Līdzība par sējēju
(Mk 4:1–9Lk 8:4–8)1 Tajā pašā dienā Jēzus, izgājis no nama, apsēdās jūras krastā. 2 Un liels ļaužu pūlis sapulcējās pie viņa. Tādēļ viņš iekāpa laivā un apsēdās, bet ļaudis stāvēja krastā. 3 Viņš tiem daudz runāja līdzībās, teikdams: “Redzi, sējējs izgāja sēt. 4 Viņam sējot, cita sēkla krita ceļmalā, un putni nāca un to apēda. 5 Cita krita akmenājā, kur tai nebija daudz zemes; tā tūlīt uzdīga, tādēļ ka tā nebija dziļi zemē. 6 Bet, kad saule uzlēca un dedzināja, tā nokalta, tādēļ ka tai nebija sakņu. 7 Cita sēkla krita starp ērkšķiem, un ērkšķi izauga un to nomāca. 8 Bet cita sēkla krita labā zemē un nesa augļus – cita simtkārtīgus, cita sešdesmitkārtīgus, cita trīsdesmitkārtīgus. 9 Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird.”
Kādēļ Jēzus runā līdzībās
(Mk 4:10–12Lk 8:9–10)10 Tad mācekļi, piegājuši viņam klāt, jautāja: “Kādēļ tu ar viņiem runā līdzībās?” 11 Viņš tiem atbildēja: “Jums ir dots zināt Debesu valstības noslēpumus, bet viņiem nav dots. 12 Kam ir, tam tiks dots, un tas būs pārpārēm bagāts, bet, kam nav, tam atņems arī to, kas tam ir. 13 Es viņiem runāju līdzībās tādēļ, ka tie skatīdamies neredz un klausīdamies nedzird un nesaprot. 14 Pie viņiem piepildās Jesajas pravietojums:
jūs gan klausīsieties, bet nesapratīsiet.
Jūs gan skatīsieties, bet neredzēsiet.
15 Jo šīs tautas sirds ir nejūtīga,
viņu ausis ar grūtībām sadzird,
un savas acis viņi ir aizvēruši:
ka tik ar acīm neredzētu
un ar ausīm nedzirdētu,
ar sirdi nesaprastu un neatgrieztos,
lai es viņus dziedinātu.
16 Bet laimīgas ir jūsu acis, jo tās redz, un tāpat jūsu ausis, jo tās dzird. 17 Es jums saku: patiesi daudzi pravieši un taisnie ilgojās redzēt, ko jūs redzat, bet tie neredzēja, un dzirdēt, ko jūs dzirdat, bet tie nedzirdēja.
Jēzus skaidro līdzību par sējēju
(Mk 4:13–20Lk 8:11–15)18 Tad nu ieklausieties līdzībā par sējēju: 19 pie ikviena, kas Valstības vārdu dzird, bet neaptver, nāk ļaunais un nolaupa, kas iesēts viņa sirdī. Šis ir tas, kas iesēts ceļmalā. 20 Bet kas sēts akmenājā – tas vārdu dzird un to tūlīt ar prieku uzņem, 21 bet viņā nav sakņu, un viņš ilgi neiztur. Kad nāk spaidi un vajāšanas vārda dēļ, tas tūlīt apgrēkojas. 22 Bet kas sēts starp ērkšķiem – tas vārdu dzird, bet laicīgās rūpes un bagātības viltus to noslāpē, un viņš kļūst neauglīgs. 23 Bet kas sēts labā zemē – tas vārdu dzird un saprot, un viņš nes augļus – cits simtkārtīgus, cits sešdesmitkārtīgus, cits trīsdesmitkārtīgus.”
Līdzība par nezālēm labības laukā
24 Viņš tiem stāstīja vēl kādu līdzību: “Debesu valstība līdzīga cilvēkam, kas labu sēklu iesēja savā tīrumā, 25 bet, kad ļaudis gulēja, atnāca viņa ienaidnieks un iesēja nezāles starp kviešiem, un aizgāja. 26 Kad izauga labība un vārpās brieda graudi, kļuva redzamas arī nezāles. 27 Nama saimnieka kalpi atnāca pie viņa un teica: kungs, vai tad tu tīrumu neapsēji ar labu sēklu? No kurienes gan tur nezāles? 28 Viņš tiem atbildēja: tas ir ienaidnieka darbs. Tad kalpi viņam jautāja: vai tu gribi, lai ejam tās izravēt? 29 Viņš tiem atbildēja: nē, ka, nezāles ravēdami, jūs neizraujat līdzi arī kviešus. 30 Ļaujiet abiem augt kopā līdz pļaujai, un pļaujas laikā es teikšu pļāvējiem: savāciet vispirms nezāles un sasieniet tās kūlīšos sadedzināšanai, bet kviešus savāciet manos šķūņos.”
