Jaunās Derības kalpošana
1 Vai tad sāksim sevi atkal ieteikt? Vai tad mums kā dažiem ir vajadzīgas ieteikuma vēstules jums vai no jums? 2 Jūs esat šī mūsu vēstule, kas ierakstīta mūsu sirdīs, to saprot un lasa visi cilvēki. 3 Kļūst redzams, ka jūs esat Kristus vēstule, kas ar mūsu kalpošanu uzrakstīta – nevis ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, nevis uz akmens plāksnēm, bet uz cilvēka sirds plāksnēm. 4 Tik liela pārliecība uz Dievu mums ir caur Kristu. 5 Ne tādēļ, ka mēs paši no sevis būtu spējīgi kaut ko izspriest, bet mūsu spējas ir no Dieva, 6 kas mūs darījis spējīgus būt par jaunās derības kalpiem – nevis burta, bet Gara kalpiem, jo burts nokauj, bet Gars dara dzīvu. 7 Ja jau ar akmenī iekaltām burtu zīmēm nāves kalpošana kļuva tik spoža savā godībā, ka Israēla dēli nevarēja uzlūkot Mozu vaigā tā spožuma dēļ, kas arī izzuda, 8 vai tad Gara kalpošana nebūs daudz lielāka godībā? 9 Ja jau kalpošanai, kas notiesā, ir godība, cik daudz vairāk godības ir taisnības kalpošanai. 10 Tas, kas reiz bija godības pilns, vairs tik ļoti nemirdz daudzkārt lielāka godības spožuma dēļ. 11 Ja jau izzūdošajam ir godības spožums, cik daudz lielāks spožums tam, kas paliek godībā. 12 Būdami tik lielā cerībā, mēs esam brīvi un pilni paļāvības. 13 Nevis tā kā Mozus, kas aizsedza savu vaigu ar apsegu, lai Israēla dēli neredzētu izzūdošā spožuma galu. 14 Viņu prāti tika ierobežoti, un līdz pat šodienai, Veco Derību lasot, šis apsegs paliek neatsegts – tas zūd tikai līdz ar Kristu. 15 Līdz pat šodienai – ikreiz, kad lasa Mozu, uz viņu sirdīm guļ apsegs, 16 bet, tiklīdz kāds pievēršas Kungam, apsegs viņam tiek noņemts. 17 Kungs ir Gars, bet kur Kunga Gars – tur brīvība. 18 Bet mēs visi, būdami atsegtu vaigu, atspoguļojam Kunga godību, un Kungs, kas ir Gars, mūs pārveido pēc sava tēla aizvien lielākā godības spožumā.
1 Vai tad mēs atkal sākam sevi slavināt? Jeb vai mums kā dažiem citiem vajadzīgas ieteikšanas vēstules pie jums vai no jums?
2 Jūs esat mūsu vēstule, rakstīta mūsu sirdis, saprotama un lasāma visiem cilvēkiem.
3 Ir skaidri redzams, ka esat Kristus vēstule, ko esam sastādījuši, rakstīta ne ar tinti, bet ar dzīvā Dieva Garu, ne uz akmens, bet uz sirds plāksnēm.
4 Tāda paļāvība mums ir caur Kristu uz Dieva.
5 Ne ka mēs paši no sevis būtu spējīgi ko labu domāt; bet ja esam spējīgi, tad tas ir no Dieva,
6 Kas mūs darījis spējīgus kalpot jaunajai derībai, ne burtam, bet garam; jo burts nokauj, bet gars dara dzīvu.
7 Bet ja nāves amatam ar saviem akmeņos kaltiem burtiem bijis tāds spo-žums, ka Israēla bērni nevarēja skatīties Mozus vaigā viņa spožuma dēļ, kam taču bija jāzūd,
8 Kā lai nebūtu daudz lielāks spožums gara amatam?
9 Jo, ja pazudināšanas amatam bijis spožums, tad jo daudz vairāk tas ir taisnošanas amatam.
10 Jo, kas bijis spožs, tas tagad ir zaudējis savu spožumu šā pārlieku lielā spožuma dēj.
11 Jo, ja tam, kam bija jāzūd, bijis spožums, tad jo vairāk būs spožums tam, kas paliek.
12 Tāpēc ka mums ir tāda cerība, mēs runājam ar lielu drosmi,
13 Un ne tā kā Mozus, kas klāja apsegu pār savu vaigu, lai Israēla bērni neredzētu, kā izbeidzas tas, kam jāzūd.
14 Bet viņu sirdis tika nocietinātas; jo līdz šai dienai tas pats apsegs paliek, un lasot veco derību, nevar tikt atsegts, jo tas zūd ar Kristu.
15 Bet lidz šai dienai, kad lasa Mozu, apsegs paliek izklāts pār viņu sirdīm.
16 Bet līdz ko atgriežas pie tā Kunga, tur sega tiek noņemta.
17 Tas Kungs ir Gars. Kur tā Kunga Gars, tur ir brīvība.
18 Bet mēs visi, atsegtām sejām spoguļodamies tā Kunga spožumā, topam pārvērsti viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara tā Kunga Gars.
