Nabadzīgās atraitnes ziedojums
(Mk 12:41–44)1 Pacēlis acis, viņš ieraudzīja, ka bagātie met dāvanas tempļa ziedojumu traukā. 2 Un viņš redzēja kādu nabadzīgu atraitni, kas iemeta tur divas nieka artavas. 3 Viņš sacīja: “Patiesi es jums saku: šī nabadzīgā atraitne ir ziedojusi vairāk par visiem. 4 Jo tie visi ziedoja no savas pārpilnības, bet viņa no savas trūcības ziedoja visu, kas tai bija iztikai.”
Pravietojums par tempļa nopostīšanu
(Mt 24:1–2Mk 13:1–2)5 Kad daži runāja par templi, ka tas izrotāts dārgakmeņiem un bagātām dāvanām, viņš sacīja: 6 “Nāks dienas, kad no tā, ko jūs tagad redzat, nepaliks akmens uz akmens, kas netiks nopostīts.”
Nemieri un vajāšanas
(Mt 24:3–14Mk 13:3–13)7 Un viņam jautāja: “Skolotāj, kad tas būs, un kāda būs zīme, ka tas sāksies?” 8 Bet viņš sacīja: “Pielūkojiet, ka netiekat pievilti; jo daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: es tas esmu, – un: laiks ir pienācis. Nesekojiet tiem! 9 Bet, kad jūs dzirdēsiet par kariem un dumpjiem, nebīstieties! Jo tam tā papriekš jānotiek, bet tas vēl nebūs gals.” 10 Tad viņš tiem sacīja: “Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, 11 būs lielas zemestrīces un vietu vietām bads un mēris, un no debesīm nāks baismīgas un lielas zīmes. 12 Bet pirms visa tā viņi gūstīs jūs un vajās, nodos sinagogās un cietumos, vedīs ķēniņu un valdnieku priekšā mana vārda dēļ. 13 Tas jums ļaus par mani liecināt. 14 Tad nu apņemieties savās sirdīs iepriekš nedomāt par to, kā jūs aizstāvēsieties. 15 Jo es jums došu vārdus un gudrību, kam neviens no jūsu pretiniekiem nespēs pretī stāties vai pretī runāt. 16 Arī vecāki un brāļi, radinieki un draugi jūs nodos, un kādus no jūsu vidus nogalinās. 17 Un visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ. 18 Bet ne mats no jūsu galvas nenokritīs. 19 Ar savu izturību jūs iemantosiet dzīvību.
Jēzus runā par tempļa izpostīšanu
(Mt 24:15–21Mk 13:14–19)20 Bet, kad jūs ieraudzīsiet Jeruzālemi karaspēka ielenktu, tad ziniet, ka tās izpostīšana ir pienākusi. 21 Tad tie, kas ir Jūdejā, lai bēg kalnos, bet, kas pilsētā, lai iziet no tās un, kas laukos, lai neieiet tajā, 22 jo tās ir soda dienas, lai piepildītos viss, kas ir rakstīts. 23 Vai! grūtniecēm un zīdītājām tajās dienās; jo liels posts nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu. 24 Un viņi kritīs no zobena asmens un kā gūstekņi tiks aizvesti pie visām tautām, un Jeruzālemi bradās pagānu kājas, līdz viņu laiki piepildīsies. 25 Un zīmes būs uz saules un mēness, un zvaigznēm, un tautas uz zemes būs izmisumā un izbijušās, kālab jūra krāc un bango. 26 Cilvēki pamirs no bailēm, gaidot, kas nāks pār pasauli, jo debesu spēki tiks satricināti. 27 Un tad viņi redzēs Cilvēka Dēlu padebesīs nākam varenībā un lielā godībā. 28 Kad tas sāksies, tad izslejieties un paceliet savas galvas, jo jūsu atpestīšana tuvojas.”
Līdzība par vīģes koku
(Mt 24:32–35Mk 13:28–31)29 Un viņš tiem stāstīja līdzību: “Uzlūkojiet vīģes koku un citus kokus. 30 Kad tiem pumpuri sāk plaukt, jūs paši, to redzot, zināt, ka vasara ir jau tuvu. 31 Tāpat arī jūs, kad ieraudzīsiet to notiekam, ziniet, ka Dieva valstība ir klāt. 32 Patiesi es jums saku: šī paaudze nezudīs, tiekams tas viss notiks. 33 Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.
Aicinājums būt nomodā
34 Bet piesargieties, ka jūsu sirdis nenotrulinās dzerot un plītējot un dzīves rūpestos un tā diena nepārsteidz jūs pēkšņi – 35 kā slazds. Tā nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū. 36 Bet esiet nomodā, ik brīdi lūgdami, lai jūs spētu izbēgt no visa tā, kas notiks, un stāties Cilvēka Dēla priekšā.” 37 Tajās dienās viņš mācīja templī, bet naktis, izgājis ārā, viņš pavadīja uz tā sauktā Olīvkalna. 38 Un visa tauta jau rīta agrumā pulcējās pie viņa templī, lai klausītos viņā.
