Svētības vēstījums Israēla kalniem
1 “Cilvēka dēls, pravieto par Israēla kalniem, saki: Israēla kalni, klausieties Kunga vārdu! 2 Tā saka Kungs Dievs: tādēļ ka ienaidnieki par jums saka: rau, mūžsenie kalni nu mums mantojumā! – 3 tādēļ tu pravieto un saki: tā saka Kungs Dievs: tas ir tādēļ, ka esat deldēti un bradāti, un jūs iemantojušas citas tautas, par jums trinuši mēles, un jūs esat tikuši nevalodās! 4 Bet nu, Israēla kalni, klausieties Kunga Dieva vārdu: tā saka Kungs Dievs kalniem un pakalniem, gravām un ielejām, drupām un izpostījumiem, un pamestām pilsētām, kas kļuvušas par laupījumu un apsmieklu citām tautām, kas visapkārt vēl atlikušas.
5 Tā saka Kungs Dievs: savas dedzības kvēlē es runāšu ar atlikušajām tautām un visu Edomu, kas piesavinoties ņēmuši manu zemi, no visas sirds par to priecājušies un nicinot to postījuši un izlaupījuši. 6 Pravieto par Israēla zemi, saki kalniem un pakalniem, gravām un ielejām: tā saka Kungs Dievs: redzi, es runāšu savā dedzībā un niknumā, jo jums bija jāpacieš tautu nicinājums. 7 Tā saka Kungs Dievs: pacēlis roku, es zvēru, ka tautas, kas jums visapkārt, pašas tiks nicinātas! 8 Bet jūs, Israēla kalni, dzeniet atvases un nesiet augļus manam Israēla namam, jo tas drīz atgriezīsies! 9 Gan es nākšu pie jums, kalni, jūs atkal tiksiet iekopti un apsēti. 10 Es vairošu jūsu ļaudis, visu Israēla namu – pilsētās atkal dzīvos un atjaunos posta vietas. 11 Es vairošu cilvēkus un lopus, tie augļosies un vairosies! Es vairošu ļaudis tāpat kā agrāk un darīšu jums labu vēl vairāk nekā iepriekš, tad jūs zināsiet, ka es esmu Kungs! 12 Es atkal ļaušu cilvēkiem, savam Israēla namam, staigāt pa jums, viņi atkal iemantos jūs, un jūs būsiet viņu mantojums. Jūs vairs tiem nelaupīsiet viņu bērnus!
13 Tā saka Kungs Dievs: tādēļ ka ļaudis saka par tevi: tu esi cilvēku rijējs un savai tautai laupi bērnus! – 14 tādēļ tu vairs nerīsi cilvēkus un nelaupīsi savai tautai bērnus, saka Kungs Dievs. 15 Tautu zaimi tev vairs nebūs jāuzklausa, nedz jāpacieš ļaužu apsmiekls, un savas tautas bērnus tu vairs nelaupīsi!” saka Kungs Dievs.
Israēls tiks atjaunots Kunga vārda dēļ
16 Kunga vārds nāca pār mani: 17 “Cilvēka dēls, kamēr Israēla nams dzīvoja savā zemē, tie apgānīja to ar savām gaitām un darbiem. Viņu gaitas bija nešķīstas kā sārņainas sievas! 18 Es izlēju savu dusmu kvēli pār tiem asiņu dēļ, kuras tie izlējuši zemē, un elku dēļ, ar kuriem tie apgānījušies. 19 Es tos izkaisīju starp tautām, izsēju starp valstīm, es tos tiesāju viņu gaitu un darbu dēļ! 20 Kad viņi nonāca pie citām tautām, tie aptraipīja manu svēto vārdu, jo par viņiem teica: šie ir Kunga ļaudis, kas padzīti no savas zemes! – 21 Man bija žēl sava svētā vārda, ko Israēla nams gānīja arī starp tautām, kur tie bija nonākuši.