Līdzība par sinepju graudiņu un raugu
(Mk 4:30–32Lk 13:18–21)31 Vēl citu līdzību Jēzus tiem stāstīja: “Debesu valstība ir līdzīga sinepju graudiņam, ko kāds cilvēks iesēj savā laukā. 32 Tā gan ir pati mazākā no sēklām, bet, kad izaug, ir lielāka par citiem stādiem un kļūst par koku, tā ka pat debesu putni ligzdo tā zaros.” 33 Vēl citu līdzību viņš tiem sacīja: “Debesu valstība ir līdzīga raugam, ko sieviete ņēma un iejauca trīs mēros miltu, līdz visa mīkla uzrūga.” 34 To visu Jēzus ļaužu pūlim runāja līdzībās, un bez līdzībām viņš tiem nerunāja. 35 Tā piepildījās, ko Kungs caur pravieti sacījis: es atvēršu muti līdzībās, lai izverd viss apslēptais no radīšanas sākuma.
Jēzus skaidro līdzību par nezālēm
36 Pēc tam Jēzus, aizsūtījis ļaudis projām, iegāja namā. Pie viņa piegāja mācekļi un lūdza: “Izskaidro mums līdzību par nezālēm tīrumā.” 37 Viņš tiem atbildēja: “Labās sēklas sējējs ir Cilvēka Dēls, 38 un tīrums ir pasaule, un labā sēkla ir Valstības dēli, bet nezāles ir ļaunā dēli. 39 Ienaidnieks, kas tās sējis, ir velns, bet pļauja ir laiku piepildījums, un pļāvēji ir eņģeļi. 40 Tāpat kā savāc nezāles un ugunī sadedzina, būs arī laiku beigās: 41 Cilvēka Dēls sūtīs savus eņģeļus, un tie savāks no viņa Valstības visas apgrēcības un visus ļauna darītājus 42 un tos iemetīs ugunīgā kurtuvē – tur būs vaimanas un zobu griešana. 43 Tad taisnie mirdzēs kā saule sava Tēva valstībā. Kam ausis dzirdēt, tas lai dzird!
Līdzība par apslēpto mantu, pērli un tīklu
44 Debesu valstība ir līdzīga tīrumā apslēptai mantai, ko cilvēks atradis noslēpj un ar prieku iet un pārdod visu, kas tam ir, un iegādājas šo tīrumu. 45 Vēl Debesu valstība ir līdzīga tirgotājam, kas meklē labas pērles. 46 Atradis vienu ļoti vērtīgu, viņš iet un pārdod visu, kas tam ir, un iegādājas to. 47 Vēl Debesu valstība ir līdzīga jūrā izmestam tīklam, kurā saķer dažādas zivis. 48 Kad tīkls pilns, to izvelk krastā un sēdot labās zivis savāc grozos, bet sapuvušās izmet ārā. 49 Tā būs laiku beigās: eņģeļi izies un nošķirs ļaunos no taisnajiem 50 un iemetīs tos ugunīgā kurtuvē – tur būs vaimanas un zobu griešana.
Līdzība par jaunām un vecām lietām
51 Vai jūs to visu saprotat?” Tie viņam atbild: “Jā.” 52 Tad Jēzus tiem sacīja: “Tādēļ ikviens rakstu mācītājs, kas mācīts Debesu valstības lietās, ir līdzīgs tādam nama saimniekam, kas dod no savas dārgumu krātuves gan jauno, gan veco.”
Jēzus Nācaretē
(Mk 6:1–6Lk 4:16–30)53 Kad Jēzus šīs līdzības bija pateicis, viņš devās projām no turienes. 54 Atnācis savā tēvu zemē, viņš vietējos ļaudis mācīja viņu sinagogā, tā ka tie brīnījās: “No kurienes viņā tāda gudrība un tādi spēki? 55 Vai tad viņš nav namdara dēls? Vai viņa māte nav Marija un brāļi – Jēkabs, Jāzeps, Sīmanis un Jūda? 56 Un vai visas viņa māsas nav pie mums? No kurienes tad viņam tas viss?” 57 Un tā tie apgrēkojās viņa dēļ. Tad Jēzus tiem sacīja: “Pravietis nekur nav mazāk godāts kā savā tēvu zemē un savā namā.” 58 Un Jēzus tur nedarīja daudz brīnumu viņu neticības dēļ.
XIII.
Pīleidzeiba par sējēju.
