Pravietojums par tempļa nopostīšanu
(Mt 24:1–2Lk 21:5–6)1 Kad Jēzus izgāja no tempļa, viens no viņa mācekļiem sacīja: “Skolotāj, paskat, kādi akmeņi un kādas celtnes!” 2 Un Jēzus tam sacīja: “Vai redzi šīs milzīgās celtnes? Te akmens uz akmens nepaliks, kas netiktu nopostīts.”
Pārbaudījumu sākums
(Mt 24:3–14Lk 21:7–19)3 Kad viņš sēdēja Olīvkalnā iepretī templim, Pēteris, Jēkabs, Jānis un Andrejs izjautāja viņu atsevišķi: 4 “Saki mums, kad tas notiks un kāda būs zīme, kad tas viss piepildīsies?” 5 Un Jēzus sāka tiem stāstīt: “Pielūkojiet, ka jūs kāds nepieviļ. 6 Daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: es tas esmu, – un tie pievils daudzus. 7 Bet ikreiz, kad jūs dzirdēsiet runājam par kariem un vēstis par kariem, neuztraucieties: jo tam tā jānotiek, bet tas vēl nav gals. 8 Jo tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, dažviet būs zemestrīces un bads; tas viss būs dzemdību sāpju sākums. 9 Bet uzmanieties, jo tie jūs nodos tiesās un šaustīs sinagogās, un jūs stāsieties valdnieku un ķēniņu priekšā, lai viņiem liecinātu par mani. 10 Un evaņģēlijam vispirms ir jātiek pasludinātam visās tautās. 11 Kad tie jūs aizvedīs, lai jūs nodotu, neesiet norūpējušies iepriekš par to, ko runāsiet, bet, kas jums tajā brīdī tiks dots, to runājiet, jo ne jūs esat tie, kas runā, bet Svētais Gars. 12 Brālis brāli nodos nāvei un tēvs – bērnu, un bērni sacelsies pret vecākiem un tos nonāvēs. 13 Visi jūs nicinās mana vārda dēļ, bet, kas pastāvēs līdz galam, tas tiks izglābts.
Par postīšanas negantību
(Mt 24:15–28Lk 21:20–24)14 Bet, kad jūs redzēsiet postīšanas negantību tur, kur tai neklātos būt, – kas to lasa, lai saprot, – tad tie, kas ir Jūdejā, lai bēg kalnos, 15 kas uz jumta, lai nenokāpj, nedz ieiet savā namā kaut ko paņemt. 16 Un, kas laukā, lai negriežas atpakaļ paņemt savas drēbes. 17 Bet vai! grūtniecēm un zīdītājām tajās dienās! 18 Lūdziet Dievu, lai tas nenotiek ziemā! 19 Jo tik smagas dienas nav piedzīvotas no Dieva radītās pasaules sākuma līdz pat šim laikam un tādu arī vairs nebūs. 20 Un, ja Kungs šīs dienas nesaīsinātu, neizglābtos neviens dzīvais; bet to izredzēto dēļ, ko viņš izredzējis, viņš tās dienas ir saīsinājis. 21 Ja kāds jums tad sacīs: redzi, te ir Kristus, redzi, tur – neticiet! 22 Jo viltus kristi un viltus pravieši celsies un rādīs zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas iespējams, arī izredzētos. 23 Bet jūs pielūkojiet, es jums visu esmu iepriekš pateicis.
Cilvēka Dēla atnākšana
(Mt 24:29–31Lk 21:25–28)24 Bet tajās dienās pēc tām bēdām saule aptumšosies un mēness nedos sava spožuma. 25 Un zvaigznes kritīs no debesīm, un debesu spēki tiks satricināti. 26 Un tad tie redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesīs ar lielu varenību un godību. 27 Tad viņš sūtīs savus eņģeļus un sapulcinās vienkopus savus izredzētos no četriem vējiem, no zemes malas līdz debess malai.
Līdzība par vīģes koku
(Mt 24:32–35Lk 21:29–33)28 Bet mācieties līdzību no vīģes koka: kad tā zars pilns sulas un raisa lapas, jūs zināt, ka vasara ir tuvu. 29 Tā arī jūs, kad jūs visu šo redzēsiet notiekam, ziniet: viņš ir tuvu pie durvīm. 30 Patiesi es jums saku: šī paaudze nezudīs, tiekams tas viss notiks. 31 Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.
Aicinājums būt nomodā
(Mt 24:36–44)32 Bet to dienu vai stundu nezina neviens – ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, vienīgi Tēvs. 33 Pielūkojiet, ka esat nomodā, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir klāt. 34 Tāpat arī cilvēks, kas aizceļojot atstāj savu namu un dod saviem kalpiem varu un katram savu darbu, un pavēl durvju sargam būt nomodā. 35 Tad nu esiet nomodā: jūs taču nezināt, kad nama kungs nāks, vai vakarā, vai pusnaktī, vai gaiļiem dziedot, vai rīta agrumā – 36 ka, pēkšņi nākdams, tas neatrod jūs guļam. 37 Bet, ko es jums saku, to es saku visiem: esiet nomodā!”