22 Tādēļ saki Israēla namam: tā saka Kungs Dievs: Israēla nams, es to nedaru jūsu, bet gan sava svētā vārda dēļ, kuru jūs apgānījāt, nonākuši starp citām tautām. 23 Es darīšu svētu savu vareno vārdu, kas nu aptraipīts tautās, – jūs to apgānījāt, dzīvodami starp viņām, bet tagad tautas zinās, ka es esmu Kungs, saka Kungs Dievs! Tie redzēs, kas es jums esmu svēts! 24 Es jūs ņemšu no tautām un sapulcēšu no valstīm, un vedīšu uz jūsu zemi! 25 Es slacīšu jūs ar šķīstu ūdeni, lai topat šķīsti no savas nešķīstības, es jūs šķīstīšu no visiem jūsu elkiem! 26 Es jums došu jaunu sirdi un jaunu garu – to es jums došu! Es izņemšu jums akmens sirdi un došu miesas sirdi, 27 un es jums došu savu Garu! Es došu savus likumus, un jūs tiem sekosiet, jūs ievērosiet un pildīsiet manas tiesas! 28 Jūs dzīvosiet zemē, kuru es devu jūsu tēviem, un jūs būsiet mani ļaudis, un es būšu jūsu Dievs! 29 Es jūs atbrīvošu no visas jūsu nešķīstības! Es dāsni vairošu labību, badu vairs nesūtīšu! 30 Es vairošu kokiem augļus un tāpat lauku augļus, lai tautas jūs vairs nepeļ, ka esat badā. 31 Jūs pieminēsiet savas ļaunās gaitas un savus sliktos darbus, jūs riebsieties paši sev savu vainu un preteklību dēļ. 32 Es to nedarīšu jūsu dēļ, saka Kungs Dievs, ziniet to! Israēla nams, kaunies un esi izmisis savu gaitu dēļ!
33 Tā saka Kungs Dievs: tajā dienā es jūs šķīstīšu no visām jūsu vainām, es atkal likšu apdzīvot pilsētas, un posta vietas tiks atjaunotas! 34 Izdeldētās zemes, kur posts ikvienam ceļiniekam bija acu priekšā, atkal tiks apstrādātas. 35 Tad sacīs: šī zeme, kas bija izdeldēta, nu atkal ir kā Ēdenes dārzs un pilsētas, kas bija tukšas, sagrautas un izdeldētas, nu ir nostiprinātas un apdzīvotas! 36 Tad tautas, kas atlikušas jums visapkārt, zinās, ka es esmu Kungs – es uzceļu, kur bija gruveši, un dēstu, kur bija izpostījums! Es, Kungs, to esmu teicis, un es to darīšu!
37 Tā saka Kungs Dievs: arī šo Israēla nama lūgumu es izpildīšu, es vairošu ļaudis kā avis, 38 kā svētās upura avis Jeruzālemē svētku laikā! Tukšā pilsēta būs pilna avīm un ļaudīm – tad viņi zinās, ka es esmu Kungs!”
1 „Tu, cilvēka bērns, pasludini par Israēla kalnāju sekojošo: Jūs, Israēla kalni, klausaities tā Kunga vārdu!