1 Tamā dīnā Jezus, izgōjis nu mōjas, atsasāda jyurmolā. 2 Un leli ļaužu bori sasalaseja ap Jū tai, ka Jys īkōpis, atsasāda laivā, un visi ļaudis stōvēja uz krosta. 3 Un Jys tim daudz kū runōja pīleidzeibōs:
Raug, kaids sējējs izgōja sātu. 4 Sējūt, daža sākla nūkryta ceļmolā, un saskrējuši putni jū apēde. 5 Cyta nūkryta klinšainē, kur nabeja daudzi zemes. Tei ōtri izdeiga, jo nabeja dzili zemē. 6 Bet pēc saules uzlēkšonas, tei nūveita un tai, kai nabeja sakņu, nūkolta. 7 Cyta nūkryta storp erškim, un ērški augdami tū nūmōce. 8 Cyta otkon īkryta lobā zemē un deve augli: vīna symtkōrtejū, ūtra sešdesmitkōrtejū un cyta trejsdesmitkōrtejū. 9 Kam ausis ir dzērdēšonai, lai klausōs.
Kōpēc pīleidzeibas?
10 Tad pīgōjuši klōt, mōcekli saceja: Kōpēc Tu jim runoj pīleidzeibōs? 11 Jys tim atbyldādams saceja: Tōpēc, ka jums ir dūts pazeit dabasu vaļsteibas nūslāpumus, bet tim nava dūts. 12 Tōpēc tam, kam ir, tiks dūts, un jys byus pōrpiļneibā; bet kam navā, nu tō tiks atjimts ari tys, kas vēļ jam ir. 13 Es jim runōju pīleidzeibōs tōdēļ, ka jī vārdamīs ni redz, ni dzērd, ni saprūt. 14 Un jamūs izapylda pravīša Izaja vōrdi, kurs soka:
Ar ausim dzērdēset, bet nasaprasset;
redzēt redzēset, bet naīraudzeiset.
15 Aizcītynōta tadei ir šōs tautas sirds,
ausis ir pusnadzērdeigas, acis aizmīgtas;
lai ar acim naradzātu,
ar ausim lai nadzērdātu.
Ar sirdi nasaprostu un naatsagrīztu,
lai Es jūs napadareitu vasalu.
16 Bet svēteigas ir jyusu acis, jo redz, un ausis, jo dzērd! 17 Patīši, Es jums soku: daudz pravīšu un taisneigūs gribēja redzēt tū, kū jyus radzat, bet naredzēja, un dzērdēt tū, kū jyus dzēržat, bet nadzērdēja.
Pīleidzeibu izskaidrōšona.
18 Tad pasaklausat pīleidzeibai par sējēju. 19 Ikvīnam, kas vaļsteibas vōrdu dzērd, bet jō nasaprūt, atīt ļaunais un izraun īsātū nu tō sirds: šei ir tei ceļmolā īsātō. 20 Klinšaiņā vītā ir īsāts tam, kas klausōs vōrdā un jū ar prīcu pījam; 21 bet jys sevī natur sakņu un nav iztureigs: kai tik ceļās gryutumi vai vojōšonas vōrda dēļ, jys tyuleņ īsaļaunoj. 22 Storp ērškim ir tam īsāts, kas, lai gon vōrdā klausōs, bet šō pasauļa ryupes, bogōteibas viļteiba nūmōc vōrdu, un tys palīk bez auglim. 23 Lobā zemē ir tam īsāts, kas vōrdā klausōs, jū saprūt un dūd augļus: vīns symtkōrtejūs, cyts sešdesmitkōrtejūs, cyts trejsdesmitkōrtejūs.
Pīleidzeiba par nazōli.
24 Tad Jys pastōsteja tim cytu pīleidzeibu saceidams: Dabasu vaļsteiba ir pīleidzynojama cylvākam, kas sovā teirumā īsēja lobū sāklu. 25 Bet koleidz ļaudis gulēja, atgōja īnaidnīks un, pīsējis storp kvīšim nazōļu, aizgōja. 26 Kad sējums sadeiga un deve augļus, tad pasarōdeja ari nazōles. 27 Sagōjuši pi mōjas saiminīka, kolpi saceja: Vai tu naesi lobū sāklu sējis sovā dryvā? Nu kurīnes tad rodōs nazōles? 28 Jys tim atbiļdēja: Tū padareja īnaidnīks. Tad kolpi jam teice: Vai gribi, lai mes ītu un jū izravātu? 29 Tys atbiļdēja: Nē, jo jyus nazōli revejūt, varit reizē izrausteit ari kvīšus. 30 Ļaunit obejim augt leidz pļōvei. Pļōves laikā Es teikšu pļōvējim: Pyrmōk salosit nazōli un sasīnit jū kyuļūs sadadzynōšonai, kvīšus, turpretim, sakraunīt munā škyunī.
