl dzīvību,
kas agri ceļas iegūt gudrību, ar līksmību pildīsies.
13 Kam ir gudrība, iemantos godību,
kur vien ies, – Kungs svētīs to.
14 Kas viņai svēti kalpo, tie kalpo Svētajam.
Kas viņu mīl, tos mīl arī Kungs.
15 Kas gudrību uzklausa, tiesās tautas;
kas viņai veltījies, tas mājos drošībā.
16 Vien uzticot sevi gudrībai, var iemantot gudrību
un atstāt mantojumā pēcnācējiem,
17 jo, izliekoties nepazīstama, tā iesākumā līdztekus ies,
bailes un biklumu viesīs
un mocīs audzinot,
līdz dvēselē viņš tai uzticēsies.
Ar savām prasībām tā viņu pārbaudīs,
18 lai, pazīstama ļaudamās, pie viņa atgrieztos.
Tā viņu ielīksmos un savus noslēpumus atklās.
19 Turpretī, ja viņš maldos aizklīdīs,
tā viņu pametīs un bojāejai atstās.
Īsts un neīsts kauns
20 Izturies atbilstoši mirklim: no ļaunā vairies,
taču nekaunies būt tu pats,
21 jo ir kauns, kas ieved grēkā,
un ir godpilns un cildens kauns.
22 Neiztopi aiz cieņas sev pašam par postu!
Neiegrūd sevi nelaimē kaunēdamies!
23 Neklusē, kad ir vajadzība pēc vārdiem,
un neslēp gudrību daiļrunībā,
24 jo gudrību pazīst pēc vārdiem,
sagatavotību – pēc sacītā.
25 Neapstrīdi patiesību
un kaunies par savu nesagatavotību!
26 Nekaunies atzīties grēkos
un upes straumei nestājies ceļā!
27 Neej muļķa pavadā
un nenostājies vareno pusē,
28 bet līdz pat nāvei cīnies par patiesību,
un Kungs Dievs karos tavā pusē.
29 Neesi naigs vārdos,
laisks un nolaidīgs darbos!
30 Neesi mājās kā lauva,
aizdomīgs saimes ļaudīs!
31 Nesnaicies, lai ņemtu,
atdodams neatraujies!
1 Bērns, neatņem nabagam iztiku
un velti noskatāmies neatstāj trūcīgo;
2 nesāpini izsalkušā dvēseli
un nesanikno vīru, kas ir bez rocības!
3 Neapkrauj ar rūpēm saniknotu sirdi
un neatstāj ubagu noskatāmies pēc dāvanas;
4 nenoraidi lūdzēju, kas vairās spaidu,
un nenovērs vaigu no nabagā!
5 Nenovērsies, uzlūkojot trūkumcietēju,
un nedod iemeslu cilvēkam tevi nolādēt,
6 jo, viņam tevi nolādot dvēseles rūgtumā,
tas, kurš viņu ir radījis, lūgšanu uzklausīs.
Godprātība un sirsnība
7 Esi iemīļots sapulcējušos vidū,
ar diženo tiekoties, pazemīgi liec galvu!
8 Pievērs ausi, lai uzklausītu nabago,
un viņa sveicienu atņem ar lēnprātību!
9 Kas netaisnību cieš – to glāb no netaisnā rokām,
un, izspriežot taisnību, neesi gļēvs!
10 Kam tēva nav, esi kā tēvs,
viņu mātei – atraitņa vietā,
tad Visuaugstākajam būsi kā dēls
un vairāk nekā māte viņš tevi mīlēs.
Gudrības attiecības ar saviem audzēkņiem
11 Ceļ godā savus dēlus gudrība,
tos pieņem, kas pēc viņas lūkojas.
12 Kas gudrību mīl, mīl dzīvību,
kas agri ceļas iegūt gudrību, ar līksmību pildīsies.
13 Kam ir gudrība, iemantos godību,
kur vien ies, – Kungs svētīs to.
14 Kas viņai svēti kalpo, tie kalpo Svētajam.
Kas viņu mīl, tos mīl arī Kungs.
15 Kas gudrību uzklausa, tiesās tautas;
kas viņai veltījies, tas mājos drošībā.
16 Vien uzticot sevi gudrībai, var iemantot gudrību
un atstāt mantojumā pēcnācējiem,
17 jo, izliekoties nepazīstama, tā iesākumā līdztekus ies,
bailes un biklumu viesīs
un mocīs audzinot,
līdz dvēselē viņš tai uzticēsies.
Ar savām prasībām tā viņu pārbaudīs,
18 lai, pazīstama ļaudamās, pie viņa atgrieztos.
Tā viņu ielīksmos un savus noslēpumus atklās.
19 Turpretī, ja viņš maldos aizklīdīs,
tā viņu pametīs un bojāejai atstās.
Īsts un neīsts kauns
20 Izturies atbilstoši mirklim: no ļaunā vairies,
taču nekaunies būt tu pats,
21 jo ir kauns, kas ieved grēkā,
un ir godpilns un cildens kauns.
22 Neiztopi aiz cieņas sev pašam par postu!
Neiegrūd sevi nelaimē kaunēdamies!
23 Neklusē, kad ir vajadzība pēc vārdiem,
un neslēp gudrību daiļrunībā,
24 jo gudrību pazīst pēc vārdiem,
sagatavotību – pēc sacītā.
25 Neapstrīdi patiesību
un kaunies par savu nesagatavotību!
26 Nekaunies atzīties grēkos
un upes straumei nestājies ceļā!
27 Neej muļķa pavadā
un nenostājies vareno pusē,
28 bet līdz pat nāvei cīnies par patiesību,
un Kungs Dievs karos tavā pusē.
29 Neesi naigs vārdos,
laisks un nolaidīgs darbos!
30 Neesi mājās kā lauva,
aizdomīgs saimes ļaudīs!
31 Nesnaicies, lai ņemtu,
atdodams neatraujies!
