Jēzus Nācaretē
(Mt 13:53–58Lk 4:16–30)1 Un viņš no turienes aizgāja un devās uz savu tēvzemi, un mācekļi gāja viņam līdzi. 2 Kad pienāca sabats, viņš sāka sinagogā mācīt, un daudzi, viņu dzirdēdami, brīnījās un runāja: “No kurienes viņam tas? Kas tā par gudrību, kas viņam dota, un kā tādi brīnumi notiek caur viņa rokām? 3 Vai viņš nav namdaris, Marijas dēls un Jēkaba, Jāzepa, Jūdas un Sīmaņa brālis? Vai viņa māsas nav šeit pie mums?” Un tā viņi apgrēkojās viņa dēļ. 4 Tad Jēzus tiem sacīja: “Pravietis nekur nav mazāk godāts kā savā tēvu zemē, savos rados un savā namā.” 5 Un viņš tur nevarēja darīt nevienu brīnumu, vien, rokas uzlicis, dziedināja dažus slimos. 6 Viņš bija izbrīnīts par viņu neticību.
Jēzus dod uzdevumu mācekļiem
(Mt 10:1, Mt 5–15Lk 9:1–6)Viņš mācīdams pārstaigāja apkārtnes ciemus. 7 Tad viņš aicināja divpadsmit mācekļus un, sūtīdams viņus pa divi, deva tiem varu pār nešķīstiem gariem. 8 Un viņš tiem piekodināja neko neņemt līdzi ceļā kā vien spieķi, nedz maizi, nedz somu, nedz vara naudu jostā, 9 bet apaut apavus un nevilkt divus svārkus mugurā. 10 Un viņš tiem sacīja: “Kur jūs ieiesiet kādā namā, tur arī palieciet, līdz jūs no turienes aizejat. 11 Bet, ja kādā vietā jūs neuzņems un neuzklausīs, tad, aiziedami no turienes, nokratiet putekļus no savām kājām viņiem par liecību.” 12 Un tie aizgāja un sludināja, lai ļaudis atgriežas no grēkiem. 13 Un tie izdzina daudz dēmonu, svaidīja daudz slimo ar eļļu un tos dziedināja.
Jāņa Kristītāja nāve
(Mt 14:1–12Lk 9:7–9)14 To izdzirdēja arī ķēniņš Hērods, jo Jēzus vārds jau bija kļuvis pazīstams. Un ļaudis arī runāja, ka Jānis Kristītājs ir uzcēlies no mirušajiem un tādēļ brīnumi notiek caur viņu. 15 Citi runāja, ka viņš ir Elija, un vēl citi runāja, ka pravietis, kā viens no mūsu praviešiem. 16 Bet Hērods, to dzirdējis, teica: “Jānis, kam es liku nocirst galvu, ir augšāmcēlies.” 17 Hērods bija licis Jāni sagrābt un apcietināt Hērodijas, sava brāļa Filipa sievas, dēļ, kuru Hērods bija apprecējis, 18 jo Jānis Hērodam mēdza atgādināt: “Nav atļauts, ka tu dzīvo ar sava brāļa sievu.” 19 Un Hērodija viņu ienīda un gribēja nonāvēt, bet nevarēja, 20 jo Hērods baidījās no Jāņa, zinādams, ka viņš ir taisns un svēts vīrs, un saudzēja viņu. Lai gan Jāņa runas viņu mulsināja, viņš tomēr labprāt viņā klausījās. 21 Nāca izdevīgs brīdis, kad Hērods savā dzimšanas dienā saviem lielkungiem, virsniekiem un augstmaņiem rīkoja Galilejā dzīres. 22 Kad Hērodijas meita ienāca un dejoja, viņa ļoti iepatikās Hērodam un arī tiem, kas sēdēja līdzās pie galda. Ķēniņš meitenei teica: “Lūdz no manis visu, ko vien gribi, un es tev to došu.” 23 Un viņš tai zvērēja: “Lai ko tu man lūgtu, es tev došu, līdz pat pusei no manas ķēniņvalsts.” 24 Viņa, ārā izgājusi, jautāja savai mātei: “Ko lai es lūdzu?” Tā viņai sacīja: “Jāņa Kristītāja galvu.” 25 Un, steigšus piegājusi pie ķēniņa, viņa lūdza: “Es gribu, lai tu man tūlīt dod uz paplātes Jāņa Kristītāja galvu.” 26 Ķēniņš sadrūma, bet dotā zvēresta un klātesošo dēļ nespēja tai atteikt 27 un tūlīt sūtīja bendi un pavēlēja atnest Jāņa Kristītāja galvu. Tas, aizgājis uz cietumu, nocirta viņam galvu 28 un atnesa to uz paplātes, iedeva meitenei, un meitene to atdeva savai mātei. 29 Kad Jāņa mācekļi to dzirdēja, tie nāca un paņēma viņa līķi un ielika to kapenēs.
