Mozus darina jaunas akmens plāksnes
(5Moz 10:1–5)1 Kungs teica Mozum: “Iztēs sev divas akmens plāksnes kā iepriekš, un es rakstīšu uz plāksnēm tos vārdus, kas bija uz iepriekšējām plāksnēm, ko tu sadauzīji. 2 Un no rīta esi gatavs – kāp no rīta Sīnaja kalnā un stājies tur manā priekšā kalna galā. 3 Neviens lai nekāpj kopā ar tevi, un neviens lai nerādās nekur kalnā, arī avis un vēršus lai negana kalna pakājē!” 4 Un Mozus iztēsa divas akmens plāksnes kā iepriekš – viņš cēlās agri no rīta un uzkāpa Sīnaja kalnā, kā Kungs viņam bija pavēlējis, un abas akmens plāksnes viņš ņēma līdzi. 5 Tad Kungs nolaidās mākonī, nostājās tur pie viņa un sauca Kunga vārdu. 6 Kungs gāja viņam garām un sauca: “Kungs, Kungs! Dievs līdzcietīgs un žēlīgs, lēns dusmās un dāsns žēlastībā un patiesībā, 7 kas uztur žēlastību pie tūkstošiem, piedod vainas, pārkāpumus un grēkus, bet neatstāj nesodītu, viņš piemeklē tēvu vainas pie dēliem līdz trešajam un ceturtajam augumam!” 8 Un Mozus steidza noliekties līdz zemei un zemojās. 9 Viņš teica: “Kaut jel es gūtu tavu vēlību, Kungs, – lai jel Kungs nāk ar mums, kaut arī šī ir stūrgalvīga tauta! Piedod tu mūsu vainas un mūsu grēkus, ņem mūs sev par īpašumu!”
Derības atjaunošana
(2Moz 23:14–195Moz 7:1–65Moz 16:1–17)10 Un viņš teica: “Redzi, es slēgšu derību. Visas tavas tautas priekšā es darīšu brīnumus, kādi nav notikuši nevienā tautā uz zemes, un visa tauta, pie kuras tu piederi, redzēs Kunga darbus, jo briesmīgs ir tas, ko es darīšu ar tevi! 11 Ievēro to, ko es tev šodien pavēlu, redzi, es padzīšu tavā priekšā amoriešus, kanaāniešus, hetiešus, periziešus, hiviešus un jebūsiešus! 12 Sargies, ka ar tās zemes iemītniekiem, kurā tu ieiesi, tu neslēdz derību – lai tā nekļūst tev par lamatām –, 13 bet noposti viņu altārus, satriec viņu elku stabus un nocērt viņu ašēras! 14 Nezemojies citam dievam kā vien Kungam – Greizsirdīgais ir viņa vārds, viņš ir greizsirdīgs Dievs! 15 Lai tu neslēgtu derību ar tās zemes iemītniekiem! Tie visi maukojas pakaļ saviem dieviem un upurē saviem dieviem – jo tad tie sauks tevi un tev būs jāēd no viņu upura! 16 Ja tu ņemsi viņu meitas saviem dēliem, tad viņu meitas taču maukos pakaļ saviem dieviem un arī taviem dēliem liks maukot pakaļ saviem dieviem! 17 Netaisi sev izlietus dievus! 18 Turi Neraudzētās maizes svētkus! Septiņas dienas ēd neraudzētu maizi, kā es tev pavēlēju, – noliktajā laikā abība mēnesī, jo abība mēnesī tu iznāci no Ēģiptes! 19 Visi, kas pirmie no klēpja izlauzušies, – man. Nodali no visiem saviem lopiem tēviņus, kas govīm un avīm pirmie no klēpja izlauzušies. 20 Ēzeļa pirmdzimto izpērc ar jēru, bet, ja tu neizpērc, pārlauz tam kaklu! Izpērc ikvienu pirmdzimto no saviem dēliem – neviens lai nerādās mana vaiga priekšā tukšā! 21 Sešas dienas strādā, bet septītajā dienā atpūties – pat ja tas būtu aršanas un pļaušanas laikā, tev jāatpūšas! 22 Rīko Nedēļu svētkus, kad nāk pirmā kviešu raža, un Ražas svētkus gada beigās. 23 Trīs reizes gadā visi tavi vīri lai parādās Kungam, Israēla Dievam! 24 Es padzīšu tautas tavā priekšā un paplašināšu tavas robežas, un neviens neiekāros tavu zemi laikā, kad tu trīs reizes gadā iesi rādīties Kungam. 25 Neupurē mana upura asinis pār raudzētu, un lai Pashas svētku upuris nepaliek pa nakti līdz rītam. 26 Pirmos no savas zemes augļiem nes uz Kunga, sava Dieva, namu. Nevāri kazlēnu viņa mātes pienā!”