Pīleidzeiba par sinepu gryudu un raugu.
31 Vēļ cytu pīleidzeibu pastōsteja jim saceidams: Dabasu vaļsteiba ir leidzeiga sinepu gryudam, kuru pajēmis cylvāks īsēj sovā dryvā, 32 kurs, lai gon ir pats mozōkais storp vysom sāklom, bet izdeidzis izaug lelōks par citim dōrza augim un palīk par kūku, un gaisa putni atskrējuši dzeivoj jō zorūs.
33 Vēļ cytu pīleidzeibu pasaceja jim: Dabasu vaļsteiba ir leidzeiga raugam, kuru pajāmuse sīvīte ījauc trejūs mārūs myltu, koleidz vyss saryugst.
34 Jezus vysu tū ļaudim runōja pīleidzeibōs, un bez pīleidzeibom jim narunōja nikō. 35 Tai izapiļdeja pravīša vōrdi, kurs saceja:
Pīleidzeibōs atdareišu sovu muti,
sludynōšu nūslāptū nu pasauļa sōkuma.
Pīleidzeibas izskaidrōšona.
36 Tad, atlaidis ļaudis, Jys aizgōja uz sātu. Te pīgōjuši pi Jō, mōcekli saceja: Izskaidroj mums pīleidzeibu par nazōli.
37 Un Jys atbyldādams saceja: Lobōs sāklas sējējs ir Cylvāka Dāls. 38 Dryva ir šys pasauļs. Lobō sākla ir vaļsteibas bārni; nazōle ir ļaunō bārni. 39 Un īnaidnīks, kas jū sēj, ir valns. Pļōve ir pasauļa beigas. Pļōvēji ir eņgeli. 40 Kai tagad nazōli salosa un īsvīž gunī, tai byus arī pasauļa beigōs. 41 Cylvāka Dāls syuteis sovus eņgeļus, un jī salaseis nu Jō vaļsteibas vysus īļaunōtōjus un nataisneibas dareitōjus, 42 un jūs īmess gūņs krōsnē. Tur byus vaidēšona un zūbu grīzšona. 43 Tūlaik taisneigī sova Tāva vaļsteibā speidēs, kai saule. Kam auss ir dzērdēšonai, lai klausōs.
Pīleidzeiba par krōjumu un perli.
44 Dabasu vaļsteiba ir pīleidzynojama zemē paslāptam krōjumam. Cylvāks, jū atradis, nu prīcas īt un izpōrdūd vysu, kas jam ir, un nūpērk sev tū zemi.
45 Dabasu vaļsteiba vēļ ir pīleidzynojama cylvākam‐tērgōtōjam, kas meklej skaistas perles. 46 Atradis vīnu dōrgu perli, jys it, izpōrdūd vysu, kas jam ir, un nūpērk tū.
Pīleidzeiba par teiklu.
47 Dabasu vaļsteiba otkon ir pīleidzynojama īlaistam jyurā teiklam un vōcūšam sevī vysaidu sugu zivis. 48 Kad jys ir pylns, izvylkuši jū uz krosta un atsasāduši, lobōs salosa traukā, bet nadereigōs izmat ōrā. 49 Tai pat byus ari pasauļa beigōs: izgōjuši eņgeli atškērs ļaunūs nu taisneigim. 50 un īmess jūs guņs krōsnē. Tur byus vaidēšona un zūbu grīsšona.
51 Tad Jezus jim saceja: Vai saprotot vysu? Jī atbiļdēja: Jā, Kungs! 52 Tad Jys tim saceja: Tōpēc ikvīns Rokstim mōceitais, kas ir izmōceits dabasu kēnests gudreibom, ir pīleidzynojams cylvākammōjas saiminīkam, kurs nu sova krōjuma izjam vacū un jaunū.
K. Jezus Nazaretā.
53 Un nūtyka, ka pabeidzis šōs pīleidzeibas, Jezus aizgōja nu turīnes prūjom. 54 Un atgōjis uz sovu dzymtū mīstu, mōceja jūs synagogā. Jī breinojōs un vaicōja: Nu kurīnes jam taida gudreiba un spāks? 55 Vai tad Jys nava gaļdnīka Dāls? Vai tad Jō mōti nasauc par Mariju? Un Jō brōļus par Jākubu, Jezupu, Seimani un Judasu? 56 Vai nadzeivoj vysas Jō mōsas pi mums? Nu kurīnes tad Jam vyss šys ir radīs?
57 Un tī nu Jō īsaļaunōja. Bet Jezus tim saceja: Pravīts nava bez slavas, kai tikai sovā tēvijā un tāva sātā. 58 Jūs bezticeibas dēļ tur breinumu daudz nadareja.
