1 Kas bauslību ievēro – veltī pārpārēm,
kas baušļus ievēro – ziedo labklājības upuri;
2 kas labu atdara – upurē smalkākos kviešu miltus,
kas pasniedz žēlastības dāvanas – ziedo slavas upuri.
3 No ļauna atstāties – Kunga labvēlība,
no netaisnības atstāties – piedošana.
4 Nerādies tukšā Kunga vaiga priekšā,
jo baušļa dēļ – viss minētais.
5 No taisnīgā veltēm altāris klājas taukiem,
un jauka smarža kāpj Kunga priekšā;
6 taisnīga cilvēka upuris – Kungam tīkams,
viņš to neaizmirsīs.
7 Godā Kungu bez nenovīdības acī,
neatrauj to, kas viņam pienākas no
tava darba pirmajiem augļiem;
8 visu, ko dāvā, dāvā ar līksmu seju
un ziedo ar prieku desmito daļu!
9 Dāvini saskaņā ar Visuaugstākā dāvāto,
pēc savas rocības, bez nenovīdības acī,
10 jo Kungs taču atlīdzina,
tev septiņkārt atlīdzinās.
11 Nemēģini piekukuļot – viņš nepieņems,
netaisnu upuri nepiedāvā,
12 jo Kungs ir tiesnesis:
viņš negodā nevienu, vadoties pēc tā cienīguma, –
13 uz nabagā rēķina neiztaps,
bet ieklausīsies netaisnības cietēja lūgšanā.
14 Viņš neatstās bez ievērības bāreni lūdzamies
un atraitni izplūstam žēlabās.
15 Vai tad nerit asaras pār vaigiem atraitnei?
Vai viņa nevaimanā par to, kurš tās izraisījis?
16 Kungs labvēlīgi pieņems to, kurš viņam kalpo,
tā lūgšanas sniegsies līdz mākoņiem;
17 bet pazemīgā lūgšana ies mākoņiem cauri,
tā nerimsies, līdz nebūs nonākusi galā,
18 tā neatlaidīsies, līdz Visuaugstākais nebūs apraudzījis
un īstenojis taisnīgajam lemto taisnību.
19 Nedz vilcināsies Kungs,
nedz izturēsies iecietīgi,
20 līdz nežēlīgajiem nebūs satriecis krustus
un tautām atmaksājis,
21 līdz nebūs aizslaucījis varmāku barus
un netaisnīgajiem satriecis varas zizli;
22 līdz cilvēkam nebūs atlīdzinājis pēc tā darbiem,
bet darbiem – pēc tā, ko bija iecerējis darītājs;
23 līdz nebūs lēmis spriedumu savai tautai
un ielīksmojis to ar savu apžēlošanos.
24 Kā sausā laikā gaida lietus mākoņus,
tā spaidu laikā – apžēlošanos.
1 Kas bauslību ievēro – veltī pārpārēm,
kas baušļus ievēro – ziedo labklājības upuri;
2 kas labu atdara – upurē smalkākos kviešu miltus,
kas pasniedz žēlastības dāvanas – ziedo slavas upuri.
3 No ļauna atstāties – Kunga labvēlība,
no netaisnības atstāties – piedošana.
4 Nerādies tukšā Kunga vaiga priekšā,
jo baušļa dēļ – viss minētais.
5 No taisnīgā veltēm altāris klājas taukiem,
un jauka smarža kāpj Kunga priekšā;
6 taisnīga cilvēka upuris – Kungam tīkams,
viņš to neaizmirsīs.
7 Godā Kungu bez nenovīdības acī,
neatrauj to, kas viņam pienākas no
tava darba pirmajiem augļiem;
8 visu, ko dāvā, dāvā ar līksmu seju
un ziedo ar prieku desmito daļu!
9 Dāvini saskaņā ar Visuaugstākā dāvāto,
pēc savas rocības, bez nenovīdības acī,
10 jo Kungs taču atlīdzina,
tev septiņkārt atlīdzinās.
11 Nemēģini piekukuļot – viņš nepieņems,
netaisnu upuri nepiedāvā,
12 jo Kungs ir tiesnesis:
viņš negodā nevienu, vadoties pēc tā cienīguma, –
13 uz nabagā rēķina neiztaps,
bet ieklausīsies netaisnības cietēja lūgšanā.
14 Viņš neatstās bez ievērības bāreni lūdzamies
un atraitni izplūstam žēlabās.
15 Vai tad nerit asaras pār vaigiem atraitnei?
Vai viņa nevaimanā par to, kurš tās izraisījis?
16 Kungs labvēlīgi pieņems to, kurš viņam kalpo,
tā lūgšanas sniegsies līdz mākoņiem;
17 bet pazemīgā lūgšana ies mākoņiem cauri,
tā nerimsies, līdz nebūs nonākusi galā,
18 tā neatlaidīsies, līdz Visuaugstākais nebūs apraudzījis
un īstenojis taisnīgajam lemto taisnību.
19 Nedz vilcināsies Kungs,
nedz izturēsies iecietīgi,
20 līdz nežēlīgajiem nebūs satriecis krustus
un tautām atmaksājis,
21 līdz nebūs aizslaucījis varmāku barus
un netaisnīgajiem satriecis varas zizli;
22 līdz cilvēkam nebūs atlīdzinājis pēc tā darbiem,
bet darbiem – pēc tā, ko bija iecerējis darītājs;
23 līdz nebūs lēmis spriedumu savai tautai
un ielīksmojis to ar savu apžēlošanos.
24 Kā sausā laikā gaida lietus mākoņus,
tā spaidu laikā – apžēlošanos.