27 Un Kungs teica Mozum: “Pieraksti šos vārdus, jo pēc šiem vārdiem es slēdzu derību ar tevi un Israēlu!” 28 Mozus bija tur kopā ar Kungu četrdesmit dienas un četrdesmit naktis – maizi viņš neēda un ūdeni nedzēra, un viņš rakstīja uz plāksnēm derības vārdus – desmit vārdus!
Mozus vaiga āda spīdēja
29 Kad Mozus nokāpa no Sīnaja kalna – abas liecības plāksnes tam bija rokā; nokāpis no kalna, Mozus nezināja, ka viņa vaigs spīd, jo viņš bija runājis ar Dievu. 30 Ārons un visi Israēla dēli redzēja Mozu, un redzi – viņa vaiga āda spīdēja, un tie bijās viņam tuvoties. 31 Mozus uzsauca viņiem, un Ārons kopā ar visiem sapulces vadoņiem pievērsās viņam, un Mozus ar tiem runāja. 32 Pēc tam pienāca visi Israēla dēli, un viņš tiem pavēlēja visu, ko Kungs ar viņu bija runājis Sīnaja kalnā. 33 Kad Mozus beidza ar tiem runāt, viņš savu vaigu aizsedza ar apsegu. 34 Un, kad Mozus gāja Kunga priekšā, lai runātu ar viņu, tad viņš noņēma apsegu, līdz kamēr bija jāiet projām, un tad viņš gāja un teica Israēla dēliem, kas tiem ir pavēlēts. 35 Un Israēla dēli redzēja Mozus vaigu – ka Mozus vaiga āda spīdēja, un Mozus atkal aizsedza savu vaigu, līdz kamēr bija jāiet runāt ar viņu.
1 Pēc tam tas Kungs sacīja Mozum: „Izkal sev divas akmens plāksnes, tādas kā iepriekšējās, ka Es uz tām varu rakstīt vārdus, kādus Es biju rakstījis uz abām pirmajām akmens plāksnēm, kuras tu sasiti.
2 Un esi gatavs ritā no rīta uzkāpt Sinaja kalnā, un tur tu, kalna virsotnē, nostāsies manā priekšā.
3 Un lai neviens nekāpj augšup kopā ar tevi, un lai neviens nav redzams visā tai kalnājā; arī sīklops vai liellops ne, lai tie netiek izdzīti ganos iepretim šim kalnam.“
4 Un Mozus izkala divas akmens plāksnes, gluži tādas, kādas bija iepriekšējās, un sajozās agri no rīta un kāpa Smaja kalnā, kā tas Kungs viņam to bija pavēlējis; savā rokā viņš nesa abas akmens plāksnes.
5 Tad tas Kungs nolaidās mākonī un nostājās viņa priekšā un nosauca tā Kunga vārdu.
6 Un tas Kungs gāja viņam garām, un Viņš sauca: „Tas Kungs, Kungs, apžēlošanās un žēlastības Dievs, pacietīgs un bagāts žēlsirdībā un uzticībā,
7 Kas tūkstošiem saglabā žēlastību, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus, bet ari neatstāj nevienu nesodītu, piemeklēdams tēvu grēkus pie viņu bērniem līdz trešam un ceturtam augumam.“
8 Bet Mozus steidzīgi palocījās un pazemojās līdz zemei
9 Un sacīja: „Ja es esmu atradis žēlastību tavās acīs, tad, mans Kungs, nāc jel un esi kopā ar mums, kaut gan spītīga ir šī tauta; taču piedod mums mūsu noziegumus un grēkus un dari mūs par savu īpašumu.“
10 Tad Viņš sacīja: „Redzi, Es esmu tas, kas noslēdz derību, un savas tautas priekšā Es darīšu brīnumus, kādi zemes virsū nekur nav rādīti un nevienā tautā nav notikuši, lai visa tauta, kupas vidū tu atrodies, redz tā Kunga darbus, jo visai vareni būs tie darbi, kupus Es tavā vidū darīšu.
11 Ņem to vērā, ko Es tev šodien pavēlu: „Redzi, Es padzīšu amoriešus, kānaāniešus, ferisiešus, hetiešus, chīviešus un jebusiešus tev pa priekšu.