Piecu tūkstošu paēdināšana
(Mt 14:13–21Lk 9:10–17Jņ 6:1–14)30 Tad apustuļi sapulcējās pie Jēzus un pavēstīja viņam visu, ko bija darījuši un mācījuši. 31 Un viņš tiem sacīja: “Nāciet savrup nomaļā vietā un mazliet atpūtieties,” – jo daudzi nāca un gāja, tā ka tiem nebija pat laika paēst. 32 Un viņi laivā aizīrās uz kādu nomaļu vietu. 33 Daudzi redzēja viņus aizbraucam un tos pazina, un saskrēja no visiem ciemiem, un nonāca galā pirmie. 34 Jēzus, izkāpis krastā, ieraudzīja lielo ļaužu pūli un sirdī iežēlojās par tiem, jo tie bija kā avis, kam nav gana. Un viņš tos daudz mācīja. 35 Bija jau vēla stunda, kad mācekļi, pie viņa piegājuši, sacīja: “Šī vieta ir nomaļa, un ir jau vēls, 36 atlaid tos, ka tie, nogājuši apkārtējās sētās un ciemos, pirktu sev ēdamo.” 37 Bet viņš tiem atbildēja: “Dodiet jūs viņiem ēst!” Tad viņi jautāja: “Vai lai ejam un pērkam maizi par divi simti denārijiem un dodam tiem ēst?” 38 Tad viņš tiem sacīja: “Cik maizes jums ir? Ejiet raudzīt!” Un uzzinājuši tie sacīja: “Piecas un divas zivis.” 39 Un viņš visiem lika pa pulkiem nomesties zaļajā zālē. 40 Un tie nometās pulciņos pa simt un pa piecdesmit. 41 Tad viņš ņēma tās piecas maizes un divas zivis un, pacēlis acis uz debesīm, pateicās un lauza maizes un deva saviem mācekļiem, lai viņi liktu tiem priekšā, un arī tās divas zivis viņš visiem sadalīja. 42 Un visi paēda un bija sāti. 43 Un tie salasīja divpadsmit pilnus grozus ar maizes gabaliem , 44 un paēdušo bija ap pieci tūkstoši vīru.
Jēzus staigā pa jūras virsu
(Mt 14:22–33Jņ 6:15–21)45 Un tūlīt viņš lika mācekļiem sakāpt laivā un pirmajiem doties pāri otrā krastā uz Bētsaīdu, kamēr viņš pats atlaistu ļaužu pūli. 46 Un, tos atlaidis, viņš uzkāpa kalnā Dievu lūgt. 47 Un, vakaram pienākot, laiva bija jūras vidū un viņš viens pats krastā. 48 Un, redzēdams viņus nopūlamies airējot, jo vējš bija pretī, viņš ap ceturto nakts sardzes maiņu nāca pie tiem pa jūras virsu un gribēja tiem iet garām. 49 Tad, ieraudzījuši viņu pa jūras virsu staigājam, tie domāja, ka tas ir spoks, un sāka kliegt, 50 jo visi viņu ieraudzīja un ļoti izbijās. Bet viņš tūlīt tos uzrunāja un sacīja: “Turiet drošu prātu, es tas esmu; nebīstieties!” 51 Viņš iekāpa pie tiem laivā, un vējš norima; un tie bija pagalam satricināti, 52 jo nebija sapratuši par tām maizēm, un viņu sirds vēl bija nocietināta.
Jēzus dziedina slimos Gennēsaretē
(Mt 14:34–36)53 Pārcēlušies tie nonāca Gennēsaretes zemē un piestāja krastā. 54 Viņiem no laivas izkāpjot, ļaudis tūdaļ viņu pazina 55 un, apskrējuši visu apvidu, sāka nest slimos nestuvēs uz vietu, kur tie dzirdēja viņu esam. 56 Un, kur vien viņš iegāja kādā ciemā vai pilsētā, vai laukos, tur tie neveselos izlika tirgus laukumos un lūdza viņu, lai kaut viņa drēbju malai varētu pieskarties, un, kas viņam pieskārās, kļuva veseli.
VI.