2 Tā saka Dievs tas Kungs: Tāpēc ka ienaidnieks par jums saka: Ahā, mūžīgie kalni ir tagad mūsu īpašums!
3 Tad sludini tiem: Tā saka Dievs tas Kungs: Tiešām, tāpēc ka jūs ar nicināšanu apdraudēja un no visām pusēm kaimiņi izrādīja rijīgu tieksmi pēc jums, tā ka jūs nokļuvāt vēl pāri palikušo pagānu tautu varā un nonācāt dažādu ļaužu ļaunās valodās,
4 Tāpēc jūs, Israēla kalni, uzklausait tā Kunga vārdu! Tā saka Dievs tas Kungs kalniem un pakalniem, lejām un gravām, tukšām posta vietām un atstātām pilsētām, kas atlikušām tautām visapkārt kļuvušas par laupījumu un par apsmieklu,
5 Un tāpēc tā saka Dievs tas Kungs: Tiešām, sirds karstumā Es runāju pret vēl pāri palikušajām pagānu tautām un pret visu Ēdomu, kas visas kopā ar lielu sirds prieku par citu nelaimi ar nicināšanu un pilnīgu bezjūtību bija piesavinājušās manu zemi, lai aizdzītu un izplicinātu tās iedzīvotājus.
6 Tādēļ sludini par Israēla zemi un saki kalniem un pakalniem, gravām un ielejām: Tā saka Dievs tas Kungs: Tiešām, Es pašlaik runāju savā karstumā un bardzībā, tāpēc ka jums bija jāpanes pagānu apsmiekls.
7 Tāpēc tā saka Dievs tas Kungs: Es paceļu savu roku zvērestam, ka pagānu tautām, kas jums visapkārt dzīvo, jācieš par saviem pazemojumiem un nopaļājumiem, ko tās teikušas par jums, pašām.
8 Bet jūs, Israēla kalni, atkal zaļosit jaunās atvasēs un to zaros nesīsit augļus manai Israēla tautai, jo tā drīzumā pārnāks.
9 Jo ziniet, Es nākšu atkal pie jums un gādāšu par jums, jūs būsit atkal apkopti, apsēti un apstādīti.
10 Es vairošu jūsu novados cilvēkus, visu Israēla namu, pilsētas atkal atgūs savus iedzīvotājus, un sagrautās vietas pacelsies no jauna.
11 Es vairošu jūsu nogāzēs cilvēkus un lopus, tie vairosies un vaislosies; Es likšu jums būt tā apdzīvotiem kā vecos laikos, Es jums darīšu vairāk laba nekā agrāk, lai jūs atzīstat, ka Es esmu tas Kungs.
12 Es likšu pa jums atkal staigāt ļaudīm, savai Israēla tautai, un tie saņems tevi, tu kalnu zeme, par īpašumu, tu tiem piederēsi un tiem nelaupīsi vairs bērnus.
13 Tā saka Dievs tas Kungs par šo zemi: Tāpēc, ka tev pārmet, tu esot bijusi cilvēku ēdēja un savas tautas bērnu laupītāja,
14 Tad tu turpmāk neēdīsi vairs cilvēkus un nelaupīsi bērnus savai tautai,“ —tā saka Dievs tas Kungs.
15 „Es nelikšu tev vairs dzirdēt pagānu tautu nievājumus, tu nesajutīsi vairs pagānu tautu apsmieklu un nelau-pīsi bērnus savai tautai,“ saka Dievs tas Kungs.
16 Tad vēl nāca pār mani tā Kunga vārds, kas man sacīja:
17 „Cilvēka bērns, kamēr Israēla nama ļaudis dzīvoja savā zemē, tie aptraipīja to ar savas dzīves gaitām un ar visu savu rīcību; viņu dzīve bija manā priekšā kā sievas nešķīstums viņas mēnešreizēs.
18 Tad Es ļāvu izpausties savām dusmām pār viņiem to asiņu dēļ, ko tie ir izlējuši tai zemē, un viņu elkadievības dēļ, ar ko viņi to aptraipījuši.
19 Es izklīdināju tos tautu starpā un tos izkaisīju pa svešām zemēm un valstīm. Es tos tiesāju pēc viņu dzīves un pēc viņu darbiem.
20 Kad tie nonāca pagānu tautu starpā, tie tur lika negodā manu svēto vārdu, un iezemieši par tiem sacīja: Tie ir tā Kunga tauta, un tomēr tiem bija jāaiziet no Viņa zemes.
21 Tad Man bija žēl mana svētā vārda, ko Israēla nams bija aptraipījis un negodā licis svešu tautu starpā visur, kur tie nonāca.