1 Viņš, savas acis pacēlis, redzēja bagātos savus ziedojumus metam tempļa šķirstā.
2 Bet viņš redzēja ari, ka kāda nabaga atraitne tur iemeta divas ārtavas,
3 Un sacīja: „Tiešām, es jums saku, šī nabaga atraitne ir vairāk ziedojusi nekā visi,
4 Jo visi citi ziedojuši no savas pārpilnības, bet viņa ziedojusi no savas trūcības visu savu padomu!“
5 Kad daži norādīja uz dievnamu, cik bagāti tas greznots skaistiem akmeņiem un ziedotām dāvanām, viņš sacīja,:
6 „Nāks dienas, kad no tā, ko jūs te redzat, ne akmens uz akmens nepaliks, ko nenopostīs.“
7 Tad viņi tam vaicāja: „Mācītāj, kad tas notiks? Un no kā lai mēs vērojam, kad tas sāks piepildīties?“
8 Viņš sacīja: „Pielūkojiet, ka jūs nepieviļ! Jo daudzi nāks manā vārdā un sacīs: Es tas esmu, un: laiks ir atnācis, bet nesekojiet viņiem!
9 Un kad jūs dzirdat par kariem un dumpjiem, nebaidaities! Jo visam tam vajaga papriekš nākt, bet tūliņ vēl nav gals.“
10 Tad viņš sacīja: „Tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti,
11 Lielas zemes-trīces būs, kā arī bads un mēris vietu vietām, šausmu parādības un lielas zīmes no debesīm.
12 Bet vēl priekš tam tie savas rokas pacels pret jums un vajās jūs, nododot jūs sinagogās un cietumos, vedot jūs ķēniņu un valdnieku priekšā mana vārda dēļ.
13 Viss tas nāks, lai jūs nodotu liecību.
14 Tad nu apņemieties savās sirdīs nerūpēties iepriekš, kā jūs aizstāvēsities.
15 Jo es jums došu vārdus un gudrību, kam visi jūsu ienaidnieki nevarēs preti stāvēt.
16 Pat vecāki un brāļi, radi un draugi jūs nodos, un dažus no jums nonāvēs.
17 Un visi jūs ienīdīs mana vārda dēļ.
18 Tomēr neviens mats no jūsu galvas nepazudīs;
19 Ar savu izturību jūs iemantosit sev dzīvību!
20 Bet kad jūs Jeruzālemi redzat karaspēka ielenktu, tad zinait, ka viņas izpostīšanas brīdis ir pienācis.
21 Tad lai tie, kas ir Jūdejā, bēg kalnos, kas ir pilsētā, lai iziet ārā, un, kas ir uz laukiem, lai neiet pilsētā,
22 Jo tās ir atriebšanas dienas, lai piepildās viss, kas ir rakstīts.
23 Vai grūtajām un zīdītājām tajās dienās! Jo lielas briesmas nāks pār zemi un dusmas pār šo tautu:
24 No zobena asmeņa tie kritis un kā gūstekņus tos aizvedis pie tautu tautām. Un tautas samīs Jeruzālemi, tiekams viņu laiki būs piepildīti.
25 Pēc tam būs zīmes pie saules, mēness un zvaigznēm, tautas virs zemes būs neziņā, kur palikt, jo jūj-a kauks un celsies.
26 Un cilvēkiem sirds pamirs izbailēs, gaidot lietas, kas nāks visā pasaulē: jo debesu stiprumi sakustēsies.
27 Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā.
28 Kad tas sāk piepildīties, tad stiprinaities un celiet uz augšu savas galvas, jo jūsu pestīšana tuvojas.“
29 Un viņš tiem teica līdzību: „Uzlūkojiet vīģes koku un pārējos kokus,
30 Kad tiem pumpuri raisās, jūs paši no sevis zināt, ka vasara jau ir tuvu.
31 Tāpat, redzot visu šo notiekam, jums būs zināt, ka tuvu ir Dieva valstība.
32 Tiešām, es jums saku, šī cilts nezudīs, tiekāms viss būs noticis.
33 Debess un zeme zudis, bet mani vārdi nezudīs!
34 Bet sargaities, ka jūsu sirdis netop apgrūtinātas no vīna skurbuma un reibuma un laicīgām rūpēm, ka šī diena jums piepeši neuzbrūk;
35 Jo kā slazda valgs viņa nāks pār visiem, kas dzīvo zemes virsū.
36 Tāpēc palieciet nomodā visu laiku, Dievu lūgdami, lai jūs spētu izglābties no visām šīm briesmām, kurām ir jānāk, un lai jūs varētu stāties Cilvēka Dēla priekšā.“
37 Tā viņš dienā bija dievnamā un mācīja, bet pa naktīm atstāja pilsētu un pārnakšņoja uz tā saucamā Eļļas kalna,
38 Bet no rītiem agri visa tauta steidzās pie viņa, lai dievnamā klausītos viņa mācības.