12 Sargies noslēgt derību ar zemes iedzīvotājiem, kupu zemē tu nāc, lai tas tev nebūtu par slazdu, ja tie dzīvo tavā vidū.
13 Izpostiet viņu altāpus un salauziet viņu piemiņas akmeņus, nocērtiet viņu ašēras.
14 Un tev nebūs pielūgt citus dievus, jo tas Kungs ir dedzīgs savu tiesību aizstāvis; tāds ir Viņa vārds.
15 Tāpēc nenoslēdz derību ar tās zemes iedzīvotājiem, kad tie netikli kalpo saviem dieviem un upurē saviem dieviem un aicina tevi, lai arī tu ēstu no viņu upupiem.
16 Ka tu arī neņemtu saviem dēliem sievas no viņu meitām, lai šie tavi dēli netiktu skubināti netikli kalpot viņu dieviem, kupiem viņu meitas nodevušās, līdzi skrienot viņu dieviem.
17 Neizveido sev ar roku darinātus dievekļus.
18 Ievēro neraudzētās maizes svētkus, kā Es tev to esmu pavēlējis: septiņas dienas tev jāēd neraudzētas maizes noteiktā laikā—Abiba mēnesī, jo Abiba mēnesī tu esi iznācis no Ēģiptes.
19 Ikviens, kas pirmais piedzimst, pieder Man; tāpat tavu lopu vidū katrs vīriešu kārtas pirmdzimušais, vai vērsis, vai auns.
20 Bet ēzeļu mātei pirmo reiz atnākušais kumeļš jāizpērk ar avi, bet ja to neizpērk, tad tam jālauž sprands. Ikkatrs pirmdzimušais dēls ir tev jāizpērk. Nenāciet mana vaiga priekšā tukšām rokām.
21 Sešas dienas tev jāstrādā, bet septītajā dienā tev jābūt mierā, arī apamā un pļaujamā laikā tev jāietur miers.
22 Tev ir arī jāievēro nedēļas svētki: kviešu pirmās iepļaujas svētki un savākšanas svētki gadskārtas beigās.
23 Trīs reizes gadā ikvienam vīrietim jārādās Dieva tā Kunga, Israēla Dieva, priekšā.
24 Es izvākšu svešas tautas tev pa priekšu, lai paplašinātu tavas robežas, un nevienam nebūs iekārot tavu zemi, kamēr tu rādies tā Kunga, sava Dieva, priekšā trīs reizes gadā.“
25 Neizlej, nokaujot upuri, asinis pār raudzēto maizi un neglabā līdz rītam Pasā upuri.
26 Pirmajie no tavas zemes augļu pirmās ražas ir jānes tā Kunga, tava Dieva, namā; nevāri āzīti viņa mātes pienā.“
27 Un tas Kungs sacīja Mozum: „Uzraksti šos vārdus, jo pēc šiem vārdiem Es esmu slēdzis derību ar tevi un ar Israēlu.“
28 Un viņš tur uzturējās pie tā Kunga četrdesmit dienas un četrdesmit naktis; maizi viņš neēda un ūdeni nedzēra. Un Viņš uzrakstīja uz akmens plāksnēm derības vārdus, desmit vārdus.
29 Un notika, Mozum nokāpjot no Sinaja kalna, ka divas derības plāksnes bija viņa rokā; un Mozus nezināja, no kalna nokāpjot zemē, ka viņa vaiga āda spīdēja, jo viņš bija runājis ar Dievu.
30 Un Arons un visi Israēla bērni redzēja Mozu, un, redzi, viņa sejas āda spīdēja; un viņi bijās viņam tuvoties.
31 Bet Mozus sauca viņus; tad Arons un visi draudzes vadītāji nāca pie viņa, un Mozus tos uzrunāja.
32 Un pēc tam pienāca visi Israēla bērni pie viņa, un viņš tiem cēla priekšā visu to, ko tas Kungs bija ar viņu runājis Sinaja kalnā.
33 Un kad Mozus beidza ar viņiem sarunāties, tad viņš savu seju aizklāja ar apsegu.
34 Bet kad Mozus gāja tā Kunga vaiga priekšā, lai ar viņu runātu, viņš atkal atsedza seju līdz savai iziešanai. Un tad viņš atkal nāca ārā un stāstīja Israēla bērniem, kas bija tam pavēlēts.
35 Israēla bērni redzēja, ka Mozus sejas āda spīdēja, un Mozus aizplīvurojās līdz tam brīdim, kad tas gāja ar Viņu runāt.
