1 Svētlaimīgs cilvēks, kam nepaslīd mēle,
ko nemoka grēku nasta;
2 svētlaimīgs, ko neapsūdz sirdsapziņa
un kas nav atteicies no savas cerības.
3 No bagātības sīkstulim nav labuma,
un nenovīdīgajam – kam viņam nauda?
4 Kas krāj, sev atraujot, tas citiem krāj,
un citi gozēsies viņa labumos.
5 Kas pats pret sevi slikts,
pret ko gan tas būs labs?
Ar visu naudīgumu nebūs tam prieka.
6 Nav ļaunvēlīgāka par to, kas nenovīdīgs pats pret sevi, –
tā pašam paša ļaunums atriebjas:
7 ja tāds ko labu dara, to dara aiz izklaidības,
bet beigās darītāja ļaunums atklājas.
8 Kas pats ir slikts, ar ļaunu aci glūn,
vērš skatienu uz citu pusi, pāri raugās,
9 par maz ir alkatīgā acij ar savu tiesu vien,
kaut paša dvēsele aiz ļauna netaisnuma izkaltusi.
10 Ļauna acs maizi skauž,
pašam uz galda nav.
Bagātība un nāve
11 Atkarībā no tā, kas tev ir, dari labu sev pašam, dēls,
bet Kungam ziedo cienīgus upurus!
12 Atceries, ka nāve neaizkavēsies,
un tev vēl nav parādīts līgums ar mirušo valstību.
13 Dari labu draugam, pirms mūžs tev ir galā,
sniedzies un pēc savām iespējām dāvā!
14 Nelaupi, kas pienākas pašam no labām dienām!
Tava daļa no ilgošanās pēc labā lai nepaiet garām!
15 Vai gan neatstāsi citam savu pūliņu augļus?
Vai tad tevis sastrādāto nesadalīs lozējot?
16 Sniedz un ņem, un valdzinājumam ļaujies:
mirušo valstībā izpriecas neatrast.
17 Kā apmetnis noveco viss, kas no miesas,
jo mūžsens ir likums: tev jāmirst.
18 Kā lapas, kas kuplā lapotnē zeļ,
dažas krīt un citas plaukst,
tā no miesas un asinīm dzimušie,
viens mirst, otrs dzimst.
19 Ik darbs trūd un zūd
un līdz ar darbu – darītājs.
Gudrības meklētājs un gudrība
20 Svētlaimīgs, kas apcer ar gudrību,
ar prātu iedziļinās;
21 kas gudrības takas sirdī pārdomā,
apslēpto izdibina.
22 Ej tai pa pēdām kā okšķerētājs!
Gaidi slēpnī tās takās!
23 Kas ieskatās pa tās logiem,
arī uz sliekšņa klausās.
24 Kas apmetas tuvu tās mājai,
dzīs arī vadzi tās mūros,
25 tās paspārnē uzslies telti, kur krietnie mīt, apmetīsies;
26 tās patvērumā bērnus atstās
un nakšņos zem tās zariem,
27 no svelmes tversies zem tās
un mājos tās godībā.
1 Svētlaimīgs cilvēks, kam nepaslīd mēle,
ko nemoka grēku nasta;
2 svētlaimīgs, ko neapsūdz sirdsapziņa
un kas nav atteicies no savas cerības.
3 No bagātības sīkstulim nav labuma,
un nenovīdīgajam – kam viņam nauda?
4 Kas krāj, sev atraujot, tas citiem krāj,
un citi gozēsies viņa labumos.
5 Kas pats pret sevi slikts,
pret ko gan tas būs labs?
Ar visu naudīgumu nebūs tam prieka.
6 Nav ļaunvēlīgāka par to, kas nenovīdīgs pats pret sevi, –
tā pašam paša ļaunums atriebjas:
7 ja tāds ko labu dara, to dara aiz izklaidības,
bet beigās darītāja ļaunums atklājas.
8 Kas pats ir slikts, ar ļaunu aci glūn,
vērš skatienu uz citu pusi, pāri raugās,
9 par maz ir alkatīgā acij ar savu tiesu vien,
kaut paša dvēsele aiz ļauna netaisnuma izkaltusi.
10 Ļauna acs maizi skauž,
pašam uz galda nav.
Bagātība un nāve
11 Atkarībā no tā, kas tev ir, dari labu sev pašam, dēls,
bet Kungam ziedo cienīgus upurus!
12 Atceries, ka nāve neaizkavēsies,
un tev vēl nav parādīts līgums ar mirušo valstību.
13 Dari labu draugam, pirms mūžs tev ir galā,
sniedzies un pēc savām iespējām dāvā!
14 Nelaupi, kas pienākas pašam no labām dienām!
Tava daļa no ilgošanās pēc labā lai nepaiet garām!
15 Vai gan neatstāsi citam savu pūliņu augļus?
Vai tad tevis sastrādāto nesadalīs lozējot?
16 Sniedz un ņem, un valdzinājumam ļaujies:
mirušo valstībā izpriecas neatrast.
17 Kā apmetnis noveco viss, kas no miesas,
jo mūžsens ir likums: tev jāmirst.
18 Kā lapas, kas kuplā lapotnē zeļ,
dažas krīt un citas plaukst,
tā no miesas un asinīm dzimušie,
viens mirst, otrs dzimst.
19 Ik darbs trūd un zūd
un līdz ar darbu – darītājs.
Gudrības meklētājs un gudrība
20 Svētlaimīgs, kas apcer ar gudrību,
ar prātu iedziļinās;
21 kas gudrības takas sirdī pārdomā,
apslēpto izdibina.
22 Ej tai pa pēdām kā okšķerētājs!
Gaidi slēpnī tās takās!
23 Kas ieskatās pa tās logiem,
arī uz sliekšņa klausās.
24 Kas apmetas tuvu tās mājai,
dzīs arī vadzi tās mūros,
25 tās paspārnē uzslies telti, kur krietnie mīt, apmetīsies;
26 tās patvērumā bērnus atstās
un nakšņos zem tās zariem,
27 no svelmes tversies zem tās
un mājos tās godībā.