K. Jezus Nazaretā.
1 Izgōjis nu turīnes, Jys aizgōja uz sovu dzymtū piļsātu. Jō mōcekli aizgōja Jam pakaļ. 2 Kad atgōja sabats, Jys sōce mōceit synagogā. Daudz klauseitōju apbreinōja Jō mōceibu un vaicōja saceidami: Nu kurīnes Jam šytys radīs? Kas Jam īdeve tū gudreibu un tūs breinumus, kas nūteik caur Jō rūkom? 3 Vai ta Jys nava gaļdnīks, Marijas dāls, Jākuba, Jezupa, Judas un Seimaņa brōļs? Vai tad Jō mōsas nadzeivoj storp mums? Un jī īsaļaunōja nu Jō.
4 Bet Jezus tim atbiļdēja: Nikur cytur pravīts nava bez cīna, kai tik sovā dzymtajā mīstā, pi sovim radinīkim un sovā sātā. 5 Un Jys tur navarēja dareit nivīna breinuma; tikai, uzlīkūt rūkas, dažus sliminīkus padareja vasalus. 6 Un breinōjōs jūs bezticeibai. Pēc tam Jys gōja mōceidams pa apleicejom sadžom.
Apostolu syuteišona.
7 Sasaucis pi sevis tūs divpadsmit, Jys sōce jūs pa divi izsyuteit un deve jim varu par naškeistajim gorim. 8 Jys jim pīsaceja, ka nikō cyta leidza najimtu, kai ceļa vāzdu: ni maizes, ni kules, ni ari jūstā naudas; 9 kōjōs gon lai apautu kūrpes, bet lai navylktu diveju svōrku. 10 Tōļōk jim saceja: Kad jyus kur īīsit mōjā, palicit tur, koleidz nu turīnes īsit tōļōk. 11 Jo kaidā vītā jyusu napījimtu un jyusu naklauseitu, tad, īdami ōrā, nūkrotit nu sovom kōjom putekli, līceibai pret jim.
12 Jī gōja, sludynōdami grāku vaidēšonu, 13 izdzyna daudz valnu, apsvaideja ar eleju daudz sliminīku un jūs padareja vasalus.
Jōņa Kristeitōja nōve.
14 Ari kēneņš Erods (tū) izdzērda, Jō vōrds tadei beja palicis slovons. Tyka saceits: Jōņs Kristeitōjs ir cēlīs nu myrūnim, un tōpēc Jamā dorbojās taids breiniškeigs spāks. 15 Bet citi saceja: Jys ir Eliass. Bet citi saceja, ka Jys ir pravīts vai vīns nu pravīšim. 16 Erods, šytū dzērdādams, pasaceja: Jys ir Jōņs, kuram es lyku nūcērst golvu. Jys ir pīsacēlis nu myrūnim.
17 Erods tadei, sova brōļa Filipa sīvas Erodiades dēļ, kuru jys sev beja pajēmis, nūsyuteja Jōni sakert, sasīt un īslūdzeit cītumā. 18 Jo Jōņs Erodam saceja: Tu nadreiksti sova brōļa sīvu paturēt sev. 19 Erodiade jū īneida un gribēja nūkaut, bet navarēja; 20 Erods turpretim, Jōņa beidōs, zynōdams, ka jys ir taisneigs un svāts cylvāks, un pajēme jū sovā apsardzeibā. Jō klausūtīs, gon jys daudz napatikšonu cīte, tūmār labprōt jō klausejōs.
21 Un vīnā dīnā pēdeigi pīnōce izdeveigs gadejums. Erods sovas dzimšonas dīnā beja sagatavōjis mīlasti sovim lelkungim, vērsinīkim un Galilejas vacōkim. 22 Erodiades meita īgōjuse izvede vīnu deju un ar tū īpatyka Erodam un jō vīsim. Tad kēneņš pasaceja meitinei: Pīpros nu manis, kō vīn gribi, un es tev tū dūšu. 23 Jys pat pīzvērēja: kō vīn praseisi, es tev dūšu, lai tys bejis pat puse munas kēnests. 24 Jei, izgōjuse ōrā, vaicōja nu sovas mōtes: Kō lai es pīprosu? Tei atbiļdēja: Jōņa Kristeitōja golvu. 25 Jei tyuleņ steidzeigi īgōja pi kēneņa un pīpraseja: Es grybu, ka tu maņ uz bļūdas dūtu Jōņa Kristeitōja golvu. 26 Kēneņš ļūti nūskuma, bet zvārasta un cīmeņu dēļ nagribēja jai atteikt. 27 Un kēneņš tyuleņ nūsyuteja bendi un pīsaceja jam atnest tō golvu. 28 Tys, aizgōjis uz cītumu, atcēra tur jam golvu, un, atnesis jū uz bļūdas, atdeve meitinei. Un meitine — jū sovai mōtei. 29 Tū izdzērduši, jō mōcekli atgōja, pajēme jō mīsu un īlyka kopā.