22 Tādēļ saki Israēla namam: Tā saka Dievs tas Kungs: Ne jūsu dēļ, Israēla nams, Es tā rīkojos, bet sava svētā vārda dēļ, ko jūs esat negodā likuši pagānu tautu starpā, kur jūs bijāt nonāķuši.
23 Tāpēc Es celšu savu lielo vārdu atkal godā, kas tagad negodā likts pagānu starpā, jo jūs to par tādu padarījāt, lai pagāni atzīst, ka Es esmu tas Kungs, ja Es savā nostājā pret jums parādīšos kā Svētais viņu acu priekšā,“ —saka Dievs tas Kungs.
24 „Es jūs izlasīšu no pagānu tautu vidus, savākšu jūs un aizgādāšu projām no visām valstīm un zemēm un atvedīšu jūs atpakaļ jūsu pašu zemē.
25 Es jūs slacināšu ar šķistu ūdeni, lai jūs topat šķīsti; Es jūs šķīstīšu no visiem jūsu traipiem un no visādas jūsu elkakalplbas.
26 Es jums piešķiršu jaunu sirdi un jaunu garu; Es izņemšu no jūsu krūtīm akmens sirdi un ielikšu jums miesas sirdi.
27 Es jūs apveltīšu ar savu Garu un jūs vadīšu, ka jūs staigāsit manos likumos un sargāsit un pildīsit manus noteikumus.
28 Tad jūs paliksit un dzīvosit tai zemē, ko Es devu jūsu tēviem, un jūs būsit mana tauta, un Es būšu jūsu Dievs.
29 Kad Es būšu jūs šķīstījis no visām jūsu nešķīstībām un atsvabinājis jūs no visādiem traipiem, Es likšu nākt pār jums labības svētībai, Es pacelšu jūsu lauku ražas, Es nesūtīšu jums vairs badu.
30 Es vairošu ari koku un lauku augļus, lai pagānu tautas jūs neapsmej bada dēļ.
31 Kad jūs tad pieminēsit savus ļaunos ceļus un savus nelabos darbus, tad jums pašiem būs riebums savu noziegumu un nelietību dēļ.
32 Un to Es nedaru jūsu dēļ“, —saka Dievs tas Kungs, —„tas jums iāzina. Bet kaunieties un nosarkstiet savu ceļu dēļ, ms Israēla nams!“
33 Tā saka Dievs tas Kungs: „Tanī laikā, kad Es jūs šķīstīšu no visiem jūsu noziegumiem, Es piešķiršu pilsētām jaunus iedzīvotājus; sagrautās pilsētas tiks atkal atjaunotas.
34 Tukšo un atmataino zemi atkal apstrādās, kas agrāk stāvēja kā neauglīga kailatne ikviena garāmgājēja acu priekšā.“
35 Tad sacīs: „Šī zeme, kas agrāk bija tukša un kaila, ir tagad kā Ēdenes dārzs, un pilsētas, kas bija drupu kaudzes, bija izpostītas un sagrautas, ir tagad nocietinātas un apdzīvotas.
36 Tad tautas, kas atlikušas jums visapkārt, nāks pie atziņas, ka Es, tas Kungs, uzceļu, kas bija sagrauts, un apdēstu, kas bija aizlaists un izpostīts. Es, tas Kungs, to apsolīju, un Es to ari izpildīšu.“
37 Tā sāka Dievs tas Kungs: „Arī to lūgšanu Israēla namam Es paklausīšu: Es vairošu viņa ļaužu daudzumu kā avju pulku.
38 Kā svētītās upura avis pildīja svētnīcu un svētku dienās avis pildīja vispārīgi Jeruzālemi, tā pildīs cilvēku bērni kā ganāmais pulks tukšās pilsētas, un tie atzīs, ka Es esmu tas Kungs.“