1 Un viņam no Dieva nama izejot, kāds no viņa mācekļiem uz to saka: „Mācītāj, lūk, kādi akmeņi un kādas ēkas.“
2 Un Jēzus tam sacīja: „Vai tu visas šās lielās ēkas redzi? Tur akmens uz akmens netaps atstāts, kas netaptu nopostīts.“
3 Un kad viņš sēdēja Eļļas kalnā Dieva namam pretī, tad Pēteris, Jēkabs, Jānis un Andrejs viņu jautāja sevišķi:
4 „Saki mums, kad tas būs, un kāda būs zīme, kad viss tas piepildīsies?“
5 Bet Jēzus iesāka tiem sacīt: „Pielūkojiet, ka neviens jūs nepieviļ.
6 Jo daudzi nāks manā vārdā, sacīdami: Es tas esmu; un daudzus pievils.
7 Bet kad jūs dzirdēsit par kapiem un kajra daudzināšanu, tad nebīstieties, tam jānotiek: bet gals vēl nav klāt.
8 Jo tauta celsies pret tautu un valsts pret valsti, un vietām būs zemestrīces un bada laiki. Tas būs lielo bēdu iesākums.
9 Bet lūkojiet jūs uz sevi pašiem, jo tie jūs nodos augstās tiesās, un jūs tapsit šausti sinagogās un manis dēļ vesti valdnieku un ķēniņu priekšā, tiem par liecību.
10 Un evaņģēlijam papriekš jātop sludinātam visām tautām.
11 Kad nu tie jūs vedis, jūs nodo-dami, tad nebēdājieties iepriekš; kas jums tanī pašā stundā taps dots, to runājiet; jo jūs neesat tie, kas runā, bet Svētais Gars.
12 Bet tad brālis brāli nodos uz nāvi un tēvs bērnu, un bērni celsies pret vecākiem un viņus nonāvēs.
13 Un visi jūs ienīdis mana vārda dēļ; bet kas pastāv līdz galam, tas taps iz-glābts.
14 Bet kad jūs redzēsit postīšanas negantību stāvam, kur neklājas, —kas to lasa, tas lai to labi apdomā, —tad lai bēg uz kalniem tie, kas ir Jūdejas zemē.
15 Un kas uz jumta ir, tas lai neno-kāpj nedz ieiet savā namā kaut ko iznest.
16 Un kas ir laukā, tas lai neatgriežas atpakaļ paņemt savas drēbes.
17 Bet vai grūtajām un zīdītājām tanīs dienās!
18 Bet lūdziet, lai tas nenotiek ziemas laikā.
19 Jo tanī laikā būs tādas lielas bēdas, kādas nav bijušas no paša esākuma, kopš Dievs pasauli radījis, līdz šim, un kādu arī vairs nebūs.
20 Un ja tas Kungs šīs dienas nesaīsinātu, tad neviens netaptu izglābts; bet izredzēto dēļ, ko viņš izredzējis, viņš tās dienas ir saīsinājis.
21 Un ja kas tad jums sacīs: Redzi, še ir Kristus, vai, redzi, tur viņš ir; tad neticiet.
22 Jo viltus kristi un viltus pravieši celsies un darīs zīmes un brīnumus, lai pieviltu, ja tas varētu notikt, ir izredzētos.
23 Bet jūs pielūkojiet; es jums visu to iepriekš esmu sacījis.
24 Bet tanīs dienās, pēc tām bēdām, saule aptumšosies, un mēness nedos savu spīdumu,
25 Un zvaigznes kritīs no debesīm, un debess stiprumi sakustēsies.
26 Un tad redzēs Cilvēka Dēlu nākam padebesis ar lielu spēku un godību.
27 Un tad viņš sūtīs savus eņģeļus un sapulcinās savus izredzētos no četriem vējiem, no zemes gala līdz debess galam.
28 Bet mācaities līdzību no vīģes koka: kad viņa zars jau iezeļ un lapas plaukst, tad jūs nomanāt, ka vasara ir tuvu!
29 Tā arīdzan, kad jūs visu šo re-dzēsit notiekam, tad zinait, ka tas ir tuvu priekš durvīm.
30 Patiesi es jums saku Šī cilts nezudīs, tiekams viss tas nebūs noticis.
31 Debess un zeme zudīs, bet mani vārdi nezudīs.
32 Bet par to dienu vai stundu neviens nezina, ne eņģeļi debesīs, ne Dēls, kā vien Tēvs.
33 Pielūkojiet, esiet modrīgi, jo jūs nezināt, kad tas laiks ir.
34 Tas ir, kā kad kāds cilvēks aizceļodams atstāja savu namu un deva saviem kalpiem visu varu, ikkatram savu darbu, un pavēlēja durvju sargam būt nomodā.
35 Tad nu esiet nomodā! Jo jūs ne-zināt, kad nama kungs nāk, vai vakarā, vai nakts vidū, vai gaiļos, vai no rīta agri,
36 Ka tas, piepeši nākdams, jūs neatrod guļam.
37 Bet ko es jums saku, to es saku visiem. Esiet nomodā!“