Apostolu atsagrīzšona atpakaļ.
30 Tad atsagrīzuši atpakaļ pi Jezus, apostoli pastōsteja Jam vysu, kū jī beja padarejuši un kū mōcejuši. 31 Jys tim atbiļdēja: Ejte jyus nūmaļ vīntuleigā vītā un drusku atsapyutit. Jo atgōjēju un aizgōjēju beja tik daudz, ka jim nabeja kod paēst.
32 Tad jī aizbrauce laivā nūmaļ uz vīntuleigu vītu.
33 Bet daudzeji redzēja jūs aizbraucam un jūs pazyna. Tōdēļ nu visim mīstim aizasteidze kōjom uz turīni un tyka tur par jim agrōk. 34 Izkōpdams nu laivas, Jys īraudzeja daudz ļaužu un apsažālōja uz jim, jo jī beja kai vuškas bez gona. Un Jys sōce jūs daudz kam mōceit.
Maizes breineiga pavairōšona.
35 Bet kad jau beja vālu, pīgōjuši pi Jō, mōcekli saceja: Šei vīta ir vīntuleiga, un stuņde jau vāla, 36 atlaid jūs, lai jī, aizgōjuši uz apleicejom sātom un cīmim, nūpērk sev kū ēst. 37 Bet Jys tim atbiļdēja: Dūdit jyus poši jim ēst. Jī atbiļdēja: Vai mums jōīt, jōpērk maizes par divi simti denaru un jī jōbaroj? 38 Jys nu jim vaicōja: Cik kukuļu maizes jums ir? Ejte un pasaverit. Un jī apsavāruši saceja: pīci un divi zivis.
39 Tūlaik Jys lyka jim vysus kōrteibā pasādynōt uz zaļōs zōles. 40 Un jī sasāda grupōs pa symtam un pīcdesmit. 41 Tad pajēmis tūs pīcus maizes kukuļus un tōs divi zivis, pasavēris uz dabasim, svēteja maizi un atdeve mōceklim, lai tū izdaleitu. Taipat tōs divi zivis izdaleja visim. 42 Visi paēde un beja seiti, 43 un pīlaseja pylnus divpadsmit peitiņus nu gobolim un zyvu atlīkom. 44 Maizes ādōju beja pīcas tyukstūšas veirīšu.
K. Jezus uz jyuras.
45 Tad Jys tyuleņ pīsaceja sovim mōceklim sēstīs laivā un pōrsaceļt pyrms Jō uz ūtru krostu pi Betsaidas, koleidz Jys palaiss ļaudis.
46 Jūs atlaidis, Jys izkōpe kolnā lyugtūs. 47 Vālam vovoram īstōjūt, laiva beja uz jyuras vyds, un Jys vīns pats uz krosta. 48 Bet, radzeidams tūs mūkūtīs pi ērklōšonas, jo pyute jim pretejais vējs, catūrtajā nakts sardzes laikā atgōja pi jim pa jyuras vērsu, un gribēja paīt garum. 49 Tī, īraudzejuši Jū pa jyuras vērsu ejam, dūmōja, ka tys ir spūks, un sōce klīgt. 50 Un, radzādami Jū, visi ļūti pōrsabeida. Bet Jys tyuleņ sōce ar jim runōt un saceja: Esit drūsi, Es asmu — nasabeistit! 51 Tad Jys īkōpe pi jim laivā, un vējs nūklusa. Bet jī vēļ styprōk uzatrauce; 52 jo jī vēļ nabeja saprotuši breinuma ar maizi, un jūs sirdis beja aptymsōtas.
Izveseļōšona.
53 Pōrbraukuši pōri, jī pībrauce pi Genezaret apvyda un tur nūsamete.
54 Jim kōpūt nu laivas, ļaudis tyuleņ jūs pazyna, un steidzēs 55 pa vysu tū apkōrtni un sōce nest pi Jō gultōs guļūšūs sliminīkus, kur vīn izdzērda Jū asam. 56 Un kurā tik cīmā, mīstā vai sātā Jys īgōja, jī nūlyka slymūs uz atklōta laukuma un lyudze, lai Jys atļautu pīsaskart kaut pi drēbu veiles. Un tī, kas pi Jō pīsaskōre, palyka vasali.
